Ne vienam vien cilvēkam vasaras tveice nāk kā
smaga nasta, jo līdz ar karstumu rodas nespēks un vispārēji
slikta pašsajūta, ko izraisa sirds pārslodze. Diemžēl ar šādām
sirds problēmām saskaras daudzi iedzīvotāji. Padomus, kā vasarā
parūpēties par sirds veselību un savu labsajūtu, sniedz BENU
aptieku farmaceita asistente Alise Ozola.
Izvairīšanās no pārlieku ilga laika
pavadīšanas karstumā
Karstā laikā organismam nepieciešams
atvēsināties, un viens no orgāniem, kas uzcītīgi veic šo
funkciju, ir sirds. Tā ar paātrinātas darbības palīdzību
palielina organisma slodzi, veicinot svīšanu. Šis process savukārt
atvēsina ķermeni. Tāpēc vasaras sezonā biežāk parādās
sūdzības par sliktu pašsajūtu saistībā ar sirds pārslodzi.
Lai novērstu dažādas sirdsdarbības problēmas,
ļoti svarīgi ir neļaut organismam pārkarst. Tāpēc saulainās un
karstās vasaras dienās daudz vairāk nepieciešams sekot līdzi
pulksteņlaikiem – izvairīties no aktīvām darbībām dienas
karstākajā posmā no plkst.12.00 līdz 15.00. Šajā laikā
atrodoties ārā, ieteicams uzturēties ēnā. Tāpat, lai izvairītos
no pārkaršanas, noteikti jāizmanto galvassega. Būtiska ir arī
šķidruma uzņemšana – vismaz divi litri dienā. Vecāka
gadagājuma cilvēkiem ieteicams lietot arī sirdi stiprinošus
līdzekļus un vitamīnu kompleksus, kas ar dabīgu minerālvielu
palīdzību stiprina sirdi un asinsvadu sieniņas un palīdz saglabāt
saglabāt optimālu asinsspiedienu.
Slodzes ierobežošana
Pārkaršanu un sirds pārslodzi lielā mērā
ietekmē fiziskās aktivitātes. Būtiski atcerēties, ka nespēks no
karstuma var iestāties ļoti strauji. Ja vien iespējams, jāsamazina
fiziskās aktivitātes dienas karstākajā posmā vai jāmeklē ēna
attiecīgā darba veikšanai. Savukārt, ja tas nav iespējams,
jācenšas ik pa laikam ieturēt pauzi, lai atvēsinātos. Labi, ja
fiziski smags darbs netiek darīts vienatnē – gadījumā, ka
pēkšņi uznāk nespēks, ir kāds, kurš var palīdzēt.
Pareizs uzturs un pietiekams daudzums šķidruma
Viens no vissvarīgākajiem elementiem, lai
vasaras karstumā atvēsinātu ķermeni, ir regulāra ūdens
dzeršana. Dehidratācija paātrina asinspiegādi sirdij, kas
savukārt palielina slodzi sirdij. Tāpēc ļoti būtiski ir reizi
stundā izdzert vismaz glāzi ūdens. Kopumā – vismaz divus litrus
dienā. Savukārt alkohols un dzērieni ar augstu kofeīna saturu
karstā laikā ir īpaši nevēlami.
Veselīgs uzturs ir svarīgs visos gadalaikos, bet
jo īpaši pie ēdienkartes jāpiedomā karstajos vasaras mēnešos.
Sāļi, cepti, asi un smagi ēdieni veicina organisma dehidratāciju.
Šāds efekts ir arī saldiem ēdieniem. Tie jāaizvieto ar maltīti,
kurā ir liels šķidruma daudzums. Latvijas iedzīvotājiem šajā
laikā ir pieejami veselīgi pašmāju dārzeņi, kas ļoti atvieglo
veselīgas ēdienkartes izveidi. Salāti, gurķi, tomāti, ogas –
viss, kas atrodams Latvijas dārzos un mežos, ir veselīga
alternatīva smagajam ziemas ēdienam.
Atbilstošs apģērbs
Lai gan var šķist pašsaprotami, ka vasarā
jāģērbjas plānāk, būtisks ir arī apģērba materiāls. Viegls,
elpojošs audums palīdzēs ilgāk saglabāt ķermeņa vēsumu, kamēr
sintētiski materiāli radīs pretēju efektu.
Plānojiet dienu!
Cilvēkiem, kuri cieš no karstuma radītiem
veselības traucējumiem, ir būtiski izplānot dienu tā, lai būtu
iespēja atvēsināties. Ja karstā dienā plānota ilgstoša
uzturēšanās ārā, būtiski padomāt, vai būs iespēja
atvēsināties, atpūsties vēsā telpā. Atrodoties pilsētā, no
karstuma iespējams patverties veikalos vai kafejnīcās, kur
darbojas gaisa kondicionieris. Ķermeni ātri var atvēsināt, zem
auksta ūdens paturot apakšdelmu – vietas, kur asinsvadi vistuvāk
ādai. Ar aukstu ūdeni jāapslaka arī skausts. Šādi organismam
palīdzēsiet ātrāk atgūt enerģiju.
