Tā daudzi zvanītāji man novērtē Ainara Meldera priekšlikumu Alūksnes novada domei – pārcelt apbedījumus Alūksnes Brāļu kapos pie Jaunās pils uz citu vietu. To deputāti pamatoti noraidīja.
Vienkārši stulbs ir A.Meldera pamatojums domes sēdē, citēju: “Viņi nemaz nav tur apglabāti – viņi ir pārvesti…” Bet dokumenti un fakti to neapšaubāmi apgāž! Tur ir apglabāti un pārapglabāti 1919.gada pavasarī un 2.Pasaules karā kritušie dažādu tautību karavīri, arī igauņu 1.Jātnieku pulka kareivji Voldemārs Nūlits un Juhans Lūds, kas krita Brīvības cīņās 1919.gada 9.maijā netālu no Bundzenes, kā arī 167 dažādu tautību Alūksnes apriņķa civiliedzīvotāji, kurus 1941.gada augustā Siseņu priedēs nošāva nacistu varmākas un to līdzskrējēji.
Arī es A.Meldera rīcību vērtēju kā negodīgu, lai realizētu Alūksnes vērtīgās zemes iegūšanu pilsētas centrā, stratēģiskā vietā starp Jauno pili un Alūksnes ezeru, lai Melders, Adlers un Co realizētu miljoniem lielo afēru par rehabilitācijas centra izveidi pilnībā nepiemērotā vietā – pilsētas parkā, ezera piesārņotākajā vietā. Tur desmitiem gadu Alūksnes ezerā neattīrīti ieplūda pilsētas kanalizācija pa diviem grāvjiem: gar Lujāna pilsdrupu malu no O.Vācieša ielas puses un pa grāvi no lielā pils dīķa puses. Tādēļ neredzu cilvēkus sēžam mākslīgi izveidotā prinča saliņā, jo tur joprojām smird, kaut mēģina to novērst ar grāvja padziļināšanu.
Bet A.Melders uzcēla savu “būdu” - kafejnīcu “Marta” neatļautā vietā, tauvas zonā, kur viss ir aizaudzis krūmiem, tāpat kā ezera krasti daudzās vietās. Tāpēc nav aeirācijas – gaisa apmaiņas starp ezera virsmu un apkārtējās apkārtnes gaisu, bet ūdens kvalitāte ir zema, jo ezerā ir nosēdušās daudzas kaitīgās vielas. Tādēļ mani vēlētāji, kas mani savulaik ievēlēja Alūksnes pilsētas un Alūksnes rajona padomēs, gan 6.Saeimā, pauž vienotu prasību – rokas nost no Brāļu kapiem pie Alūksnes Jaunās pils! To, ka alūksnieši nav aizmirsuši savus līdzcilvēkus, Brīvības cīņu varoņus – igauņus, 2.Pasaules kara upurus, liecina daudzie ziedi, kurus tur noliek 2.Pasaules kara beigu dienā – 8. un 9.maijā, daudz vairāk nekā jebkuros citos svētkos Alūksnē.
