Pirmdien Apes novada domes ārkārtas sēdē tika izskatīti divi jautājumi: par projektu pieteikumu iesniegšanu Apes novada kultūras iestāžu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un par pašvaldības investīciju projekta “Esošās ūdensapgādes sistēmas paplašināšanu Apes pilsētā” realizāciju.
Cer siltināt kultūras iestāžu ēkas
“Lai varētu iesniegt projektu, bija nepieciešams domes lēmums. Šobrīd vēl nav zināms, vai mūsu projektu pieteikumi tiks atbalstīti, taču vēlamies paaugstināt energoefektivitāti trīs novada kultūras iestādēs – tautas namiem un bibliotēkām Apē, Gaujienā un Trapenē. Visām trim ēkām tas ir ļoti nepieciešams, tāpēc ļoti ceram, ka izdosies. Ēkas nav siltinātas, tāpēc nepieciešams nomainīt logus, durvis, jāsakārto apkures sistēma. Problemātiskas ir Trapenes un Gaujienas ēkas, jo tās ir kultūras pieminekļi,” stāsta Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju. Pēc energoefektivitātes audita novērtējuma un ieteikumiem, visvairāk līdzekļu nepieciešams Trapenei – 210 000 eiro, Gaujienai – 190 000 eiro, Apei – 178 000 eiro. Plānotais pašvaldības līdzfinansējums – 15 procenti. Izvērtēšana varētu notikt trīs mēnešu laikā.
Nav pieejami Eiropas līdzekļi
Savukārt par Apes pašvaldības līdzekļiem Apes pilsētā paredzēts paplašināt esošās ūdensapgādes sistēmu. “Mazajām pašvaldībām šajā plānošanas periodā nav pieejami Eiropas Savienības fondu līdzekļi ūdenssaimniecības sektora darbiem, tādēļ visi būvdarbi tiks veikti pilnībā par pašvaldības līdzekļiem un aizņēmumu. Kopā ar vairākām pašvaldībām centāmies panākt, lai programmu atjaunotu, taču tas nenotiks. Iepriekš saņēmām Eiropas Savienības finansējumu, taču katrai kārtai bija noteikta kvota pašvaldībai. Apes pilsēta ir teritoriāli izstiepta vieta ar strauju apbūvi, attālumi ir lieli, līdz ar to nevarējām paši iekļauties līdzšinējās kārtās. Ūdensvadu izbūvēs Pasta, Krasta, Dārza, Darba un Rūpniecības ielā. Tādējādi pilsētas ūdensvada attīrītais ūdens tiks piegādāts vidusskolai un bērnudārzam, kā arī iedzīvotājiem iepriekšminētajās ielās un to tuvumā. Tur vēl ir lokālās akas no Ulmaņlaikiem un veiktās ūdens kvalitātes analīzes jau vairākkārt norāda, ka jāmaina sistēma,” stāsta A.Harju. Cik izmaksās šie darbi un kas tos veiks, būs zināms, kad noslēgsies iepirkums.
Problēmas Virešos
A.Harju norāda, ka lielākajās apdzīvotajās vietās – Gaujienā un Trapenē – ūdenssaimniecība ir sakārtota un būtisku problēmu nav, savukārt Virešos ūdensapgādi nodrošina privātais komersants. “Mazāk apdzīvotu vietu iedzīvotāji izteikuši vēlmi, ka vēlētos sakārtot ūdenssaimniecību, taču šobrīd tam finansējuma nav. Zināma problēma ir arī Virešos. Daļu sistēmas privātais komersants ir atjaunojis, taču pamatā tur ir sistēma vēl no padomju laikiem. Situācija ir sarežģīta. Tur būtu nepieciešama sistēmas rekonstrukcija un tīklu paplašināšana,” atklāj A.Harju. ◆
