Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis maija domes sēdes slēgtajā daļā bija iekļāvis lēmuma projektu “Par Alūksnes novada pašvaldības policijas priekšnieku” ar mērķi atlaist no darba Ardi Tomsonu.
Skaidrojot iemeslus, A.Dukulis norāda, ka bijis izpilddirektores iesniegums, kurā norādīts – par pašvaldības policijas darbu sakrājies daudz neapmierinātības, arī no deputātiem. “Diskusijā viedokļus izteica izpilddirektore, deputāti, pats A.Tomsons. Deputātiem balsojot, nolēma A.Tomsonam izteikt rājienu. Ja gada laikā nebūs pārkāpumu, tad rājiens zaudēs savu spēku. Ja uzlabojumu nebūs, atbilstoši darba likumdošanai būs nākamie soda mēri. Tagad viss ir pašvaldības policijas rokās, kā turpmāk organizēt iestādes darbu. Mērķis ir viens – lai iedzīvotāji Alūksnē jūtas droši, lai ievēro pašvaldības izdotos normatīvos aktus, savukārt pašvaldības policijas uzdevums ir to kontrolēt,” skaidro A.Dukulis. Jāuzsver gan, ka pirmais deputātu balsojums bija par A.Tomsona atlaišanu no darba, bet neguva deputātu vairākuma atbalstu, tādēļ otrs balsojums bija par rājiena izteikšanu.
Lai avīzēs nebūtu virsrakstu
Kādēļ jautājumu par pašvaldības iestādes vadītāju šoreiz skatīja slēgtajā daļā, jo parasti jautājumus, kas saistās ar pašvaldības iestāžu vadītāju, kuri saņem algu no nodokļu maksātāju naudas, atlaišanu no darba lemj publiski? A.Dukuļa atbilde pārsteidz! “Starp deputātiem nav vienprātības situācijas risinājumam. Lai izkristalizētos deputātu viedoklis un novadā veidotos vienota nostāja, skatīja slēgtajā daļā, nevis avīzēs pēc tam būtu lieli virsraksti, ka Alūksnes novada domē ir kārtējā sensācija. Tāda bija deputātu vēlme, un es to respektēju. Pretējā gadījumā visi deputāti brīvi neizteiktos vai izteiktos populistiski. Nē, visi 15 deputāti netika aptaujāti – daļa. Nē, no sabiedrības nebaidāmies,” apgalvo A.Dukulis.
Paradokss, kas jānovērš
Pats A.Tomsons “Alūksnes Ziņām” norāda, ka nevēlas publiski komentēt šo gadījumu. Deputāte Jana Zilkalne uzskata, ka šādu jautājumu nevajadzēja skatīt slēgtajā daļā, jo tas nesatur sensitīvu un no sabiedrības slēpjamu informāciju. “Darba likumdošana nosaka, ka rājienu varēja izteikt izpilddirektore. Tas nav jādara deputātiem. Patiesībā šobrīd ir paradokss: pašvaldības izpilddirektore izvērtē pašvaldības iestādes vadītāja, šajā gadījumā A.Tomsona, darbu, bet, ja viņš pēc tam kādai amatpersonai uzliks sodu, tad vērsīsies pret viņu, jo viņš būs uzlicis sodu savam darba devējam! Pareizi būtu, ja izvērtēšanu veiktu personāla speciālists. Tas pats ir ar juridiskās nodaļas darbiniekiem,” saka J.Zilkalne. ◆
