Šogad ir samazināts kompensējamo medikamentu valsts piešķirtais finansējums. Pagājušajā gadā Alūksnes rajona ģimenes ārsti kompensējamo medikamentu iegādei iztērēja nepilnu 11 mēnešu summu, tādējādi radot līdzekļu pārpalikumu.
Šogad ir samazināts kompensējamo medikamentu valsts piešķirtais finansējums. Pagājušajā gadā Alūksnes rajona ģimenes ārsti kompensējamo medikamentu iegādei iztērēja nepilnu 11 mēnešu summu, tādējādi radot līdzekļu pārpalikumu.
“Pērn uz rajonu palika līdzekļi piecu nedēļu patēriņam. Bija ārsti, kas tos pārtērēja, un tādi, kas visus neiztērēja. Uzskatu, ka valsts paredzētais finansējums kompensējamo medikamentu iegādei ir pietiekams,” saka Ziemeļaustrumu slimokases Alūksnes nodaļas vadītājs Jānis Žīgurs.
Viņš akcentē, ka ir faktori, ko par kompensējamo medikamentu iegādi parasti neizprot pacienti.
“Ir noteikts precīzs slimību saraksts, kam tie paredzēti. Tautā jebkuras sāpes ceļgalā mēdz uzskatīt par reimatismu un jebkurus elpošanas traucējumus – par astmu, bet patiesībā tā nav. Reimatismam un astmai ir paredzēti kompensējamie medikamenti, bet citām līdzīgām slimībām – nav. Gadījumi, kad cilvēki pārprot diagnozi, rada vislielākās problēmas. Ministru kabineta noteikumos precīzi ir definēts, kam pienākas medikamenti ar atlaidi ,” akcentē J. Žīgurs.
Ģimenes ārste Alīte Lapiņa, kuras aprūpē ir vairāk nekā 2000 pacientu, neslēpj, ka jau ir pārtērējusi šim gadam paredzētos līdzekļus kompensējamo medikamentu iegādei.
“Gadā šim mērķim drīkstu tērēt 6000 latu, bet divu mēnešu laikā esmu iztērējusi jau 2000 latu. Nezinu, kā būs nākamajā pusgadā. Tomēr es izrakstu kompensējamos medikamentus, jo man galvenais ir, lai pacienti varētu dzīvot pilnvērtīgi,” saka A. Lapiņa.
“Ja ir kompensējamo zāļu saraksts, tad valdībai ir jānodrošina līdzekļi. Ar katru gadu palielinās pacientu skaits, kam šādi medikamenti ir vajadzīgi, jo parādās arvien smagākas saslimšanas un cilvēku dzīves līmenis nav augsts,” vērtē A. Lapiņa.
Viņa uzskata, ka apdrošinātājiem vajadzētu izskaidrot, ko paredz katra apdrošināšanas polise un ko tā apmaksā. “Cilvēki apdrošinās, lai viņiem būtu lētāk un ērtāk, bet beigās vainīgi ir mediķi, jo neizraksta kompensējamās zāles. Bet kompensējamo medikamentu sarakstā zāles var būt paredzētas tikai vienai diagnozei, bet pārējos gadījumos tās nepieciešams iegādāties. Tas rada neskaidrības, jo apdrošinātāji par to nav padomājuši,” secina A. Lapiņa.
Ģimenes ārste Lidija Jukse atklāj, ka viņa gada laikā neiztērē tik daudz līdzekļu, cik paredzēts kompensējamo medikamentu iegādei, jo viņas aprūpē nav tik daudz pacientu, kam tie nepieciešami.
“Varētu vairāk šīs zāles parakstīt sirds slimniekiem, bet, ja pacients nav veicis visus nepieciešamos ārsta izmeklējumus, nevaru to darīt. Pērn šim nolūkam man bija paredzēts vairāk nekā 2000 latu, bet iztērēju tikai apmēram pusi,” saka L. Jukse.
