“Latviešu folklorā stāstīts, ka Dievs zemi radīja no māla pikas.
“Latviešu folklorā stāstīts, ka Dievs zemi radīja no māla pikas. Ar to viss sākās, ar piku, no kuras radīta ne tikai zeme, bet arī māla krūkas, podi, bļodas un bļodiņas, krūzes un krūzītes,” raksta Alūksnes Novadpētniecības un mākslas muzeja vecākā speciāliste vēsturniece Iluta Palma, pamatojot ieceri iekārtot trauku izstādi “Meita gāja uz avotu, zaļa krūze rociņā”.
Protams, tajā ir arī koka, misiņa, bronzas, vara, alumīnija, stikla un porcelāna trauki. Mūsu senči tos darināja ikdienas vajadzībām, bet, ejot laikam, iemācījās arī tos veidot skaistus un acīm tīkamus. Ikviens trauks varētu par sevi daudz ko pastāstīt, ja prastu runāt. Vēsturniece pratusi tos sadzirdēt un uzrakstījusi izstādes apmeklētājiem.
“Trauki ir kā cilvēki. Viņi nāk no dažādām ģimenēm, dažādiem laikmetiem un paaudzēm. No viena pāri palikušas tikai lauskas, bet cits runā, pat saplīsis būdams,” saka I.Palma.
Izstādes ekspozīcijā ir apmēram 100 trauku no muzeja fondiem, kā arī daži privātpersonu. Senākās trauku lauskas ir no neolīta laika, kā arī vēlākā laika posmā Marienburgas cietokšņa arheoloģiskajos izrakumos atrastas lauskas. Vecākie koka trauki ir no 19.gadsimta: piesta kaņepju grūšanai, cibiņas un pīta vācelīte, kur glabāti lakatiņi. No māla gatavoti divosu podi, piena krūkas un ievārījumu podi ar iedobi maliņā, lai varētu pārsiet. Izrādās, ka pirmās balzama māla krūkas ražotas Kuzņecova fabrikā. Tās bijušas gaišākas nekā tagad un dažāda lieluma.
Pirmās brīvvalsts laikā Kolberģī bijis Jēkaba Keiļa alus brūzis un augļu ūdens darītava. Tie bija pazīstami plašā apkārtnē. Iespējams, ka no tā laika saglabājušās zeltera pudeles. Interesanti ir Pirmā un Otrā pasaules kara gados armijā lietotie metāla trauki, kā arī šķīvji ar 7.Siguldas kājnieku pulka zīmi un dienvidnieciskas pilsētas ainavas gleznojumu.
