Reklāma

Tērpi – pēc strikta nolikuma

KUR “JUKUMS”, TUR SMUKUMS. Alūksnes Kultūras centra deju kopa “Jukums” vienmēr piesaista ne tikai ar raitu deju soli, bet arī krāšņiem, pārdomātiem tērpiem. To darināšanai kolektīvs izmanto dažādus finanšu avotus.

Tapis nolikums, lai regulētu finansiāla atbalsta saņemšanas kārtību no pašvaldības Alūksnes novada amatiermākslas kolektīvu koncerttērpu darināšanai un iegādei pieaugušajiem, gatavojoties Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem. Arī līdz šim pašvaldība šādam mērķim kolektīviem finansējumu piešķīrusi, tomēr nerima diskusijas, cik, kam un kad ticis. Tagad ieviesta vienota kārtība “uz papīra”.
Mērķis ir arī veicināt nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu, uzlabojot kolektīvu vizuālo tēlu. 
Nolikums paredz trīs gadu periodā pirms katriem Vispārējiem latviešu Dziesmu un Deju svētkiem mērķtiecīgi un jēgpilni nodrošināt iespēju kolektīviem atjaunot vai no jauna radīt koncerttērpu un tautas tērpu komplektus vai to detaļas ar Alūksnes novada pašvaldības finansiālu atbalstu.

Vajag visus savā paspārnē

Skatot nolikumu maija kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas sēdē, deputāte Līga Langrate rosināja sarakstā iekļaut arī Alūksnes Tautas lietišķās mākslas studiju “Kalme” un amatierteātrus, kas sākotnēji nebija paredzēts.
L. Langrate arī rosināja definēt amatiermākslu, jo “ir arī netradicionālie kolektīvi, kurus pašvaldība pašlaik neņem savā paspārnē”. Kā piemēru L. Langrate minēja Alūksnes novada netradicionālo deju grupas. “Vajadzētu izstrādāt amatierkolektīvu darbības noteikumus – tas stimulētu vēl vairāk tiekties uz sasniegumiem. Pašlaik nelielu kolektīvu vadītājiem apmaksātā slodze ir neliela, bet viņi dara daudz, tostarp pašizglītojas, meklē iespējas kolektīviem uzstāties arī ārpus novada. Domāju, Alūksnes novadam vajadzētu plašāk attīstīt sadarbību ar Alūksnes lauku partnerību. Citos novados jau uz iepriekšējiem dziesmu svētkiem pilnībā komplektēja kolektīvu tērpus par “Leader” finansējumu – arī Alūksnes novadā to vajag izmantot,” domā viņa.

Dziesmu svētku kolektīviem

Pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte norāda – Alūksnes novadā kolektīvu ir daudz – 35, kas šobrīd varētu pretendēt uz šo finansējumu. Ja nāktu klāt studija “Kalme” un amatierteātri, tad būtu vēl 15 kolektīvi klāt.
“Nolikums paredz finansējumu kolektīviem, kas ir dziesmu svētku pārstāvniecības lokā. Pārējie ir interešu grupu kolektīvi, kas nav iekļaujami šajā nolikumā, bet, piemēram, arī šiem kolektīviem pašvaldība jau nodrošina telpas mēģinājumiem un maksā algu vadītājiem. Jāuzsver, ka daudzos novados šādu interešu kolektīvu apmeklēšana ir tikai par maksu, ko sedz paši dalībnieki,” to, kādēļ visiem nevajadzētu, pamato S. Eglīte. Viņa arī uzsver – trīs gadu laikā maksimālais finansējums uz vienu dalībnieku nebūs lielāks kā 150 eiro. “Tas ir vidējais skaitlis, ko budžetā varētu paredzēt. Pilnais tautas tērpa komplekts maksā dārgi,” saka S. Eglīte. 
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova uzskata, ka nav pareizi piešķirt finansējumu kolektīviem pēc nopelniem. “Visi kolektīvi strādā. Ja pašvaldībai šos kolektīvus vajag, tad arī jārūpējas par to vizuālo tēlu,” saka J. Čugunova.

Rosina ieviest apmeklējuma reģistru

Skatot jautājumu maija finanšu komitejas sēdē, diskusijas turpinājās. Te L. Langrate bija iesniegusi priekšlikumu atlikt nolikuma apstiprināšanu un izstrādāt amatierkolektīvu darbības noteikumus, kur definētu, kas ir kolektīvs, noteiktu to mērķus, darbības principus. S. Eglīte iebilda, norādot, ka to  jau tagad nosaka daudzi dokumenti gan valstiski, gan novadā iekšēji, tādēļ vēl vienus noteikumus nevajag. “Pēc trīs gadiem būs pieaugušo dziesmu svētki – tērpi ir aktuāls jautājums. Nevajag atlikt,” pārliecināta S. Eglīte.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers interesējās, vai var ieviest kolektīvu dalībnieku apmeklējuma reģistru. “5000 eiro kolektīvam trīs gadu laikā pašvaldība grib piešķirt, tādēļ apmeklējumu un iesaisti kolektīvā būtu labi zināt,” viņš saka. S. Eglīte domā – par to jādiskutē nozarē, bet jau tagad līdzīga fiksācija notiekot, tomēr viņa piekrīt, ka “mēģinājumu process ir ļoti svarīgs kolektīva darbībai”.

Lai daļu maksā paši

Par kolektīvu tautas tērpiem, ko sarūpē pašvaldība, deputāts Ainars Melders uzsvēra: “Tas ir domes tautas tērps, kas šūts par nodokļu maksātāju naudu”. Viņš uzskata, ka pieaugušo amatierkolektīvu dalībnieku tērpiem pašvaldībai vajag piešķir tikai daļu finansējuma, bet pārējo lai atrod paši. “Tagad 4. maijā sociālajos tīklos bija plaša akcija “Uzvelc savu tautas tērpu!” – nav smuki ar šiem tērpiem dižoties kā saviem,” uzskata A. Melders. Tam piekrita arī Dz. Adlers, rosinot – ja 150 eiro maksā tērps, tad 10 % varētu segt dalībnieks. S. Eglīte gan iebilda, ka šie tērpi ir pašvaldības īpašums, nevis dalībnieku personīgie tērpi.
Pašvaldības Grāmatvedības nodaļas vadītāja Valentīna Fedotova skaidro: “Līdzfinansējumu paņemt no dalībnieka ir grūti: ja tērps pieder pašvaldībai, var ņemt tikai ziedojumu, bet nedrīkst, jo tad būs pretruna ar KNAB noteikumiem”.
Domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis uzskata – katram kolektīvam pašam jāizlemj, kādā tērpā tērpties. “Pašvaldība piešķirs konkrētu summu, un paši dalībnieki drīkstēs pielikt klāt arī no sevis.
Negribam modes skati veidot, cenu aptauju vai ko tamlīdzīgu. Tagad daži deputāti grib sarežģīt dzīvi – tā jau varam arī aiziet līdz kurpju auklām, kādām tām jābūt! Tam ir kultūras nodaļa un citi eksperti, kas to visu var izvērtēt. Jo smalkāk saskaldīs šo pašvaldības finansējumu, jo vairāk pārmetumu būs,” saka A. Dukulis.

Netradicionālajiem tomēr nē

Savukārt apstiprinot nolikumu domes sēdē, sarakstā tika iekļauti arī gan teātru kolektīvi, gan studija “Kalme”. Toties netradicionālie kolektīvi gan nē, jo tie nav dziesmu svētku dalībnieki. L. Langrate joprojām tomēr iestājās arī par šiem kolektīviem, šoreiz pieminot Alūksnes dāmu deju grupu “Sidraba pavediens” un uzteicot tās aktīvo darbību, bet kam “sarakstā vieta nav atradusies”.
“Mēs nevaram izlikties, ka viņu nav. Prasības šim kolektīvam nav lielas. Ne visiem ir tāda balss, lai dziedātu ansamblī vai korī, deju kolektīvos parasti vīriešu trūkst. Nedomāju, ka pašvaldības budžetam tas būtu graujoši, ja arī šo dāmu kolektīvu novads pamanītu,” viņa saka. Tomēr deputātu vairums šādu priekšlikumu noraidīja, apstiprinot jauno nolikumu bez pašvaldības finanšu atbalsta pieaugušo interešu kolektīviem.

Kam pienākas?

Pretendenti uz finansiālo atbalstu ir Alūksnes novada pašvaldības pieaugušo kolektīvi: kori, vokālie ansambļi, pūtēju orķestri, deju kolektīvi, folkloras kolektīvi, amatierteātri, Tautas lietišķās mākslas studija.

Iesniegumu apkopošanu veiks Alūksnes novada Kultūras un sporta nodaļa. Lēmumu par finansējuma piešķiršanu un tā apjomu apstiprinās Alūksnes novada dome.

Pieprasītais finansējums var tik piešķirts vienā budžeta gadā vai sadalot to daļās uz diviem vai trīs gadiem.

Maksimālais finansiālā atbalsta apjoms vienam kolektīvam trīs gadu laikā ir līdz 5000 eiro, bet nepārsniedzot 150 eiro vienam dalībniekam.

Iesniegumus vērtēs pēc šādiem kvalitatīvajiem kritērijiem:
• kolektīva nozīmīgums Alūksnes novada tēla veidošanā un
  popularizēšanā;
• kolektīva sasniegumi un radošā darbība;
• iepriekšējā periodā piešķirtais finansējuma un iegādāto
  tērpu apjoms;
• līdzfinansējuma (neskaitot pašvaldības) piesaiste.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru