Reklāma

Teju visi ierobežojumi paliks spēkā arī pēc Lieldienām

Foto: Pexels.com

No 7.aprīļa joprojām būs spēkā teju visi Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestie ierobežojumi, paredz valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Jau iepriekš valdība vienojās pēc 6.aprīļa neturpināt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, kas bija spēkā kopš pagājušā gada 9.novembra.

Vienlaikus ceturtdien valdība lēma turpināt teju visus ar Covid-19 izplatības mazināšanu ieviestos epidemioloģiskās drošības ierobežojumus.

Arī turpmāk būs aizliegti privāti pasākumi un privāta pulcēšanās, vienlaikus būs atļauti pasākumi divu mājsaimniecību ietvaros ārtelpās līdz desmit personām. Būs aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē, tai skaitā uguņošana un salūts. Tajā pašā laikā būs atļauti gājieni un piketi ar ne vairāk kā desmit personu dalību.

No 7.aprīļa spēkā būs prasība lieto sejas maskas visās sabiedriskās vietās, kur atrodas vairāk kā viens cilvēks, tai skaitā arī darba vietās. Obligāta sejas masku lietošana arī tiek paredzēta sabiedriskās vietās, kur ir intensīva cilvēku plūsma un kur nav iespējams ievērot divu metru distanci.

Tāpat kā līdz šim sejas maskas varēs nelietot bērni līdz septiņu gadu vecumam, personas ar fiziskiem un psihiskiem traucējumiem, kuru dēļ sejas masku lietošana nav iespējama, kultūras darbinieki, kas sniedz priekšnesumus, kā arī izglītības procesā, apgūstot vokālo, instrumentu spēli un deju mākslu, kā arī mākslas priekšnesumu laikā. Tāpat sejas maskas varēs nelietot raidījumu nodrošināšanas laikā, piemēram diktori, intervijās, kas īsākas par 15 minūtēm. Sejas maskas lietošana arī nav obligāta profesionāliem sportistiem treniņa laikā.

Arī turpmāk saglabāsies prasība, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī tiek noteikts pasažieru skaita ierobežojums, kas nedrīkst pārsniegt 50% no tā ietilpības.

Joprojām spēkā būs ierobežojumi skaistumkopšanas, labsajūtas, izklaides nozarēs, tai skaitā ierobežoti bērnu izklaides pasākumi. Savukārt darbu varēs turpināt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzēji.

Saglabāsies arī līdzšinējā prasība, ka muzeju brīvdabas teritorijās ir jānodrošina tikai individuāli apmeklējumi, un ir jānodrošina vienvirziena plūsma, lai ierobežotu cilvēku pulcēšanos un drūzmēšanos.

Arī kultūrvietu un izstāžu norises vietu darbība būs pārtraukta, izņemot grāmatu izsniegšanu bibliotēkās un muzeju brīvdabas teritorijas. Kultūrvietās varēs notikt organizēti profesionālās mākslas mēģinājumi no plkst.6 līdz plkst.22.

Arī turpmāk saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās, izņemot tirdzniecības pakalpojuma un skaistumkopšanas pakalpojuma sniegšanas vietas, vienai personai būs jānodrošina ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās telpu platības. Vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 15 kvadrātmetriem, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs.

Saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietās arī pie ieejas labi redzamā vietā būs jāizvieto informācija, tai skaitā svešvalodās, par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā vietā.

Sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi arī turpmāk netiks sniegti, izņemot ēdienu izsniegšanu līdzņemšanai.

Valdība arī nolēmusi, ka personai joprojām ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības informācijas sistēmā.

Izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā, kā arī transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbinieku, kravas vai tehnisko reisu apkalpes locekļiem, kuriem Latvija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā.

Tāpat izņēmums attiecas uz gaisa kuģa pasažieriem, kuri šķērso Latviju tranzītā, nepametot lidlauka kontrolējamo zonu un uzturoties tajā ne ilgāk par 24 stundām, ja viņš var uzrādīt apstiprinājumu tranzīta lidojumam.

Joprojām ir spēkā pienākums, ka pēc Valsts robežsardzes pieprasījuma pārvadātājs, kas tranzītā caur Latviju nogādā uz citu valsti ārzemnieku, kuram atteikta ieceļošana nākamajā tranzīta valstī vai galamērķa valstī, nogādā viņu uz valsti, no kuras viņš atvests, vai uz valsti, kas izsniegusi ceļošanas dokumentu, vai jebkuru citu valsti, kurā ārzemnieka ieceļošana ir garantēta.

Tāpat persona nevar ceļot uz Latviju no Eiropas Savienības un Lielbritānijas, izņemot gadījumu, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas ir aizpildījusi pašapliecinājumu “covidpass.lv”, ka ieceļošana neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt