Reklāma

Zaļā ceturtdiena

Lieldienas ievada Klusā nedēļa ar Pūpolu svētdienu, Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu, Kluso sestdienu, kurai seko Lieldienas. Katrai dienai ir īpaša nozīme.

Latviešu folklorā ar Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Lieldienām saistīts bagātīgs paražu un ticējumu klāsts par to, kā rīkoties, lai atvairītu nelaimi, piesauktu laimi, paredzētu laika apstākļus un tiktu gan pie turības, gan atrastu dzīvesdraugu, saglabātu skaistumu un veselību, kā arī izaudzinātu bērnus.

Šodien ir Zaļā ceturtdiena, un tautas ticējumi vēsta, ka šajā dienā:

– nedrīkst no meža un lauka nest nevienu zaļo augu, citādi mājā nākšot čūskas;

– jātīra māja, lai visu gadu tā būtu tīra un nenāktu mušas;

– ābeļu zaros jākarina mazi vilnas kamolīši, lai būtu laba ābolu raža.

Lieldienas ir pavasara saulgriežu svinības. Lieldienu datums mainās, bet vienmēr tiek svinētas svētdienā – 1. svētdienā pēc pilnā mēness pēc pavasara saulgriežiem. Lieldienas nevar būt agrāk par 22. martu un vēlāk par 25. aprīli. Saplūst pagāniskās un kristīgās tradīcijas – tiek krāsotas olas, rīkotas olu kaujas un ripināšana, šūpojas Lieldienu šūpolēs, kristieši apmeklē Kristus Augšāmcelšanās svētku dievkalpojumus, vēsta Nacionālā enciklopēdija.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt