Reklāma

Šarpejiem meklē jaunas mājas

Dzīvnieku māja “Astes un Ūsas” meklē jaunas mājas šarpeju šķirnes suņiem. Suņi patversmē nonāca pagājuša gada rudenī, kur tie kādā dzīvoklī Alūksnē bija atstāti bez aprūpes. “Interese par šo dzīvnieku adopciju ir bijusi liela, bet diemžēl uzzinot, ka suņi tiks atdoti sterilizēti visi interesenti pazūd. Vēlamies atrast šiem suņiem vislabākās mājas – tie tiks atdoti tikai šķirnes pazinējiem, un būs jārēķinās, ka dzīvniekiem būs nepieciešama socializācija un veterinārā aprūpe. Šarpeji šobrīd atrodas Alūksnes novadā. Ja ir nopietna interese par adopciju, sazināties ar mums telefoniski- 29477535,” aicina dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” pārstāvji.

Turam roku uz pulsa

Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” ir sekojis līdzi šarpeju lietai kopš pirmās dienas. Ir bijuši vairāki raksti kā situācija attīstās, intervētas visas iesaistītās puses. Piedāvājam izlasīt šos rakstus – kādēļ suņi bija atstāti bez aprūpes, ko par situāciju ir teikusi suņu saimniece un kādēļ tomēr Pārtikas un veterinārais dienests lēma suņus neatdod.

Izņem sešus dzīvoklī turētus suņus 27.10.20

Kluso un mierīgo daudzdzīvokļu namu Pilsētas bulvārī 1, Alūksnē, oktobra vidū satricināja pēkšņa Alūksnes novada pašvaldības policijas un dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” viesošanās. Kādā dzīvoklī vieni paši uzturējās seši suņi, kurus atbildīgās iestādes izņēma, jo par tiem ziņoja satraukti kaimiņi.

Par to, ka dzīvoklī notiek kas aizdomīgs, mājas vecākajai ziņoja kāpņu telpā dzīvojošie – kaimiņi dzirdēja suņu riešanu un rūkšanu, taču neredzēja ne pašus suņus, ne jauno dzīvokļa īrnieci, kura īres līgumu bija noslēgusi vien septembra beigās. Mājas vecākā sazinājās ar dzīvokļa īpašnieci, kura bija pārsteigta, ka dzīvokli izīrējusi cilvēkiem ar suni, jo īres līgums to liedz. Saprotot situācijas nopietnību, dzīvokļa īpašniece kopā ar Alūksnes novada pašvaldības policijas un dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” pārstāvjiem ieradās apsekot dzīvokli. Atklājās negaidītais – dzīvoklī vieni paši mitinājās seši šarpeja šķirnes suņi – viens kucēns un pieci pieauguši suņi. Neoficiāla informācija liecina, ka dzīvokļa īrētāja nebija alūksniete, bet ieradusies no Rīgas, pati dzīvoklī tā arī nav dzīvojusi.

Neaprūpēti un vieni

Alūksnes novada pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis apstiprina, ka šāds gadījums bijis. “Suņi nebija ilgstoši vesti ārā, dabiskās vajadzības bija nokārtojuši turpat dzīvoklī. Nebija bļodiņas ar ūdeni, suņi bija izslāpuši, iespējams, arī badā. Pie mums vērsās dzīvokļa īpašniece, kura bija izīrējusi dzīvokli nepazīstamai sievietei. Suņus izņēmām Administratīvās atbildības likuma procesa ietvaros un nodevām glabāšanai patversmē,” stāsta G. Teterovskis.

Vaicāts, vai dzīvoklī bija ierīkota suņu audzētava, G. Teterovskis norāda, ka pie administratīvās atbildības saucamā persona netika sastapta, tādēļ nav zināms, kādam nolūkam suņi turēti. G. Teterovskis gan atzīst, ka pirmo reizi saskārušies ar situāciju, ka dzīvoklī suņi atstāti vieni paši. “Citkārt esam saņēmuši ziņas par turēšanas noteikumu pārkāpumiem, bet ne par to, ka suņi dzīvoklī ilgstoši mitinās bez saimnieka,” saka G. Teterovskis.

Cilvēki nebija vienaldzīgi

Pašvaldības policija lietu nodevusi Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). “Pašlaik suņi atrodas patversmē un viņiem klājas labi,” lakoniska ir PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Suņu saimniece pagaidām nav satikta, tādēļ I. Tomiņa atturas no sīkākiem komentāriem un skaidrojumiem par šo gadījumu. “Būtiskākais šajā lietā – paldies cilvēkiem, kuri nepalika vienaldzīgi, ziņoja par situāciju un bija iespējams suņus no dzīvokļa izņemt, pirms notika traģēdija, ievietot patversmē, kur viņiem tagad klājas labi un ir aprūpēti. Mēs esam par to, lai dzīvniekiem viss būtu kārtībā un labi, kas tālāk būs ar suņu saimnieci – tā jau ir cita lieta,” saka I. Tomiņa. Vai suņus atdos saimniecei, I. Tomiņa nekomentē. Dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas” mums nesniedz informāciju par notikušo, vien apstiprina, ka suņi joprojām atrodas dzīvnieku mājā un jūtas labi.

Šarpeju lieta joprojām bez atrisinājuma 06.11.20

Jau gandrīz mēnesi dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas” dzīvo Alūksnē no divistabu dzīvokļa izņemtie seši šarpeji – pieci pieauguši suņi un viens kucēns. Atbildīgajām iestādēm suņu saimnieces personība ir zināma, tiek skaidroti notikušā apstākļi. Arī sabiedrība līdzpārdzīvo notikušo, tādēļ neatsaka padomu, kā suņus labāk uzturēt un kopt, kā arī nodrošina ar speciālu barību. Pagājušajās brīvdienās patversmē viesojās Jevgēnijs un Oksana Čulkovi, kuri kopā ar citiem šarpeju draugiem ziedoja patversmei pārtiku. Svētdien arī suņu saimniece bija ieradusies Alūksnē, taču suņus atgūt viņai neizdevās.

Suņu saimniece Tatjana Bespalova pati sazinājās ar laikrakstu. Viņa norāda, ka publiskajā telpā izskanējusi melīga informācija – suņiem bija barība un pieskatīt tos bija uzticēts viņai tuviem draugiem.

Šarpeji – grūta šķirne

Nepatiesa esot arī informācija, ka dzīvokļa saimniece nav zinājusi par viņas nodomu turēt tur suņus. “Šarpeji ir grūta šķirne, īpašnieku maiņa viņiem ir milzīgs stress. Suņi vienmēr ir kopā ar mani, neatstāju vienus pat naktī. Alūksnē meklēju mājvietu, kur vispirms tieši suņiem būtu labi. Te bija visas ērtības, silts dzīvoklis, veterinārārsts tuvu. Dodoties prom uz darbu, vairākām dienām, atstāju divus maisus ar pārtiku. Darbā notika ārkārtēja situācija, un es nevarēju atgriezties, kā biju plānojusi. Draugi piekrita suņus pabarot un izvest pastaigā arī pārējās dienas, kamēr esmu prom. Pieļauju, ka suņi atteicās ēst stresa dēļ – viņus baroja citi cilvēki, nevis es. Jebkurā gadījumā, pārtika bija pieejama, tāpat kā ūdens,” stāsta T. Bespalova.

Grib suņus atgūt

Pirms došanās uz darbu sieviete cītīgi meklējusi viesnīcu vai audzētavu, kur profesionālis suņus varētu pieskatīt. Iespējas meklējusi ne tikai Alūksnei tuvējā apkārtnē, bet arī Rīgā. “Diemžēl tādu vietu neatradu. Maniem draugiem pašiem ir divi mazi suņi, ir pieredze, tādēļ uzticēju pieskatīšanu viņiem. Iepazīstināju ar suņiem, parādīju, kur stāv barība, iedevu dzīvokļa atslēgas. Mēs regulāri sazinājāmies. Viņi zināja, ka esmu darbā, arī par notikušo ārkārtējo situāciju zināja. Brīdī, kad policija arestēja suņus, dzīvoklī bija kaklasiksnas, ēdiens, viņi vienkārši nevēlējās to ņemt,” saka sieviete. Viņa grib suņus atgūt. Pēc sazināšanās ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), kā atbildībā ir suņi, viņai radies iespaids, ka iestāde sadarboties negrib. “Ierēdņi nevēlas man dot suņus. Arī patversme ne. PVD lika man nosūtīt dokumentu oriģinālus pa pastu, lai es nevarētu oficiāli pierādīt, ka tie ir mani suņi, taču tas nav droši,” saka sieviete.

Suņu saimnieces draugi, kuriem bija uzticēts pieskatīt suņus, situāciju presē nevēlas komentēt. Vien norāda, ka barība tiem bija, tāpat kā ūdens. Sākumā viņi esot sarunāti suņus pieskatīt vien dažas dienas, bet situācija mainījusies, un sieviete neatgriezusies, kā plānots. Par suņiem viņi turpinājuši rūpēties. Vaicāti, kādēļ suņus neveda pastaigās, pieskatītāji skaidro, ka to nedarījuši, jo suņi nebija draudzīgi. Izdevies izvest pastaigā tikai vienu suni.

Kādēļ pārbaudīja durvis?

Dzīvokļa saimniece laikrakstam norāda, ka suņus gan nebija ļāvusi turēt. “Tieši piekodināju, ka izīrēju dzīvokli bez dzīvniekiem. Par sievieti radās ļoti labs iespaids, dzīvokli rūpīgi izpētīja. Stāstīja, ka strādā Igaunijā, bet darbu varēšot darīt attālināti. Tikai, atklājoties situācijai, sapratu, ka viena pazīme par viņas nodomu liecināja – viņa ļoti rūpīgi pārbaudīja, vai visas durvis var stingi aiztaisīt ciet. Tagad saprotu, kādēļ viņa tik rūpīgi pētīja durvis,” stāsta dzīvokļa pārstāve. Uzzinot no mājas iedzīvotājiem, ka viņas dzīvoklī dzīvo suņi, devusies apskatīties.

“Cik ātri durvis atvēru, tik aizvēru. Pretī nāca viens no suņiem. Sabijos. Zvanīju un rakstīju izīrētājai. Tā kā viņa ierasties nevarēja, sazinājos ar policiju un otrreiz dzīvokli apmeklēju kopā ar policiju un patversmes darbiniekiem,” stāsta sieviete. Viņa neslēpj, ka notikušo ļoti pārdzīvojusi un ilgi nespējusi attapties. “Tas, ko redzēju, bija šausmas. Suņi bija nokārtojušies turpat, dzīvoklis smirdēja,” atceras viņa.

Tīra dzīvokli vairākas dienas

Pēc suņu aizvešanas dzīvokļa pārstāve mājokli tīrījusi, vēdinājusi vairākas dienas. “Tīrot dzīvokli, atradu divus maisus ar barību – sienas skapī bija pilns maiss, bet otrs maiss gaitenī bija patukšs. Suņi katrs atradās savā telpā – guļamistabā dzīvoja kuce ar kucēnu, otrā istabā bija trīs suņi, virtuvē un koridorā vēl viens. Sunim gaitenī bija tas barības patukšais maiss, iespējams, no tā viņš varēja ēst, bet istabās dzīvojošajiem suņiem nebija nekā,” stāsta sieviete.

Svētdien, 1. novembrī, suņu saimniece ieradusies dzīvoklī pēc mantām – dažām savām drēbēm, suņu rotaļlietām un barības maisa. “Stāstīja, ka esot bijusi uz robežas. Mēnesi? Jā, tā esot gadījies,” atstāsta dzīvokļa pārstāve. “Vienmēr īrniekiem uzticējos. Nekad negāju skatīties, kā dzīvo. Acīmredzot tas ir jādara. Nevienam citam nenovēlu piedzīvot līdzīgu situāciju,” saka viņa.

Suņiem viss labi

PVD laikrakstam norāda, ka notiek procesa virzība, bet, kad būs konkrēts rezultāts, nav zināms. “Esam noskaidrojuši, kas ir suņu saimniece. Administratīvā pārkāpuma process virzās. Ir likumdošana, kas jāievēro, tādēļ viss nenotiek vienas dienas laikā. Suņi ir nodoti glabāšanā patversmē, bet tas nenozīmē, ka viņi ir patversmes īpašumā. Suņi jūtas labi – ir apkopti un aprūpēti,” saka PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Vaicāta, vai tos varēs iegūt īpašumā gluži kā citus patversmē dzīvojošos suņus, I. Tomiņa ir izvairīga. “Kad būs iespēja pie suņiem tikt, tas tiks oficiāli paziņots. Uz priekšu neko nevar paredzēt. Vēl daudz lēmumu jāpieņem,” saka viņa.

Laikraksta rīcībā ir informācija, ka četriem suņiem ir Krievijas čipi, bet tikai viens ir ar Latvijas čipu.

Ziedo pārtiku

Pagājušās nedēļas nogalē ar laikrakstu sazinājās rīdzinieks Jevgēnijs Čulkovs, kurš pauda sašutumu par Alūksnē notikušo – seši šarpeji vienuviet esot daudz. Sestdien viņš kopā ar sievu Oksanu ieradās Alūksnē, lai kopā ar citiem šarpeju cienītājiem, Staņislavu Langi un veikalu “barbiba.lv”, patversmei ziedotu speciālu šīs šķirnes suņiem paredzētu pārtiku. “Latvijā šapreju nav daudz, apmēram desmit, tādēļ bijām pārsteigti, uzzinot, ka Alūksnē vienā dzīvoklī dzīvojuši seši šīs šķirnes suņi. Seši vienā vietā – tas ir ļoti daudz. Mēs Latvijā zinām vien desmit suņus. Jā, pirms dažiem gadiem bija vairāk, apmēram 50, tagad vairs nav,” saka rīdzinieki.

Piecu pieaugušu suņu turēšana divistabu dzīvoklī, viņuprāt, nav pieļaujama.

“Izdzīvot var, bet ne dzīvot. Mums ir divi šarpeji, dzīvojam dzīvoklī un redzam, ka vairāk vietas nav. Būtu par šauru. Kādēļ viņus turēja dzīvoklī? Pārdošanai vai pavairošanai,” prāto Jevgēnijs. Viņi zina stāstīt, ka, piemēram, Igaunijā meklē nozagtus šarpejus, arī citās valstīs esot līdzīgi. “Kāda ir pieauguša suņa cena, grūti novērtēt, jo tiem, kuriem ir šarpejs, to nekad nepārdos. Neesam dzirdējuši, ka pārdotu pieaugušu suni. Kucēna cena Latvijā ir 500 eiro, ziemeļos līdz pat 2000 eiro,” saka Oksana. Viņiem nav saprotams, kādēļ suņi dzīvoklī uzturējušies bez saimnieka. “Ja tie ir tavi suņi, kā viņus var atstāt vienus? Mēs nevaram pat uz divām dienām aizbraukt, jo satraucamies par suņiem,” saka Jevgēnijs.

Šarpeji joprojām patversmē 24.11.20

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) lēmis konfiscēt šarpeju šķirnes suņus, kurus pirms sešām nedēļām pēc saņemtām sūdzībām izņēma no dzīvokļa Alūksnē, Pilsētas bulvārī 1. Lēmumu suņu saimniece var pārsūdzēt, tādēļ tas vēl nav stājies spēkā.

Laikrakstā jau vēstījām, ka oktobra vidū dzīvokļa īpašniece vērsās pēc palīdzības pie Alūksnes novada pašvaldības policijas un dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas”, jo dzīvoklī bez atļaujas īrniece turēja piecus suņus. Suņi dzīvoklī bija vairākas dienas dzīvojuši vieni paši, nebija vesti ārā, dabiskās vajadzības nokārtojuši turpat dzīvoklī, barības un ūdens bļodas bija tukšas. Suņu saimniece bija sarunājusi draugus, kuri it kā suņus gāja barot.

Lēmumu nekomentē

PVD lēmumu laikrakstam nekomentē. “Ja saimniece pati stāsta, kas ir lēmumā minēts, viņa tā var darīt, bet man nav tiesību trešajām personām, kamēr lēmums nav stājies spēka, stāstīt, kas tur rakstīts,” stāsta dienesta Austumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Vaicāta, kad lēmums stāsies spēkā, I. Tomiņa atbild, ka drīz, taču tas atkarīgs, vai suņu saimniece to pārsūdzēs. “Administratīvās atbildības likuma kārtībā ir tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu. Lēmumā ir norādīts, kādā veidā var pārsūdzēt un cik ilgā laikā. Ja viņa šīs tiesības izmantos, līdz risinājumam būs jāgaida vēl ilgāk. Process virzās un notiek. Kopš suņu saimniece ir atradusies, notiek nemitīgs darbinieku mobings un tiek vainoti krāpniecībā. Tās ir emocijas, bet process notiek Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā,” norāda I. Tomiņa.

Pietrūkst sapratnes

Suņu saimniece Tatjana Bespalova atkārtoti pati sazinājās ar redakciju, lūdzot iesaistīties un palīdzēt atgūt suņus. Viņai esot sajūta, ka iestādes nevēlas ar viņu komunicēt un nav ieinteresētas suņus atdot. “Suņus grib konfiscēt. Suņi ir mana ģimene, man tas nav pieņemams. Saprotu, ka viņiem jāveic savs darbs, jāvadās pēc noteikumiem. Es nebiju par suņiem aizmirsusi, nebiju devusies atpūsties, man darbā gadījās kritiska situācija, es fiziski nevarēju ātrāk ierasties Latvijā. Cik sazinos ar PVD, attieksme ir nievājoša, neviens man negrib palīdzēt,” ar asarām acīs teic suņu saimniece. Viņa saprotot – ja būtu pēc suņiem ieradusies ātrāk, atgūt savus mīluļus būtu vieglāk. “Mīnuss man, ka es divas nedēļas atrados pašizolācijā, jo biju ieradusies no ārvalstīm,” skaidro viņa.

Nav piemērota vide

Saprotot, ka suņi ir no dzīvokļa izņemti un aizvesti uz patversmi, Tatjana sazinājusies ar patversmi, lūdzot par suņiem parūpēties. Solījusi arī samaksāt uzturēšanas naudu, tomēr pēc trīs nedēļām, ierodoties Alūksnē, attieksme bijusi pavisam cita un suņus viņai nav ļauts redzēt. Tatjana vairākas reizes vērsusies dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas”, lūdzot suņus apskatīt, atvedusi viņiem barību, rotaļlietas un speciālos šampūnus, taču patversmē nav ielaista un suņi viņai nav rādīti. Viņa satraucas par to, kā suņi patversmē jūtas. “Viņi vienmēr dzīvoja siltā dzīvoklī. Kā viņi jūtas, nonākuši pilnīgi svešā vietā? Apskatīju, kā patversmē dzīvo citi dzīvnieki. Šaprejiem tā nav piemērota vide, viņiem tur ir auksts un stress. Šarpejiem nav bieza kažoka, tādēļ var dzīvot tikai dzīvoklī ,” stāsta sieviete.

Dzīvo patversmē

Suņi joprojām mitinās dzīvnieku mājā “Astes un Ūsas” Alūksnē. Iestādes vadītāja Elīna Dambe mums apstiprina, ka pēdējo dienu laikā suņu saimniece ir vairākkārtīgi ieradusies patversmē un lūgusi parādīt viņai suņus, devusi padomus, kā labāk par viņiem rūpēties. “Suņi ir nodoti patversmē glabāšanā, mums nav tiesību ar viņiem rīkoties, kā gribam. Sekojam PVD norādījumiem un suņiem klāt neviens netiek pielaists. Arī brīvprātīgie, kuri dodas pastaigās ar suņiem, pie šarpejiem neiet. Suņi tiek aprūpēti, ņemot vērā veterinārārstu ieteikumus,” skaidro E. Dambe.

Līdzīgs gadījums Pleskavā

Rīdzinieks Jevgēnijs Čulkovs, kurš pirms dažām nedēļām bija ieradies Alūksnē un šaprejiem kopā ar draugiem ziedoja speciālu barību, laikrakstu informēja, ka šī pati persona dzīvoklī Pleskavā turējusi 13 suņus, par ko var lasīt ziņu portālos www.businesspskov.ru un www.pskov.kp.ru.

. Arī E. Dambi publiski pieejamā informācija ieinteresējusi, tādēļ viņa pati sazinājusies ar patversmi Pleskavā. “Saņēmu apstiprinājumu, ka šī pati sieviete pirms diviem gadiem Pleskavā dzīvoklī turēja 13 šīs pašas šķirnes suņus. Kad dzīvokļa īpašniece atklāja, ka dzīvoklī tur suņus bez atļaujas, viņa tos vienkārši izlaidusi ārā, nepiesaistot nevienu dienestu. Pēc tam patversme ar brīvprātīgajiem šos suņus ķērusi un izmitinājusi gan patversmē, gan pie brīvprātīgajiem. Suņi bija novājināti, jo ilgstoši bija dzīvojuši bez ūdens un barības. Tad uzradusies suņu saimniece, kura, piedraudot ar dažādām valsts iestādēm, divus suņus atguvusi. Tam sekojusi informācija, ka šie suņi viņai ir nozagti,” stāsta E. Dambe.

Šarpejus saimniecei neatdos 16.02.21

Februārī stājās spēkā Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) lēmums tautā dēvētajā šarpeju lietā. Pirms četriem mēnešiem Alūksnē no dzīvokļa izņemtos piecus pieaugušus šarpeja šķirnes suņus un vienu kucēnu dienests lēmis neatdot saimniecei. “Lieta ir atrisinājusies par labu suņiem, un viņiem būs jaunas mājas,” saka PVD Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa. Suņu īpašniecei piemērots arī naudas sods.

Sunīšiem paveicās

I. Tomiņa skaidro, ka šāds lēmums pieņemts, jo pārkāptas dzīvnieku labturības prasības. Suņu saimniece PVD lēmumu noteiktajā termiņā nav pārsūdzējusi. “Tajā brīdī, kad cilvēks paņem sev sunīti vai kaķīti, jārēķinās, ka ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi pret šo dzīvnieku. Jārēķinās ar izdevumiem gan barošanai, gan veselības uzturēšanai. Diezgan bieži cilvēki aizmirst par šiem pienākumiem. Brīdī, kad saprot, ka dzīvnieks ir ne tikai mīļš un jauks, bet jāiegulda arī līdzekļi un jāievēro turēšanas prasības, atklājas, cik tas ir dārgi. Pieļauju, ka šajā gadījumā bija līdzīgi. Cilvēks gribēja tik cauri ar mazām izmaksām, pašam esot prombūtnē un uzticot šos dzīvniekus kopt neprofesionāļiem, bet viņi netika galā ar uzticētajiem pienākumiem. Saimniecei tas tika paziņots, bet nelikās ne zinis, lai risinātu šo situāciju. Dzīvnieki bija atstāti bez aprūpes, dzeramā un ēdiena. Joprojām saku lielu paldies kaimiņiem, kuri ziņoja. Sunīšiem paveicās,” saka I. Tomiņa.

Visiem jāievēro likumi

Vaicāta, vai šis lēmums ir galīgs un vai to vairs nevar pārsūdzēt, I. Tomiņa norāda, ka visas darbības notika atbilstoši normatīvo aktu prasībām. “Likumos katrām darbībām ir noteikti zināmi termiņi, un tie ir jāievēro. Mēs ievērojām likumdošanu, un arī suņu saimniecei tā jāievēro. Kāda varētu būt saimnieces tālākā rīcība, mums nav zināms. Ja viņa jau sākotnēji būtu ievērojusi likumdošanu un visu to, kas saistīts ar dzīvnieka īpašnieka pienākumiem, šāda gadījuma vispār nebūtu. Par dzīvniekiem ir jārūpējas!” vēlreiz uzsver I.Tomiņa

Pateicas par rūpēm

I. Tomiņa teic paldies Alūksnes dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” darbiniekiem, kuri ļoti labi visu šo laiku par suņiem rūpējas. “Lai gan saimniece saka, ka šie ir šķirnes suņi, mūsu rīcībā tādu apliecinājumu nav. Jebkurā gadījumā līdzīgi šarpeju šķirnei viņi ir. Šīs šķirnes suņiem ir īpašas kopšanas prasības, jāvelta uzmanība. Dzīvnieku mājas darbinieki ar visu ļoti labi tika galā. Tas nebija viegli, tās viņiem bija papildu rūpes un raizes. Vairākas reizes biju patversmē un redzēju, kā viss notiek, varu teikt tikai to labāko. Par dzīvniekiem tur tiešām rūpējas. Suņi dzīvnieku mājas darbiniekus ir ļoti iemīlējuši,” saka I. Tomiņa.

Nav pārsūdzams

PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere laikrakstam norāda, ka dzīvnieku īpašniece PVD lēmumu noteiktajā termiņā nav pārsūdzējusi, tāpēc tas ir stājies spēkā, ir izpildāms un vairs nav pārsūdzams. Savukārt lēmumu par rīcību ar konfiscētajiem dzīvniekiem pieņem kompetenta institūcija – Valsts ieņēmumu dienests. Laikraksta rīcībā ir informācija, ka suņu saimniece PVD vienu lēmumu pārsūdzēja, bet PVD otra lēmuma pārsūdzībai nokavēja termiņu.

Dzīvnieku mājas “Astes un Ūsas” vadītāja Elīna Dambe apstiprina, ka šarpeji nu ir dzīvnieku mājas īpašums, un pēc visu medicīnisko manipulāciju veikšanas (vakcinācija un sterilizācija) suņiem meklēs jaunas mājas.

Cīņa nav galā

Suņu līdzšinējā saimniece Tatjana Bespalova laikrakstam norāda, ka par suņiem vēl cīnīsies. Viņa domā vērsties policijā, prokuratūrā un KNAB. “Suņu liktenis PVD neinteresē. Rūpīgi cilvēki neturētu šķirnes suņus, kuri pieraduši dzīvot istabā, kūtī, bijušajā cūku novietnē, ilgāk par četriem mēnešiem, ja viņiem ir dzīvs un labs saimnieks. Laiku, kamēr biju bez suņiem, veltīju padziļinātu procesu izpētei. Saskatu vairākus veterinārā dienesta pārkāpumus, kas dod man pamatu pieprasīt pārbaudīt PVD dokumentus un lēmumus,” uzskata T. Bespalova.

Vai PVD lēmums ir pārsūdzams, vaicājām advokātu biroja “Sorainen” Zvērinātai advokātei Ievai Andersonei. “PVD izdotajā lēmumā vajadzētu būt norādei, kur un kādā termiņā šo administratīvo aktu var apstrīdēt vai pārsūdzēt. Tātad, ja PVD lēmumā bija norādīts, kur un kad to var apstrīdēt; un ir jau pagājis noteiktais termiņš no lēmuma spēkā stāšanās dienas, un tas nav apstrīdēts – tad jā, PVD ir taisnība, ka aktu vairs nevar apstrīdēt. Taču var vērsties PVD ar jaunu iesniegumu, piemēram, norādot uz jauniem apstākļiem, kas nav bijuši zināmi un vērtēti, sākotnējo lēmumu izdodot. Parasti PVD lēmumus apstrīd augstākā iestādē – Zemkopības ministrijā.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt