Reklāma

Sakopj Alūksnes ezeru


PĻĀVĒJS UZ PONTONIEM. Vismaz reizi gadā Alūksnes ezerā nepieciešams pļaut niedres, lai veicinātu to iznīkšanu. Jau novērots, ka vietās, kur iepriekšējos gados šis process veikts, niedres kļuvušas retākas. Pļaujmašīna (attēlā) tiek nomāta, un Alūksnes novada pašvaldības aģentūra “Alja” pērk šo pakalpojumu.
Foto: Loreta Jargane

Alūksnes ezerā veikti uzkopšanas darbi – niedru pļaušana un ūdenszāļu aizvākšana vairākos ezera posmos.

Niedru pļaušanu Alūksnē veic ik gadu. Šogad tam atvēlēti 3000 eiro, lai gan pieprasīti tika 5000 eiro. “Budžetā pieprasījums bija uz 5000 eiro, lai mēs katru gadu varētu pļaut vienas un tās pašas vietas, kā tas bija 2017. un 2018. gadā, savukārt 2019. gadā nauda šim nolūkam vispār netika iegūta. Šogad piešķirts daļējs finansējums,” stāsta Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “Alja” direktors Māris Lietuvietis.

Kā izvēlas pļaujamās teritorijas

Niedru pļaušana nepieciešama, lai nodrošinātu tīras peldēšanas vietas un labu piekļuvi ezeram. Būtiskākie pļaušanas darbi veikti gar krastmalu pie Kājnieku skolas, kur ir peldēšanas vieta, Zirgu dzirdinātavā, kanālā, kur mazdārziņu kooperatīvam “Sīļi” tiek ņemts ūdens, pie laivu nolaišanas kanāla Ozolu ielā, pie peldēšanas vietas Ezermalas ielā.

Vaicājot direktoram, kādēļ niedres tiek pļautas arī ezera krastā privāto zemju īpašniekiem, piemēram, pie Jāņa Kola un Askolda Zelmeņa laipām, kā tas izskanēja domes augusta finanšu komitejas sēdē, un vai tas nebūtu jādara pašiem ezera krastā dzīvojošajiem, M. Lietuvietis atbild: “Šī pļaušana – tas nav pasūtījums. Jaunalūksnē dzīvojošie zemes īpašnieki ir rietumu vēju ietekmē, pie viņiem vienmēr sanes no ezera zāles, dūņas. Īpašnieki pārdomāti vēlas tikai krasta joslu attīrīt, lai gar laipām sanāktu pareiza ūdens apmaiņa, tad viņiem nekrājas augi un nesmird šīs zāles. Kā zemes krastu īpašnieki viņi arī paši dara attīrīšanas darbus. Mēs šajā gadījumā palīdzam izpļaut niedres, arī Ezermalas ielā nākam pretī un izpļaujam peldēšanas vietu. Iepriekš tika pļauts arī “Jaunsētu” teritorijā, lai arī tur veidotos ieiešana uz peldēšanas vietu, tāpat tur arī jaunajiem ūdens motosportistiem ir treniņu trase, viņiem arī pļāvām joslas niedres. Piemēram, Ozolu ielā aģentūra laipu neizmanto, to izmanto iedzīvotāji, un tāpēc pļauj, lai tā neaizaugtu. Ir grūti nošķirt šādus objektus,” skaidro M. Lietuvietis.

Zem ūdens līmeņa
Pļaušanas process notika vairākas dienas, to veica specializēta tehnika uz pontoniem ar kāpurķēdēm. Tehnika peld pa ūdens virsu, un zāles pļāvējam līdzīgi asmeņi zem ūdens līmeņa pļauj niedres, kas ir svarīgi, jo tad niedru saknes neiegūst skābekli un tāpēc ar gadiem iznīkst.

“Ja pļauj virs ūdens, tas tikai palīdz niedrēm palikt spēcīgākām un augt lielākām. Uz ziemu tām gali paliek virs ledus. Skābeklis tiek klāt, un ir atbrīvota vecā niedre, var augt jauns laksts,” skaidro M. Lietuvietis.

Nopļautās niedres tiek izkrautas ezera krastā, un pašvaldības aģentūra “Spodra” tās savāc.

Savāc ūdens augus

Savukārt vēl 3000 eiro atvēlēti ūdens augu attīrīšanai peldvietā “Vējiņi” un laipas teritorijā pie Alūksnes Mākslas skolas. Tā kā šogad bija visai silta ziema, peldošajiem ūdens augiem patika apstākļi un tie turpināja augt. “Tā kā nebija ledus perioda, ūdensaugi nedabūja pilnībā atmirt un nogrimt. Tagad process nav apstājies, tādēļ tās ir izaugušas vairāk kā citos gados. Peldoši ūdensaugi ir tās pašas ūdenszāles, kuras vējš ir atrāvis. Lielā masā saaugot, tās sāk peldēt,” skaidro M. Lietuvietis.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru