Sācies ugunsnedrošais periods

24. aprīlī sākas ugunsnedrošais laika posms, kas paredz virkni drošības nosacījumu, atrodoties mežā. Šajā periodā noteikumi jāievēro gan mežu īpašniekiem, gan ikvienam meža apmeklētājam.

Vairāk cilvēku mežos
Jo īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad valstī izsludināti ierobežojumi saistībā ar vīrusa “Covid-19” izplatību – cilvēki aicināti neapmeklēt sabiedriskas vietas, toties mežā šobrīd ir vairāk cilvēku nekā parasti, jo daudzi šo teritoriju izvēlas pastaigām vai skriešanai.
Valsts meža dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris ugunsapsardzības jautājumos Pēteris Drozdovs uzsver – gan presē, gan citos masu medijos tiek runāts par iešanu mežā, brīvā laika pavadīšanu dabā, tomēr vajadzētu atcerēties: līdz ar lielāku cilvēku pieplūdumu mežos palielinās arī ugunsbīstamība. “Daļa cilvēku ne visu ievēro un uzvedas negodprātīgi,” viņš saka. Mežos dedzina ugunskurus un zarus. Piemēram, 8. aprīlī Apes novada Virešu pagastā asfalta malā aizdedzināta zaru kaudze, kas bijusi sagatavota šķeldošanai, tā degusi visu nakti. P. Drozdovs norāda – zaru kaudze šajā vietā atradusies jau ilgāk nekā gadu, un zari bijuši pietiekami sausi, lai uguns spētu degt ar lielākām liesmām. Jo vairāk cilvēku mežā, jo vairāk šāda veida darbību konstatē.

Būtiskākie aizliegumi
P. Drozdovs atgādina, ka šajā periodā aizliegts kurināt ugunskurus mežā un purvos, izņemot īpaši ierīkotas vietas, kas nepieļauj uguns izplatīšanos.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” ir ierīkojusi ugunskuru un nometņu vietas. Pārējās meža platībās dedzināt ugunskurus aizliegts.
Tāpat aizliegts nomest mežā, purvos vai arī uz šķērsojošajiem ceļiem degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus un citus priekšmetus.
Aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams ugunsgrēka dzēšanai, palīdzības sniegšanai, nelaimes gadījumos.
P. Drozdovs atzīst, ka arī šajos gadījumos cilvēki grēko, jo brauc ar motocikliem, kvadricikliem ārpus mežu ceļiem, bojājot zemsedzi. Tāpat sausajā periodā no motociklu, kvadriciklu izpūtējiem var aizdegties mežs.

Jāsaskaņo ar mežniecību
Speciālists atgādina, ka brīvā dabā dedzināt nevar neko bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta attiecīgo teritoriālo struktūrvienību – tajā skaitā dedzināt ciršanas atliekas.
“Tas nozīmē, ka ne tikai mežā, bet arī lauku viensētās nedrīkstētu dedzināt bez saskaņošanas ar vietējo mežniecību. Iestājoties ugunsnedrošajam periodam, ugunsnovērošanas torņos notiek dežūras. Ja tas nav saskaņots, no torņiem pateikt, vai dūmi ir lauku viensētā vai mežā, nevar. Mums ir jāsūta cilvēks, kurš pārbauda šo informāciju, tāpat tiek sūtīta smagā tehnika dzēšanas darbiem, kas veido resursu patēriņu,” uzsver P. Drozdovs.
Tātad, ja laukos plāno pavasara dedzināšanas darbus, kas var radīt lielus dūmus, par to jāziņo vietējai mežniecībai un šāda darbība jāsaskaņo. Nav jāziņo, protams, ja mājās tiek kurināta žāvētava vai tiek veikti nenozīmīgi kurināšanas darbi, kas nerada lielu piedūmojumu vai uguns izplatību.

Mežu īpašnieku pienākumi
P. Drozdovs arī atgādina, ka meža īpašnieku pienākums ir, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztiem kokiem un krūmiem, kas ugunsgrēka gadījumā ugunsdzēsības tehnikai liedz brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašnieka pienākums ir veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību pēc tā likvidācijas, lai novērstu atkārtotu ugunsgrēka izcelšanos. “Iestājoties ugunsnedrošajam periodam, uguns dzēšanu mežā veic meža dienests. Mēs pēc ugunsgrēka likvidācijas nododam šo vietu īpašniekam, ja tas ir atrasts. Bet ir gadījumi, kad īpašnieks dzīvo vairāk nekā 200 kilometru attālumā, tad viņam būtu jānodrošina cilvēks, kurš veic šo uzraudzību,” saka P. Drozdovs. Viņš uzsver – retos gadījumos ir tā, ka ugunsgrēks mežā tiek nodzēsts pilnībā un nekas nevar atjaunoties, jo pastāv iespējamība, ka laikapstākļu sausajā periodā uguns var uzliesmot atkal.

Degšanas gadījumi
Šogad bija īpaši labvēlīgs laiks arī kūlas dedzinātājiem, jo sniega pavasarī nebija daudz, tādēļ kūlas ugunsgrēki Latvijā konstatēti ļoti bieži. Meža ugunsgrēki, par laimi, Alūksnes novadā šogad vēl līdz šim nav bijuši. Savukārt Apes novadā bijuši jau divi meža ugunsgrēki – jau iepriekš minētā zaru kaudzes aizdedzināšana, bet otrs meža ugunsgrēks sākās, vēja radīto postījumu ietekmē uz elektrolīnijas uzgāžoties kokiem. Savukārt Gulbenes novadā šopavasar mežs aizdedzies, dedzinot kūlu.

Kontaktinformācija
P. Drozdovs uzsver, ka, sākoties uguns nedrošajam periodam, virsmežniecībās un ugunsnovērošanas torņos dežurē dežuranti. Lai pieteiktu dedzināšanas gadījumus vai ziņotu par to, ka mežā izcēlies ugunsgrēks, jāzvana operatīvajam dežurantam uz tālruņa numuru: 64471052 (darba laikā) vai mobilo tālruni: 28314010.
Tāpat var zvanīt uz tālruni 112, un šādos gadījumos tiks veikta pāradresācija “Latvijas valsts meža dienestam”.
Tāpat uz šiem telefona numuriem var zvanīt gadījumos, ja novērotas nelikumīgas darbības mežos –  attiecīgie dienesti reaģēs.
Atgādinām – esiet atbildīgi un uzmanīgi šajā periodā. Bet dabā ejot: ko atnesi, to aiznes!