Reklāma

Reformas likumu tomēr izsludina

No 2021. gada 1. jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības pašreizējo 119 pašvaldību vietā, tā nosaka 10. jūnijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais Administratīvi teritoriālās reformas  likums. Iedzīvotāju un pašreizējo pašvaldību vadītāju nostāja attiecībā uz reformu gan ir ļoti pretrunīga, taču Valsts prezidents Egils Levits likumu tomēr ir izsludinājis.

Aicina neizsludināt

Saeima ar 58 koalīcijas balsīm “par”, 12 Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas un trim neatkarīgo deputātu balsīm “pret”, 20 Saskaņas frakcijas deputātiem atturoties, 10. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tas nozīmē, ka no 2021. gada 1. jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības. Neskatoties uz to, 16. jūnijā 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis,  ar kopīgu vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu. Pašvaldības vēstulē pauž nostāju, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību vadītāji vēstulē akcentē, ka reformas īstenošanas procesā jānodrošina demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstoša konsultēšanās ar novadu iedzīvotājiem.

Politiskā reforma tuvojas noslēgumam

Latvijas Pašvaldību Savienības (LPS) organizētajā preses konferencē žurnālistiem LPS vecākais padomnieks, Latvijas Universitātes asociētais profesors Māris Pūķis, runājot par reģionālo reformu, norādīja, ka Valsts prezidentam būs jāvērtē samērīgums – vai valdības pieļautie likumu, Satversmes un starptautiskā līguma pārkāpumi ir attaisnojami, lai gūtu sabiedrībai iecerēto labumu no iesāktā varas un finanšu centralizācijas kursa. “Ja prezidents izsludinās likumu, tad reformas politiskais mērķis būs sasniegts. Jaunajiem politiskajiem spēkiem būs vieglāk startēt vēlēšanās mazākā skaitā teritoriju,” teica M. Pūķis.
Vienlaikus ir vēl daudz neatbildētu jautājumu. Piemēram, vai reformā netiks pazaudēta kultūrvēsturiskā daudzveidība? “Ja zūd šī piederības sajūta, tad nevar gaidīt aktīvu iedzīvotāju līdzdarbošanos,” domā profesors. Vai ir iecerēts mainīt funkciju sadalījumu starp valsti, plānošanas reģioniem, vietējām pašvaldībām un privāto sektoru? “Deklarētajam reformas mērķim – samērojami pakalpojumi – nav nekāda pamata, jo nav atrastas funkcijas, ko kāda no esošajām pašvaldībām nepilda. Toties, veidojot vairākus pārvaldes līmeņus, ir svarīgi katrā no mērogiem noteikt piemērotāko atbildības jomu,” saka M. Pūķis. Kādas pārmaiņas gaidāmas pašvaldību finanšu sistēmā? Kā iecerēts organizēt reformas rezultātu mērīšanu? Kā valdība atskaitīsies Saeimai par reformas rezultātiem? Bija piedāvājums Ministru prezidentam reizi gadā atskaitīties Saeimai, kas noticis pašvaldībās un to teritorijās. “Tad būtu ik gadu jāapkopo un jāanalizē, kas noticis pēc reformas, kā attīstās centri un kas notiek nomalēs. Saeima izvairījās no šāda uzdevuma, atskaitīties vajadzēs par pašvaldībām kopumā tikai reizi četros gados. Datos balstīta šīs reformas vērtējuma pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām nebūs,” norāda
M. Pūķis.
Kā organizēs pārvaldi reģionu mērogā? Kā organizēs pārvaldi novadu teritoriālajā dalījuma mērogā? “Tik daudz neatbildētu jautājumu apliecina šīs reformas patieso politisko mērķi un tās īstenotāju vienaldzību pret iedzīvotāju vajadzībām. Opozīcijas deputāti pastāvīgi atgādināja, ka pirms jauna teritoriju dalījuma būvēšanas vajadzētu piedāvāt, kā šī jaunā sistēma funkcionēs,” žurnālistiem teica M. Pūķis.

Velns slēpjas detaļās

Ir daudzi jautājumi, ko vienai atsevišķai pašvaldībai grūti atrisināt, norāda profesors M. Pūķis, bet galvenie kavējošie faktori saistāmi ar priekšlikumiem, ko Saeima apspriešanas gaitā noraidīja.
“Pirmkārt, centru atbalsta programma. Pašlaik pēc reformas administratīvie centri ir ar ļoti atšķirīgām iespējām. Vairums šo centru ir saņēmēji no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, pēc attīstības indeksa ieņem pēdējās vietas starp pašreizējām 119 pašvaldībām. Ja patiesi vēlamies jauno novadu attīstību, nepieciešama īpaša atbalsta programma. Nacionālajā attīstības plānā paredzēto pasākumu attīstības centru atbalstam ir daudz par maz.
Otrkārt, nomales efekta samazināšanas programma. Nomales efekts ir neizbēgams, tiešie cietēji būs apmēram 400 000 iedzīvotāju. Pārējie 1 500 000 iedzīvotāju būs netiešie zaudētāji tad, ja reformas rezultātā vēl 200 000 iedzīvotāju emigrēs. Tas kopumā novājinās Latviju, jo, zaudējot savu cilvēkkapitālu, mēs atbalstīsim citu valstu ekonomiku. Te ir nepieciešama valsts atbalsta programma, garantējot finanšu plūsmu uz tām teritorijām, kuras nav jauno pašvaldību centrā,” uzskata M. Pūķis.
 Kā trešo faktoru viņš uzsver informācijas trūkumu. To viegli apkopot centralizēti, bet grūti vākt un analizēt katrā pašvaldībā pašu spēkiem, norāda viņš.
Visbeidzot, par reformas nepabeigtību, pēc profesora domām, liecina arī neskaidrība par pārējām reformām – izglītībā, veselības aprūpē un ceļu infrastruktūras nodrošinājumā. “Kārtējo reizi reforma notiek vienlaikus ar pasaules ekonomisko krīzi, tā kavēs pašvaldības pilnvērtīgu iesaistīšanos “COVID-19” pandēmijas izraisīto seku novēršanā,” uzsver M. Pūķis.

Likumu tomēr izsludinās

Neskatoties uz pašvaldību vadītāju iebildumiem, Valsts prezidents Egils Levits  Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu tomēr izsludinās. “Esmu uzklausījis un sadzirdējis visu reformā iesaistīto viedokļus, argumentus un emocionālo pārliecību. Šajās dienās gluži kā tiesas spriedumā esmu svēris un vērtējis argumentus par likuma izsludināšanu un argumentus par likuma nodošanu otrreizējai caurlūkošanai,” paziņojumā presei raksta E. Levits. Viņš min pavisam 19 argumentus, kas liek nosvērties par labu likuma izsludināšanai, taču norāda arī to, ka “administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanas posms ir bijis nepietiekoši pārdomāts, par labu iespējami ātrai likumprojekta virzībai upurējot rūpīgu analīzi, pienācīgu koncepcijas izstrādi un līdzvērtīgu dialogu ar sabiedrību, argumentējot un pārliecinot par reformas nepieciešamību.” Prezidents vērš uzmanību uz to, ka kopējas reģionālās un pašvaldību attīstības politikas vājums un nespēja nodrošināt visas valsts vienmērīgu ekonomisko attīstību šajos gados visvairāk izjusti nevis Rīgā un Pierīgā vai reģionālās attīstības centros, bet tieši attālākajos pagastos un mazpilsētās. Viņš norāda, ka šī Administratīvi teritoriālā reforma vissāpīgāk emocionāli skar tieši tās vietējās kopienas, kas atrodas tālāk no iezīmētajiem attīstības centriem. Tādēļ valstij ir jārada priekšnoteikumi, lai vietējo kopienu balss un intereses tiktu saklausītas nākotnē vairāk, nekā tas bijis līdz šim, jāraugās, lai pagasti un mazpilsētas šīs Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā nepazustu.
“Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un objektīvi pastāvošo nepieciešamību veikt Administratīvi teritoriālo reformu, esmu izšķīries par Saeimas pieņemtā reformas likuma izsludināšanu. Pēc mana ieskata, šobrīd visas sabiedrības kopējās ilgtermiņa interesēs ir nodrošināt savlaicīgu pieņemtā šā Likuma spēkā stāšanos, lai varētu tikt turpināta sagatavošanās sekmīgai Administratīvi teritoriālajai reformai un pēc 2021. gada 1. jūlija mēs visi kopā varētu strādāt Administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pieņemtā Likuma ietvaros,” paziņojumā raksta Prezidents.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.