Reklāma

Pavairojot un pārdodot mājas (istabas) dzīvniekus, jāmaksā nodokļi un jāievēro citas prasības

Foto: Unsplash/ attēlam ilustratīva nozīme

Lai ierobežotu nelegālu tirdzniecību ar mājdzīvniekiem un aizsargātu patērētāju intereses, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina iedzīvotājus, kuri nodarbojas ar dzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību, ņemt vērā Latvijā noteiktos normatīvus, kas regulē šo nodarbošanos, “Alūksniešiem.lv” vēsta PVD pārstāve Ilze Meistere.

PVD atgādina, ka ar dzīvnieku pavairošanu un tirdzniecību drīkst nodarboties personas, kuras ir apmācītas dzīvnieku labturības jomā, nodrošinot vairāku normatīvajos aktos noteiktu prasību izpildi, tostarp:

  1. vienam dzīvniekam nedrīkst būt vairāk kā viens mazuļu metiens gadā;
  2. suņiem, kurus pavairo, jābūt apzīmētiem (čipētiem) un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centrā (LDC);
  3. suni, kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi, jaunajam īpašniekam var atdot ne ātrāk kā pēc dzīvnieka astoņu nedēļu vecuma sasniegšanas; kaķi un mājas sesku, kopā ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, ne ātrāk kā pēc desmit nedēļu vecuma sasniegšanas;
  4. šķirnes dzīvniekiem jābūt ierakstītiem Latvijā reğistrētas šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijas ciltsgrāmatā;
  5. kucēnam, kas tiek pārdots, jābūt reģistrētam LDC uz atsavinātāja (pārdevēja) vārda; notiekot īpašnieka maiņai, dzīvnieks jāpārreģistrē, LDC reģistrā norādot jauno īpašnieku un jauno turēšanas vietu;
  6. dzīvniekiem jābūt vakcinētiem pret infekcijas slimībām un pret trakumsērgu, ja dzīvnieks sasniedzis 3 mēnešu vecumu;
  7. par tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem jāinformē PVD.

Tāpat PVD atgādina – ja vienā adresē tiek turēti pieci un vairāk vienas sugas siltasiņu dzīvnieki, kas vecāki par 6 mēnešiem, vienalga, vai tos ir vai nav plānots pavairot un atsavināt jeb pārdot, par dzīvnieka turēšanas vietu ir jāinformē PVD, uzsver I. Meistere.

VID tām fiziskajām personām, kuras reģistrējušas PVD dzīvnieku turēšanas vietas, bet nav reģistrējušas saimniecisko darbību, saistītu ar dzīvnieku audzēšanu, izsūtījis paziņojumu ar atgādinājumu par saimnieciskās darbības reģistrēšanu vai precizēšanu un aicinājumu deklarēt gūtos ienākumus un nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par taksācijas periodiem, kuros tika un tiek veikta saimnieciskā darbība, vai sniegt pamatotu paskaidrojumu par saimnieciskās darbības nereģistrēšanas iemesliem, saskaņā ar 2018.gada 31.janvāra norādījumiem “Norādījumi darbam ar fiziskajām personām, kuras, iespējams, veic nereģistrētu saimniecisko darbību”.

Pēc minētās VID vēstules izsūtīšanas, divas fiziskās personas iesniedza gada ienākuma deklarācijas – kopējā deklarētā summa 2880 EUR, 43 personas iesniedza paskaidrojumus par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu (pamatojumi izvērtēti un atzīti kā pamatoti), par diviem darījumiem informācija pieprasīta LDC. 19 fiziskajām personām nosūtītas atkārtotas vēstules pēc izvērtēšanas – ar atkārtotu lūgumu reģistrēt saimniecisko darbību un ienākumu deklarēšanu, bet pārējos gadījumos nosūtītas atkārtotas vēstules ar atgādinājumu un brīdinājumu. Lielāka uzmanība tika pievērsta personām, kuras reģistrējušas dzīvnieku turēšanas vietu.

Par fiziskās personas saimniecisko darbību uzskata jebkuru darbību, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību. Fiziskās personas darbību uzskata par saimniecisko darbību, ja tā atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

  1. darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
  2. ieņēmumi no viena darījuma pārsniedz 14 229 un vairāk eiro gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu) atsavināšanas;
  3. darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

PVD aicina pircējus būt uzmanīgiem – iegādājoties suni, pārliecināties, ka dzīvnieks ir sasniedzis nepieciešamo vecumu, ka tas ir čipēts un reģistrēts LDC, ka dzīvniekam veiktas visas nepieciešamās vakcinācijas un līdzi tiek doti identifikācijas dokumenti. Turklāt, lai pretenziju gadījumā varētu pierādīt pirkuma faktu, jābūt pirkumu un maksājumu apliecinošam dokumentam.

Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku Eiropas Savienībā (ES) , tas kopā ar īpašnieku Latvijā drīkst iebraukt ar mājas (istabas) dzīvnieka pasi. Savukārt, ieceļojot ES no trešajām valstīm, kā ceļojuma dokuments ir jāuzrāda veterinārais sertifikāts, bet, ja dzīvnieks tiek pārvietots bez īpašnieka – veterinārais sertifikāts un dzīvnieka pase.

Jāpiebilst, ka caur Latvijas robežkontroles punktiem šī gada astoņos mēnešos Eiropas Savienībā ievesti vairāk nekā 15 tūkstoši suņu un kaķu, kas ir uz pusi vairāk nekā šādā pašā laika posmā pērn. No tiem tikai 4 % nonāca pie saņēmējiem Latvijā. Pārējie dzīvnieki tika vesti saņēmējiem citviet Eiropas Savienībā, visbiežāk uz Vāciju.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.