Reklāma

Paaugstina maksu suņu reģistrēšanai

Vislielākā atbildība par mājdzīvniekiem ir dzīvnieka īpašniekam, kuram jāsaprot, ka mazs kaķēns vai kucēns pieaug par lielu dzīvnieku ar savām sugas, šķirnes īpatnībām. To ļoti bieži aizmirst, un rūpes par dzīvnieku zūd. Klejojošo dzīvnieku skaits diemžēl vēl aizvien pieaug visā valstī.

Paaugstina maksu

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe attālinātajā seminārā pirms nedēļas atgādināja, ka dzīvnieku patversmes klejojošiem dzīvniekiem veidojušās Pirmā pasaules kara laikā, starpkaru laikā dzīvnieku skaits tajās mazinājās. Savukārt Otrā pasaules kara laikā to skaits atkal auga, bet šobrīd jau pārsniegti visi rekordi. “Diemžēl cilvēku atbildība par pieradināto radību ir stipri mazinājusies. Latvijā patversmes ir pārpildītas, tā vietā, lai veidotos dzīvnieku viesnīcas, kur cilvēkiem palīdzētu rūpēties par dzīvniekiem profesionāļi, kuri uzturētu dzīvnieku labturību to īpašnieku prombūtnes laikā,” vēstīja S. Sproģe. Lai sāktu izskaust šādas situācijas, pagaidām lemts tikai par obligātu suņu čipošanu.

2017. gadā Latvijā pieņēma likumu, ka visiem suņiem, kuri sasnieguši sešu mēnešu vecumu, ir jābūt implantētai mikroshēmai (čipotiem) un reģistrētiem Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē. Lai suņu reģistrācijas process notiktu raitāk, līdz šā gada 1. septembrim reģistrācijas summa bija 3,50 eiro, bet no 1. septembra tie ir septiņi eiro. “Izmaiņas ir pieņemtas, tā nav arī milzīga summa. Ja varam atļauties suni, tad varam atļauties par to rūpēties,” uzsvēra S. Sproģe.

Pārējiem vēl brīvprātīgā čipošana

Svarīgi, ka visiem suņiem jābūt ne vien čipotiem, bet arī obligāti reģistrētiem LDC. “Tā ir atbildība par savu dzīvnieku, pirmkārt, ja dzīvnieks pazūd, to ir viegli atrast. Otrkārt, ķērāji, kuri noķer dzīvnieku, var viegli to pārbaudīt un piereģistrēt, kad dzīvnieks atrasts. Treškārt, ērti īpašniekam, kuram suns pazudis – var ieiet datu centrā un apskatīt informāciju. Tā ir sistēma, kā ātrāk atrast īpašnieku, un, ja tas nolaidīgi savu dzīvnieku pametis, par to jāmaksā sods.

Sods par suņa nereģistrēšanu fiziskām personām ir no 7 līdz 210 eiro, atkārtoti 210 līdz 350 eiro. Juridiskām personām no 15 līdz 350 eiro, atkārtoti 350 līdz 700 eiro. “Viens ir, kad dzīvnieki izmanto savu raksturu un aizbēg, tad īpašnieks ir pateicīgs, ka dzīvnieks atrasts. Otra cilvēku “suga” ir tie, kuri pamet dzīvniekus. Diemžēl Latvijā vēl visi suņi nav čipoti,” uzsvēra S. Sproģe. Viņa norādīja, ka pagaidām kaķu un citu mājas mīluļu čipošana ir brīvprātīga.

Reidi novadā turpinās

Jāzina, ka arī veterinārās medicīnas speciālisti ir atbildīgi par to, lai tiktu ievērotas dzīvnieku labturības prasības. Pašvaldības un valsts policijai jāseko līdzi, lai citu brīvību neietekmētu kāda indivīda iegribas, un jāuzrauga, jākontrolē istabas dzīvnieku labturība. Arī Alūksnes novada pašvaldības policija uzsver, ka suņu turētājiem novadā jāčipo suņi. Sadarbībā ar biedrību “Astes un Ūsas” pavasarī organizētos reidus turpina arī šoruden, šīs likumprasības ievērošanu kontrolē policija arī savā ikdienas darbā.

Attēlam ilustratīva nozīme, foto: pexels.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru