Reklāma

Dziesmu panākumu atslēga – vienkāršība

Šodien 85. dzimšanas dienu svin komponists Raimonds Pauls. Iedomāties dzīvi bez viņa mūzikas Latvijā ir neiespējami, jo ar to uzaugušas vairākas paaudzes. Katram no mums”, kaut arī esat Imanta Kalniņa “fans”, būs savs Raimonda Paula dziesmu “tops”. Varbūt kādam tajā būs viņa “Mežrozīte”, “Mēmā dziesma”, “Kurzeme”, “Balta saule”, bet citam – “Cāļus skaita rudenī”, “Par to” vai “Es šonakt sēdēšu uz jumta”, vēl kādam – pavisam cita dziesma no bagātā Maestro dziesmu pūra.

Atzīmējot Raimonda Paula 85. jubileju, no 9. līdz 12. janvārim Latvijas Radio 2 ēterā notiek “Maestro mūzikas maratons”, kura laikā 85 stundu garumā skanēs tikai un vienīgi komponista mūzika. Radio ēteru ar stāstiem par savām īpašajām Paula dziesmām kuplina Latvijā pazīstamas personības. Šodien arī vairāki mūsu puses kultūras jomas cilvēki dalās pārdomās par Maestro un viņa devumu Latvijas kultūras dzīves ainā.

Vienmēr atvērts sadarbībai

Sandors Līviņš, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestra diriģents:

“Raimonds Pauls vienmēr bijis atvērts sadarbībai ar skolēnu pūtēju orķestriem, ļāvis instrumentēt viņa skaņdarbus un nekad nav prasījis samaksu par autortiesībām, atšķirībā no daudziem citiem Latvijas komponistiem un mūziķiem.

Mūsu orķestra repertuārā ir daudz Raimonda Paula skaņdarbu. Esam spēlējuši gan viņa teātra, gan kino mūziku. Melodijas no “Meža gulbjiem”, “Džona Neilanda” ir mūsu zelta repertuārā, skaņdarbus no šīm izrādēm esam atskaņojuši gan koncertos, gan orķestra jubilejās. Tie vienmēr izpelnījušies īpašu klausītāju atsaucību un uzrakstīti tā, ka var spēlēt atkal un atkal. Melodija no filmas “Ilgais ceļš kāpās” aizkustina ikvienu. Tā ir vienkārša un to var nospēlēt gan skolēns, gan profesionāls mūziķis, tikai izpildījums katram būs citādāks.”

Mērķtiecība. Gribasspēks. Darbs.

Lāsma Cunska, klavierspēles skolotāja Alūksnes mūzikas skolā:

“ Raimonds Pauls man asociējas ar trīs vārdiem – mērķtiecība, gribasspēks, darbs. Viņš ir melodiķis, ar tikai viņam raksturīgo piesitienu un intonācijām mūzikā.

Mūsu kultūras telpa nav iedomājama bez Raimonda Paula mūzikas. Mana, manu vecāku paaudze visu dzīvi ir spēlējuši, dziedājuši, klausījušies Raimonda Paula mūziku. Tā skanēja radio, televīzijā, koncertos, filmās, teātra izrādēs. Paula dziesmas dziedāja kori, ansambļi un arī mājas viesībās, cilvēki dejoja viņa mūzikas pavadījumā. “Sanāciet, sadziediet, sadancojiet!” varētu nosaukt par amatiermākslas kolektīvu himnu.
Visiem var novēlēt 85 gados strādāt, domāt un darīt kā Raimonds Pauls, jo viņš ir apbrīnojams. Esot kādā koncertā, kur mainās solisti, orķestris, vai izrādē “Leo. Pēdējā bohēma”, esmu pieķērusi sevi pie domas, ka laiks ir pagājis, vērojot un klausoties vienīgi Raimondu Paulu.”

“Aizklauvēties” līdz katram klausītājam

Sanita Bērziņa, Alūksnes Kultūras centra direktore:

“Katrs cilvēks, kurš savā dzīvē saticis Raimondu Paulu, nekad to neaizmirsīs, un šī tikšanās vienmēr ir īpaša un atmiņā paliekoša. Arī es neesmu izņēmums un ļoti priecājos, ka esam ar Maestro tikušies koncertos gan Pilssalā, gan Alūksnes Kultūras centrā. Tas ir noticis vairākkārt, un katru reizi atbraucot, Maestro iedod mūsu namam un ēkai dzīves pieredzes un kvalitātes vērtību.

Janvārī Kultūras centra programmā bija paredzēta Raimonda Paula un Mārtiņa Kantera programma “Piparmētras”, taču ārkārtējās situācijas dēļ tas pagaidām nav iespējams. Ceram uz sadarbību un Maestro jubilejas koncertu arī rudens pusē. Protams, viss atkarīgs no tā, kā mēs paši uzvedīsimies un tiksim galā ar situāciju, kas mūs pārņēmusi, bet iecere nepazūd, un šos divus koncertus noteikti īstenosim. Pārpildītās zāles ir novērtējums, ko nevar nopirkt par naudu, bet tikai ar attieksmi, ar šo labestīgo, Raimondam Paulam piemītošo humora izjūtu. Viņš ir liels cilvēks, kura vārds un uzvārds rakstāms ar lielajiem burtiem.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru