Reklāma

Ceļā uz jauno likumu par pašvaldībām

Latvijā tapis jauns likums “Par pašvaldībām”, kas jau izsludināts publiskā apspriedē. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece juridiskajos jautājumos Kristīne Kinča tiešsaistes seminārā pirms nedēļas skaidroja, kādus jauninājumus šis likums paredzēs, tostarp iedzīvotājiem.

Izmaiņas valsts pārvaldē

Kopš likuma “Par pašvaldībām” pieņemšanas 1994. gadā ir notikušas būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē kopumā, kas neizbēgami rada nepieciešamību pēc izmaiņām pašvaldību darbības tiesiskajā regulējumā. Vienlaikus tās nepieciešamas arī saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, galvenokārt akcentējot nepieciešamību pēc augstākas sabiedrības iesaistes lēmumu pieņemšanā un efektīvākiem instrumentiem, kas nodrošinātu viedokļu uzklausīšanu un izvērtēšanu sabiedrībai būtiskos, ar teritorijas attīstību saistītos jautājumos.

Skaidrāku darbu organizāciju

Lai šīs ieceres sasniegtu, rosināta lēmējvaras un izpildvaras skaidrāka nodalīšana, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāka pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšana.

Tāpat rosināts noteikt jomas, kurās veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus saglabājot saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontroli, tajā skaitā tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību.

Izpilddirektori un vietnieki

Likumprojektā iecerēts precizēt pašvaldības izpilddirektora iecelšanas kārtību, nosakot, ka amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā, kā arī izpilddirektoru ieceļ amatā uz pieciem gadiem ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem pēc izpilddirektora darba novērtējuma veikšanas, tomēr šo aspektu pašlaik neatbalsta vairākas pašvaldības.

Likumprojektā ietverta prasība rīkot atklātu konkursu arī uz pašvaldības izpilddirektora vietnieka un novada teritoriālā iedalījuma vienības (pagasta vai pilsētas) vai to apvienības pārvaldes vadītāja amatu, nenosakot pilnvaru termiņu. Paplašinot izpilddirektora atbildību samazināsies priekšsēdētāja loma. Vēl svarīgi, ka izpilddirektoram varēs būt vairāki vietnieki, ņemot vērā, ka būs lielākas novadu teritorijas kā līdz šim.

Tāpat plānots precizēt domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumus, paredzot, ka domes deputāts nedrīkst ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu.

Ievēlēšanas kārtība nemainās. Jaunajā likumprojektā nav iekļauts atstādināšanas princips. Pilnīgs jaunums ir tas, ka vēlēšanās nedrīkstēs kandidēt, ja ir piemērots kriminālprocesa piespiedu līdzeklis, kas liedz pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus un ir spēkā konkrētajā balsošanas dienā.

Par pagastu pārvaldēm

Salīdzinot ar pašlaik spēkā esošo pašvaldību likumu, nemainīsies pašvaldības ekonomiskais pamats, kurā ietilpst pašvaldības īpašums, tai skaitā, komercsabiedrības, kustamā un nekustamā manta un nauda.

Toties jaunajā likumā paredzēts noteikt, ka pagastu pārvalžu veidošana nav pašvaldību obligāta sastāvdaļa. Konkrētās pašvaldības pašas lems, veidot vai neveidot pagastu pārvaldes. Tāpat, ja novadā izveidots valsts vai pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs, tad varēs neveidot pagastu pārvaldi. Būtiskākais iemesls, kādēļ obligāto prasību par pārvalžu izveidi plānots atcelt, ir tas, ka daļā pagastu iedzīvotāju ir maz, daļā – pārlieku daudz. Tomēr šī sadaļa vēl tiks precizēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, jo pašvaldības vēlas, lai jautājums par teritorijas pārvalžu veidošanu un pārvalžu kompetenci būtu pašvaldību autonoms jautājums.

Iedzīvotāju valdes

Līdz ar jauno likumu paredzēts noteikt ciešāku un efektīvāku pašvaldību un iedzīvotāju sadarbību vietējo jautājumu risināšanā, novadā pieejamo pakalpojumu attīstībā, tāpēc likumā ievērojama daļa veltīta tieši sabiedrības līdzdalības jautājumiem.

Iedzīvotāju iesaistīšanai iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju valdi, lai uzturētu dialogu starp iedzīvotājiem un domi, lai katram iedzīvotājam savā pagastā būtu iespēja paust savu viedokli un viņi tiktu uzklausīti. Valdes paredzēts veidot atbilstoši iedzīvotāju skaitam: ja ir līdz 1000 iedzīvotāju – pieci valdes locekļi, ja vairāk kā 1000 iedzīvotāju – no pieciem līdz septiņiem valdes locekļiem. “Ideja ir laba, bet bažas raisa tas, ka šāds iedzīvotāju valdes risinājums nestrādās, jo desmit iedzīvotāji varēs izvirzīt vienu kandidātu, bet tālāk šo kandidātu darbībai iedzīvotāju valdē apstiprinās dome. Turklāt valdes būs kā brīvprātīgais darbs, bez atlīdzības, līdz ar to šis regulējums varētu nedarboties,” paredz K. Kinča.

Līdzdalības budžets

Paredzēts arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvos iesniegumus, līdzīgi, kā tas šobrīd notiek Saeimā caur platformu “Manabalss.lv”. Vēl kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešanā, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstībai. Šīs normas izstrādātāji cer, ka tad pašvaldības budžetā tiktu atvēlēta konkrēta naudas līdzekļu daļa, par kuras izlietošanu varētu lemt paši iedzīvotāji.

Saistošie noteikumi
Likumprojekts paredz arī, tāpat kā līdz šim, noteikt vietvarām pienākumu izdodot saistošos noteikumus, saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā pamatot to nepieciešamību un atspoguļot arī to ietekmi uz pašvaldības budžet. Jaunums ir tas, ka saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām būs jāpublicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.

Savukārt, lai ikviena persona zinātu savas tiesības un būtu ērti pieejams normatīvais akts, kas to nosaka, saistošajiem noteikumiem noteiks vienotu spēkā stāšanās kārtību pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī tos sistematizēs portālā “Likumi.lv”, kas atvieglos arī pašvaldību darbības uzraudzības iestāžu darbu.

Domes sēdes tiešsaistē

Jaunajā likumā paredzēts definēt, kas ir domes slēgtās sēdes un kādos gadījumos tās var sasaukt. Paredzēts arī noteikt, ka, lai sasauktu domes ārkārtas sēdi, vajadzēs definēt šādas sēdes sasaukšanas pamatojumu. Tāpat precizēti domes un komiteju darba organizācijas jautājumi, kas skar sēžu rīkošanu, piemēram – domes sēžu tiešraides obligāti jānodrošina pašvaldības mājaslapā internetā. “Protams, tam nepieciešami arī finanšu resursi, kas atstātu ietekmi uz budžetu, tādēļ vēl tiks lemts par to, ka tas varētu palikt kā brīvprātīgs uzdevums,” piebilda K. Kinča.

Vēl pie organizācijas jautājumiem jāmin pašvaldības autonomās funkcijas un citi jautājumi, kuru regulējums šobrīd ir neskaidrs, novecojis vai neatbilstošs citiem normatīvajiem aktiem. Likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz oktobra beigām. Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru