Reklāma

Bībeles muzejam – “pērļu jubileja”

Pirms 30 gadiem tieši 18. novembrī pirmo reizi apmeklētājiem durvis vēra Ernsta Glika Bībeles muzejs. Bija latviešu tautas garīgās Atmodas laiks. Zīmīgi, ka tieši Alūksnē, kur mācītājs Ernsts Gliks pabeidza pirmo Bībeles tulkojumu latviešu valodā, tapa Bībeles muzejs, un šo ieceri izloloja kādreizējā kultūras darbiniece, alūksniete Elga Koliste.

Igauņiem pirmā Bībele viņu valodā izdota 45 gadus vēlāk par mūsu grāmatu.

Iedvesmojoties no Ernsta Glika Bībeles muzeja Alūksnē, tāda veida muzeji taps arī Igaunijā, Polijā un Ungārijā.

Pirms četriem gadiem izstrādāta “Glika kūkas” recepte. Kūka sastāv no trīs kārtām. Pirmā kārta, kuras pamatā ir rupjmaize, simbolizē Glika Bībeles tulkojumu 1694. gadā. Otrā kārta, kuras sastāvā ir biezpiens, simbolizē 1965. gada tulkojumu. Trešā kārta – virskārtas želeja – simbolizē jauno tulkojumu 2012. gadā. Receptes autore ir luterāņu mācītāja Magnusa Bengtssona sieva KOPĀ AR BĒRNIEM no Daugavpils šoruden pie Bībeles muzeja tapa fotogrāfija tieši tādā rakursā, kā 1990. gada Gunta Bengtssone.

Šajos 30 gados to apmeklējuši un eksponātu īpašo unikalitāti novērtējuši cilvēki no visiem kontinentiem. S. Selga saka – ar katru gadu vairāk jūtams, ka viņi vēlas “rakt dziļāk” vēsturē un uzdod ļoti nopietnus jautājumus. Bībele ir vizuāls eksponāts, bet apmeklētājus arvien vairāk interesē laiks, kurā tās tulkojums tapa, kāds bija Glika ceļš no viņa dzimtās Vetīnes līdz Alūksnei un tālāk līdz Maskavai, aizrauj Rīgā drukātās Bībeles ceļš līdz Alūksnei. “Cilvēki jūtas līdzdalīgi, izprotot konkrētu laikmetu. Te var uzzināt par Bībeles valodas attīstību, palasīt tekstus Ernsta Glika rokrakstā un 40 valodās, aprēķināt Bībeles vecumu un pazīt romiešu ciparus, redzēt grāmatu noformējumus, gleznas un alūksnietes Māras Krieviņas veidoto kanceles pārsegu, tā atklājot sev 17. gadsimta elpu,” stāsta S. Selga

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru