Reklāma

Astoņzobu mizgraužu skaitam šogad ir tendence samazināties

Foto:dabasfoto.lv

Šogad salīdzinājumā ar 2019.gadu astoņzobu mizgraužu skaits visā Latvijas teritorijā strauji krities, liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” Meža kaitēkļu monitoringa rezultāti par šā gada maiju un jūniju.

Pastiprināto mizgraužu savairošanos pērn radīja ļoti siltais pavasaris un iepriekšējā rudens plūdu sekas. Savukārt šogad aukstā pavasara ietekmē mizgraužu skaits ir samērā strauji krities.

Lai arī maija beigās mizgrauža lidošanas aktivitāte pieauga, tomēr kopumā feromonu slazdos noķerts daudz mazāk vaboļu nekā 2019.gadā. Īpaši liels mizgraužu apdraudējums pērn bija Vidzemē un Latgalē, sevišķi Lubānas apkārtnē. Arī šogad Lubānas apkārtnē konstatēts vislielākais izlidojošo mizgraužu skaits.

Jau ziņots, ka pērn vairākās vietās Latvijā konstatēta egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās. Sevišķi masveidīga mizgraužu savairošanās bija vērojama Lubānas apkārtnē un Gaujas Nacionālajā parkā. Viens no pasākumiem kaitēkļa apkarošanai ir feromonu slazdu izvietošana. Mizgraužu ķeršanai izmanto slazdus ar sintētisko feromonu.

Egļu astoņzobu mizgrauzi uzskata par agresīvāko un bīstamāko egļu audžu kaitēkli Latvijā, kurš var invadēt ne tikai novājinātas egles, bet arī pilnīgi veselus kokus, ja savairojas lielā skaitā. Visbiežāk tas pastiprināti savairojas pēc vējgāzēm, taču tas var kolonizēt arī citādi novājinātas egļu audzes.

Mizgrauzim piemērotāki ir resni koki, tādēļ par riska audzēm uzskatāmas apmēram 50 gadus vecas un vecākas egļu audzes. Šis kaitēklis ir sastopams arī egļu ciršanas atliekās, kas ir resnākas par 12 centimetriem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru