Reklāma

Arī alūksniešiem tuvinieki Lielbritānijā – kādas sekas nesīs “Breksit”


Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības pārejas periods strauji tuvojas beigām. No 1. janvāra Lielbritānija un ES būs oficiāli noslēgusi “Brexit” procesu, un šī “šķiršanās” nesīs daudz izmaiņu valsts iedzīvotājiem, tostarp Latvijas valstspiederīgajiem.

Līdz Vecgada vakaram Lielbritānijai un Eiropas Savienībai (ES) ir jābūt skaidrībā par to, kā veidot tālākās attiecības pēc “Brexit.” Lielbritānija ES juridiski pameta jau šī gada sākumā, un izstāšanās līgumā paredzētā pārejas perioda termiņš – 31. decembris – strauji tuvojas. Lai arī abas puses joprojām nav spējušas noslēgt līgumu par Lielbritānijas un ES nākotnes ekonomiskajām attiecībām, virkne sadzīvisku pārmaiņu, kas skars iedzīvotājus, jau ir zināmas.

Kādas “Breksit” praktiskās sekas gaidāmas Latvijas valsts piederīgajiem, to tiešaistes preses konferencē skaidroja Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji Mārtiņš Klīve un Guna Japiņa, kā arī Valsts ieņēmuma dienesta pārstāve Irēna Knoka.

Pārejas periods noslēdzas

Ieskatu pašreizējo “Breksit” sarunu gaitā, pieskaroties arī ES un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, preses konferencē sniedza Ārlietu ministrijas ES koordinācijas un politiku departamenta direktors Mārtiņš Klīve. “Šī gada februārī pēc juridiskā “Breksit” procesa Lielbritānija vairs nav ES dalībvalsts. Vienlaikus ar izstāšanās līgumu pieņemts lēmums par pārejas periodu, kas rit līdz šī gada beigām un tas noslēgsies 31. decembrī. Svarīgi, ka izstāšanās līgums atrunā arī Latvijas valsts piederīgo iedzīvotāju, kuri šobrīd legāli atrodas Lielbritānijā, tiesības,” stāsta M. Klīve.

Pārmaiņas atskārtīsim tikai laika gaitā

Amatpersona norāda, ka, ar vienošanos vai bez vienošanās par nākotnes attiecībām, valstu attiecības no 2021. gada janvāra mainīsies. Kurās jomās – tas atkarīgs no izstāšanās līguma. “Gribu uzsvērt, ka Apvienotā Karaliste ES iestājās jau 1973. gadā, un kopš tā laika attiecības starp ES valstīm tika padarītas maksimāli ciešākas un sadarbība arvien plašāka. Latvija, protams, ES pievienojās vēlāk, bet sadarbība pa šiem gadiem arī ir kļuvusi ļoti cieša. Tādēļ tikai laika gaitā atskārtīsim izmaiņas daudzās jomās,” prognozē M. Klīve.

Viņa norāda, ka privātpersonas vislielākās izmaiņas izjutīs trīs jomās – pasta sūtījumu sūtīšanā un saņemšanā, ceļošanā un pārceļoties atpakaļ uz dzīvi Latvijā.

Sarežģītāka un dārgāka preču pārvadāšana

Tā kā Lielbritānija kļūs par trešo valsti, tas ietekmēs gan pasta sūtījumu saņemšanu, gan ceļotājus, jo no trešās valsts pāri robežai personīgajā bagāžā bez nodokļu nomaksas drīkstēs pārvest ierobežotu daudzumu preču, bet daudzus pārtikas produktus ES nedrīkst ievest vispār. Šķērsojot ES ārējo robežu – gan iebraucot, gan izbraucot – jebkurai fiziskai personai ir pienākums deklarēt skaidro naudu, ja tās apmērs ir vienāds vai pārsniedz 10 000 eiro.

Arī preču nosūtīšanai un saņemšanai būs jāformē muitas procedūras, jāmaksā nodokļi. Ja sūtījuma vērtība ir mazāka par 22 eiro, nodokļi nebūs jāmaksā. Taču, ja šī robežvērtība pārsniegta, jāmaksā PVN. Savukārt, ja sūtījuma vērtība pārsniegs 150 eiro, būs jāmaksā gan PVN, gan muitas nodoklis.

Tāpat kā uz citām valstīm ārpus ES

Daudzi tautieši Lielbritānijā dodas apciemot tuviniekus un mēdz vest līdzi ciemakukuli mājiniekiem Latvijā. Tāpēc turpmāk būs jārēķinās ar ierobežojumiem, kas attiecas uz trešajām valstīm. No Lielbritānijas atlidojot, preces virs 430 eiro būs jādeklarē muitā un muitā jāsamaksā nodokļi. Amatpersonas atgādina, ka no trešajām valstīm, tostarp ar nākamo gadu arī no Lielbritānijas, bez nodokļu nomaksas savam patēriņam drīkst ievest 200 cigaretes. Īpaši noteikumi ir alkohola ievešanai. Ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās no trešajām valstīm bez nodokļu nomaksas savam patēriņam drīkst ievest vienu litru alkoholisko dzērienu ar spirta saturu virs 22% vai vieglākus dzērienus, attiecīgi lielākā daudzumā. Aizliegts ievest gaļas un piena produktus. Iebraucot Latvijā no valsts, kas nav ES dalībvalsts, personīgajā bagāžā esošie pārtikas produkti, kas paredzēti pašu patēriņam, robežšķērsošanas vietā tiek pakļauti veterinārajai un pārtikas nekaitīguma kontrolei.


Infografikas: VID

Ja vēlas atgriezties

Prasības kārtīgi jāpārskata arī tiem, kuri pēc faktiskā “Brexit” nolems pārcelties atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Ilgāku laiku dzīvojot Lielbritānijā, cilvēkiem var būt iekrājusies vērtīga iedzīve, kuru viņi vēlēsies ņemt līdzi uz Latviju. VID informē, ka no muitas maksājumiem atbrīvota liela daļa līdzi ņemamo lietu, ja vien tās nav tikko iegādātas un ļoti vērtīgas. Te noderīga var būt čeku saglabāšana, kuros redzams lietu iegādes laiks.

Par “Breksit” praktiskajām sekām var lasīt arī 11. decembra laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas.”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.