Reklāma

Apes novada dome atsaka nomāt zemi parādu dēļ

Apes novada dome decembra sēdē lēma atteikt divām privātpersonām turpināt nomāt pašvaldībai piederošas zemes parādu dēļ, ko izmantoja lauksaimniecības vajadzībām. Parādi izveidojošies ilgākā laika posmā un kopsummā ir nepilni 2000 eiro.

Teritorijas attīstības nodaļas vadītājs, Zemes komisijas priekšsēdētājs Jurijs Ronimoiss sēdē skaidroja, ka decembrī beidzās virkne pašvaldības zemes nomas līgumu termiņu. “Saņēmām iedzīvotāju iesniegumus pagarināt nomas līgumus. Izvērtējot saistību izpildi secināts, ka ir vairāki parādi. Līdz ar to Zemes komisija nav tiesīga lemt par līguma pagarināšanu. Ja nomnieks nav godprātīgi pildījis savas saistības, tad par to jālemj domei, ne Zemes komisijai,” skaidroja J. Ronimoiss. “Summas ir diezgan iespaidīgas, un pagarināt līgumu nebūtu korekti pret tiem cilvēkiem, kuri apzinīgi maksā. Parāds nav iekrājies viena gada laikā,” piebilda domes priekšsēdētājs Jānis Liberts.

Vai godprātīgi?

Deputāts Ivars Kalniņš rosināja dot iespēju nomaksāt parādu un ļaut turpināt apsaimniekot zemi. “Vairākkārtīgi jau esam vērsušies ar lūgumu nomaksāt parādu, taču rezultāta nav,” skaidroja J. Liberts. J. Ronimoiss papildināja, ka dati par parādiem tika pārbaudīti, par tiem informēja pagasta vadītājus, kuri sazinājās ar parādnieku un atgādināja par saistībām. “Arī citiem nomniekiem bija parādi, taču tie tika operatīvi nomaksāti. Ir pozitīvs piemērs, ka lielu parādu nomaksāja, saņemot platību maksājumu naudu, primāri nokārtoja saistības. Taču ne visi ir apzinīgi,” skaidroja J. Ronimoiss. Tas deputātu starpā raisīja diskusijas. “Ja vairākkārtīgi ir runāts, tad mans priekšlikums ļaut nomaksāt un strādāt nav aktuāls,” teica I. Kalniņš. Tam piekrita arī deputāts Aivars Maltavnieks. “Par pagarināšanu varētu lemt, ja parāds būtu tikai par vienu gadu. Tad varētu teikt – cilvēkam nepaveicās, jādod iespēja, bet, ja ir vairāki gadi, tad neredzu iespēju,” teica A. Maltavnieks.

Citkārt nepieļaut

Deputāts Jānis Uskliņģis pauda neizpratni, kādēļ ļauts uzkrāt tik lielu parādu. “Kas tiek darīts, lai parādu nebūtu? Ja gada laikā nesamaksā, vai tiek reaģēts? Vienam no parādniekiem iekrāts 1300 eiro parāds. Kaut kas nav kārtībā. Vai no mūsu puses tiek prasīts ievērot termiņu?” vaicāja J. Uskliņģis. Priekšsēdētājs skaidroja, ka darbu ar parādniekiem veic izpilddirektors Viesturs Dandens. “Zinu, ka, līdzko izveidojies parāds par komunālajiem pakalpojumiem, kas lielāks par 150 eiro, vēršamies pie pierādu piedzinēja. Grūti pateikt, kādēļ šajā gadījumā summa izveidojusies tik liela un jau iepriekš nav piesaistīts parādu piedzinējs vai veiktas kādas citas darbības. Summa tiešām ir diezgan iespaidīga. Par komunālajiem parādiem varu teikt, ka lielas parādu summas vairs neveidojas,” skaidroja J. Liberts.

J. Uskliņģis papildināja, ka nomas līgumā vajadzētu paredzēt stingrākus noteikumus, neļaujot uzkrāt parādu. Deputāti lēma nepagarināt nomas līgumu. “Atteikums gan nenozīmē, ka parāds nav jānomaksā,” piebilda J. Liberts. Janvārī šiem lauksaimniecībā izmantojamiem zemes gabaliem pašvaldība izsludināja izsoli, ļaujot pieteikties jauniem nomniekiem.

Attēlam ilustratīva nozīme/ foto: Sputnik Latvija

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt