Reklāma

Alūksnes novada izglītības darbinieku jautājumi Izglītības un zinātnes ministrei Dr.philol. Ilgai Šuplinskai un sagatavotās atbildes

DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Vai tiek paredzētas izmaiņas pedagogu darba samaksas modelī “nauda seko skolēnam”? Ja jā, tad kādas un  kad?

2020.gada 20.oktobrī Ministru kabinets pieņēma informatīvo ziņojumu par “Par kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības nodrošināšanas priekšnosacījumiem”, pamatojoties uz kuru šobrīd norit Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas darbs. Darba grupas materiāli ir pieejami Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/pedagogu-darba-samaksas-pilnveides-darba-grupas-sanaksmju-materiali, kur lielā mērā var sekot līdzi pārejas priekšlikumiem no “nauda seko skolēnam” uz “klases groza” finansējumu. Šobrīd ieskicētās pārmaiņas ir detalizēti aprakstītas šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-skolas-aicinatas-testet-idejas-un-sniegt-viedokli-par-pedagogu-darba-samaksas-pilnveidi Taču visas norises vēl ir procesā un būtu ļoti pateicīgi par iesaisti un diskusiju. Izmaiņas varētu stāties spēkā ar 2022./2023. mācību gadu.

Vai tiek plānotas izmaiņas interešu izglītības finansēšanas modelī? Ja jā, tad kad un kādas?

Viens no Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupas uzdevumiem ir izstrādāt priekšlikumus pedagogu darba slodzes, kas atbilst mēneša darba algas likmei, izmaiņām, kas attieksies arī uz interešu izglītība skolotājiem. Darba grupā notiek diskusija par skolotāju slodzes maiņu no 30 darba stundām nedēļā uz 36 vai 40 darba stundām nedēļā. Izmaiņas varētu stāties spēkā ar 2022./2023. mācību gadu.

Vai tiek paredzētas izmaiņas sporta profesionālās ievirzes izglītības finansēšanas un profesionālās ievirzes pedagogu atalgojuma modelī? Ja jā, tad kad un kādas?

Jā, to paredz arī izstrādātais Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts. 2021.gadā plānots rosināt diskusijas ar iesaistītajām pusēm (tai skatā sporta nozares sociālajiem partneriem un pašvaldībām) par šādām izmaiņām profesionālās ievirzes izglītības finansēšanas modelī:

  1. noteikt, ka sporta skola var pretendēt uz valsts finansējuma piešķiršanu ne agrāk kā vienu gadu pēc akreditācijas;
  2. izglītojamo skaita vietā aprēķinos piemērot grupu skaitu ar noteiktu minimālo izglītojamo skaitu, kas novērstu mākslīgu izglītojamo skaita pieaudzēšanu, jo finanšu aprēķinā plānots atteikties no izglītojamo skaita kritērija;
  3. atteikties pilnībā vai pārskatīt papildu koeficientus finanšu aprēķinos MT-4 līdz ASM grupām un pārskatīt sporta veidus, kuriem aprēķinos piemēro papildus pieaicinātā speciālista koeficientu 1,5 (Noteikumu Nr.508 9.2.punkts), jo pārsvarā to šobrīd izmanto, tas ir tarificē, tikai trijos sporta veidos hokejā, sporta vingrošanā un mākslas vingrošanā;
  4. grupām nepieciešamo finansējumu aprēķināt, ievērojot likmju skaitu, kas noteikts ņemot vērā grupas stundu skaitu nedēļā (6. pielikums); profesionālās ievirzes sporta izglītības pedagogiem noteiktās darba slodzes, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, nodarbību sagatavošanai paredzētas stundas; vienas darba likmes stundu skaitu; pedagogu darba samaksas noteikumos noteikto zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi; valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru; grupu skaitu.
  5. noteikt sporta veidos savstarpēji līdzvērtīgākus rezultativitātes kritērijus un nosacījumus attiecībā uz izglītojamo skaitu un vecumu sadarbībā ar sporta skolu, Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīto sporta federāciju speciālistiem. Savstarpēji līdzvērtīgi sporta veidos rezultativitātes kritēriji: no SSG grupas līdz MT-7 galvenais uzsvars uz treniņprocesu, savukārt sākot no SMP-1 – konkretizētas un paaugstinātas prasības sasniegumiem; rezultativitātes kritērijiem jābūt, sākot ar SSG grupu; dalība oficiālajās sacensībās (sacensības, kuras iekļautas izglītības iestādes sacensību kalendārā) paredzēta, sākot no MT-2 grupas, dalību valsts sacensībās (Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīto sporta veidu sporta federāciju kalendārā iekļautās sacensības) – sākot no MT-4 grupas. no SMP-1 līdz ASM grupai paredzēta izglītojamo dalība un rezultāti valsts un starptautiskajās sacensībās. ASM grupā paredzēts, ka grupā ir vismaz viens jaunatnes, junioru vai pieaugušo valsts izlases kandidāts vai dalībnieks.
  6. pārskatīt sākuma un beigu vecumu programmu apguvē (izglītojamo vecums: SSG grupā minimālais vecums ir 6 gadi (sākuma vecums), (izņemot daiļslidošanu, mākslas vingrošanu, sporta vingrošanu, sporta dejas) un attiecīgi vecums ASM grupā nepārsniedz sākuma vecumu vairāk kā par 12 gadiem (saskaņā ar Izglītības likuma 1.panta 201 daļā noteikto profesionālās ievirzes izglītība sportā ir īstenojama līdztekus pamatizglītības (20V) vai vidējās izglītības (30V) pakāpei) , piemēram, SSG 6-8; ASM 18-20 gadi. (šobrīd Noteikumi Nr. 508 – maksimālais izglītojamā vecums dalībai sporta skolā – 25 gadi);
  7. lai novērstu nepamatotu grupu skaita palielināšanu izglītības iestādē, plānots noteikt, ka, komplektējot grupas, nākamo grupu vienā grupu kvalifikācijā (vienā izglītības īstenošanas vietā) var veidot tikai tad, ja pirmajā grupā tiek pārsniegts maksimālais izglītojamo skaits un nākamajā ir nodrošināts minimālais izglītojamo skaits;

Tāpat tiks diskutēts par veidu, kā atdalīt interešu izglītību no profesionālās ievirzes, kā robežlīnija varētu būt MT-4 grupas, bet tādā gadījumā jāparedz finansējums SSG-MT3 posmam, jāpārstrādā programmas, jānosaka citāds stundu skaits.

Vai tiek plānotas izmaiņas sporta treneru sertifikācijas kārtībā? Ja jā, tad kādas?

Ievērojot diskusijās starp Izglītības un zinātnes ministrijas sporta politikas veidotājiem un sporta nozares profesionālajām organizācijām (federācijām) un sporta izglītības iestādēm pārrunāto par sporta speciālistu profesionālās darbības raksturu un atbildības pakāpi, kā arī ievērojot EK Prasmju un cilvēkresursu attīstības sportā ekspertu grupā izstrādātās vadlīnijas par minimālajām prasmju un kompetences prasībām treneriem, secināts, ka sporta speciālistu profesionālajai kvalifikācijai nepieciešamas augstākas prasības.

Jā, to paredz arī izstrādātais Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts. 2021.gadā plānots rosināt diskusijas ar iesaistītajām pusēm (tai skatā sporta nozares sociālajiem partneriem) par šādām izmaiņām sporta treneru (speciālistu) sertifikācijas kārtībā:

  1. diferencēt trenera un instruktora (trenera palīga) sertifikātu ieguvuša sporta speciālista tiesības īstenot noteikta apjoma profesionālo darbību (atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai);
  2. precizēt (paaugstināt) kritērijus sporta speciālista sertifikāta iegūšanai un kritērijus tiesībām strādāt bez sporta speciālista sertifikāta atbilstošas izglītības iegūšanas periodā un pēc izglītības ieguves (saglabātas noteiktās tiesības strādāt sporta jomā bez sporta speciālista sertifikāta personām, kuras iegūst augstāko izglītību);
  3. precizēt sporta speciālistu profesionālās kvalifikācijas formālās un neformālās tālākizglītības pasākumus, nosakot, ka vismaz 80 % apmērā tālākizglītībai ir jābūt tieši saistītai ar profesionālās un zinātniskās darbības pasākumiem, kas attiecināmi uz sertificējamās personas profesionālo darbību;
  4. lai nodrošinātu preventīvu darbu un cīņu pret dopingu sportā, visiem sporta speciālistiem jāpaplašina un jāpapildina savas zināšanas par antidopinga pamatinformācijas jautājumiem;
  5. noteikt, ka sporta skolās ir tiesīga strādāt persona, kura ir ieguvusi vai iegūst otrā līmeņa augstāko pedagoģisko izglītību sporta studiju programmā;
  6. paredzēts pārejas periods, t.sk., attiecībā uz C kategorijas treneriem, kuri būs tiesīgi strādāt trenerim noteikto tiesību ietvaros un tiek iekļauti sporta speciālistu reģistrā kā treneri.

Vai valstī tiks noteikti prioritārie sporta veidi? Ja jā, tad kad un kāds juridiskais regulējums to noteiks?

Ministrijas izstrādātajiem kritērijiem un metodikai prioritāro sporta veidu noteikšanai šobrīd tiek veikts neatkarīgs novērtējums (pētījums). Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo sporta finansēšanas modeli un veikt ekspertīzi IZM izstrādātiem kritērijiem un metodikai sporta organizāciju finansēšanas modeļa projektam, sniegt priekšlikumus tā pilnveidei, kā arī sniegt vērtējumu par piemērojamiem kritērijiem un kritērijos izmantoto datu objektivitāti. Pēc pētījuma pabeigšanas tā rezultāti un priekšlikumi tiks izvērtēti Sporta nozares attīstības darba grupā. Plānots, ka pilnveidotais sporta nozares finansēšanas modelis varētu stāties spēkā ne ātrāk kā 2022.gadā.

Vai tiek plānotas izmaiņas prasībām pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai?

Skolotāju sākotnējās sagatavošanas sistēmas reforma nostiprina vienu kvalifikāciju “skolotājs,” atsakoties no līdz šim esošās kvalifikāciju fragmentācijas, kas apgrūtināja nodarbinātības iespējas.
Saglabājas pamatprasība pēc augstākās izglītības (arī koledžas līmenī). Attiecībā uz sākumskolas skolotāju sagatavošanu, tiek testēta pieeja, ka tā tiek uzsākta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā (2 gadi) kā pirmsskolas izglītības pedagogs un ar iespēju turpināt bakalaura programmā (+ 2 gadi, respektīvi studijas 3.un4.kursā) un iegūt bakalaura grādu kā sākumizglītības skolotājs.
Jaunākie grozījumi MK noteikumos paredz, ka visi, kas līdz šim ir ieguvuši tiesības strādāt skolā, varēs turpināt to darīt.
Grozījumi MK noteikumos par prasībām pedagogu izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir pieņemti un stājās spēkā 2020. gada 1.decembrī. Šobrīd izmaiņas netiek plānotas.

Kā ministre vērtē šobrīd skolu tīkla efektivitātes monitoringa rīkā iekļautos kvalitātes rādītājus (saprotam, ka rīks šobrīd ir izstrādē), vai tie aptver un raksturo  kvalitatīvu izglītības procesu?

Skolu tīkla efektivitātes monitoringa rīks šobrīd ir viens no izstrādes procesā esošajiem monitoringa rīkiem jeb datu analīzes modeļiem. Monitoringa rīkā tik iekļauta un vizualizēta informācija, kuras pamatā ir izglītības kvalitātes rādītāju vērtības. Skolu tīkla efektivitātes monitoringa rīka mērķis ir apkopot datus par skolu tīklu un tā efektivitāti, lai iesaistītajām pusēm veidotu vienotu izpratni par ieguldījumu izglītībā virzieniem un to rezultātiem. Izmantojot šo monitoringa rīku, būs iespējams vizualizēt sakarību starp Finanšu un administratīvo efektivitāti (kā vienu no izglītības kvalitātes elementiem) un citiem izglītības kvalitātes elementiem, ko ietekmē ieguldīto līdzekļu apjoms, proti, pedagogu darbu (Pedagogu profesionālā kapacitāte), mācību vidi (Drošība un labklājība), sasniegumiem (Kompetences un sasniegumi), rezultātiem (Izglītības turpināšana un nodarbinātība) un infrastruktūru (Infrastruktūra un resursi). Monitoringa rīka izstrādes procesā katram no minētajiem izglītības kvalitātes elementiem tiek iekļauti izglītības kvalitātes rādītāji, kuru mērīšanai nepieciešamie dati jau tiek apkopoti. Pilnveidojot vai izveidojot jaunus datu ieguves procesus, monitoringa rīku būs iespējams papildināt ar vēl citiem izglītības kvalitātes rādītājiem.

Jautājums par Dziesmu un deju svētku norisi. Iepriekš tika ziņots, ka lēmums par to norisi/ atcelšanu/ pārcelšanu tiks pieņemts janvārī. Vai ir kādi jaunumi šajā lietā.

Šobrīd neko konkrētāku pateikt nevaram. Svētku notikumi ir paredzēti tikai jūnijā, jūlijā, iespējams arī augustā. Viss vēl var mainīties. Galvenais – gribam pabeigt šos svētkus 2021. gadā atkarībā no apstākļiem vasaras periodā.

Kad pirmsskolas pedagogu slodze būs līdzvērtīga skolu pedagogu slodzēm?
Kad pedagogu alga būs atbilstoša šim gadsimtam?

Skolotāju palīgi ir iesaistīti pedagoģiskajā darbā, vai ministrija var uzņemties daļu algas segt no valsts finansējuma?

Vai ir bijusi doma par skolotāju palīgu izglītošanu?

Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa, risinot jautājumus par valsts finansējuma aprēķina pilnveidi pedagogu darba samaksai, plāno izstrādāt piedāvājumu pakāpeniskai pirmsskolas pedagogu un citu vispārējās izglītības pedagogu slodžu izlīdzināšanai. Papildus ministrija izskata jautājumu par pakāpenisku visu pirmskolas pedagogu, t.i. arī pedagogu, kas iesaistīti bērnu līdz 5 gadiem izglītošanā, darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” 725. un 729. punktiem, kā arī Pirmsskolas izglītības darba grupas priekšlikumu veikt korekcijas minētajos punktos, norādot, ka skolotāja palīga viens no pamatuzdevumiem ir palīdzēt skolotājiem sagatavoties izglītības programmas īstenošanai, skolotāju palīgi nav iesaistīti pedagoģiskajā darbā. Tādējādi skolotāju palīgu darba algas noteikšana un segšana, kā arī skolotāju palīgu izglītošana tiek organizēta, vadoties no katras pašvaldības iespējām, ņemot vērā normatīvajos aktos noteikto.

Kāpēc Skola 2030 nav reālu piemēru ar reālu bērnu skaitu grupās (22 bērni kā minimums), kā realizēt kompetenču pieeju?

Visi Skola 2030 piemēri ir par darbu tipiska lieluma grupās publiskos bērnudārzos.  Skola 2030 irpiedāvājusi pilot pirmsskolu pieredzi mācību darba organizācijai, lai pēc iespējas lielāku laika daļu divi pedagogi vai pedagogs un pedagoga palīgs būtu grupā. Gulbenes 3.pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis” ir pilotpirmsskolas iestāde, kas tā strādā. 

Metodiskais līdzeklis: Mācību satura un pieejas plānošana: https://mape.skola2030.lv/resources/87  

Labās prakses piemēri pirmsskolā:

https://www.skola2030.lv/lv/atbalsts/aprobacija/laba-prakse

Vai pirmsskolas pedagogiem ir iespēja sagaidīt speciālos, atbalsta pedagogus grupās, bērniem ar īpašām vajadzībām, veselības problēmām, uzvedības problēmām?

Pilnveidojot valsts finansējuma aprēķina modeli pedagogu darba samaksai, kas ietvers arī mērķdotācijas aprēķinu pirmskolas pedagogu darba samaksai, tiek plānots palielināt finansējumu atbalsta personāla darba samaksai.

Vai šajā laikā, kad strādājam kompetenču pieejā, nav par maz 4 gatavošanās stundas?

Viens no pirmsskolas izglītības darba grupas, kas ministrijā strādāja 2020. gadā, priekšlikumiem ir ļaut izglītības iestādes vadītājam pirmsskolas pedagoga darba slodzē noteikt lielāku apmaksāto darba stundu skaitu par sagatavošanos nodarbību vadīšanai, attiecīgi normatīvajā regulējumā nosakot, ka ne mazāk kā 4 darba stundas tiek apmaksātas par sagatavošanos nodarbību vadīšanai.

Bērnu skaits grupās ir pārāk liels, ko saka par to ministrija?

Izglītības un zinātnes ministrija, uzklausot Pirmsskolas izglītības darba grupas locekļu un pieaicināto ekspertu viedokli, respektē darba grupas lēmumu, ka bērnu skaita noteikšana vienā pirmsskolas izglītības grupā ir atstājama katras pašvaldības kompetencē.

Kādas ir iespējas pirmsskolā nodrošināt 2 pedagogu likmes uz grupu? Mūsu pirmsskolā lielākā problēma ir darbinieku biežās darbnespējas, ar pārējo spējam tikt galā paši…

Pedagogu darba samaksas pilnveides darba grupa kā vienu no risinājumiem valsts mērķdotācijas aprēķina pilnveidei pirmskolas pedagogu darba samaksai izskata iespēju uz bērnu grupām, kas lielākas par 20 bērniem, aprēķināt 2 pirmsskolas skolotāju darba likmes.

Vai un kad ir paredzēts palielināt finansējumu mācību līdzekļiem uz vienu izglītojamo pirmsskolā?

Šobrīd finansējums mācību līdzekļu iegādei paredzēts izglītojamajiem pamata un vispārējās vidējās izglītības programmās, gan arī bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmās.

Bāzes finansējums ik gadu mācību līdzekļu iegādei ir 4 585 452 euro.

2021.gada budžetā tika piešķirts papildu finansējums mācību līdzekļiem 1 094 000 eiro apmērā, lai nodrošinātu atbalstu izglītības iestādēm digitālo un citu mācību līdzekļu iegādi.

Tādējādi 2021.gadā kopējais finansējums = 5 679 452 eiro, jeb, 22,38 eiro vienam izglītojamajam

Kas ir nepieciešams, lai pirmsskolā palielinātu logopēda likmi? Rosinu ieguldīt vairāk resursus pirmsskolā, kas noteikti “atmaksāsies” skolas periodā. Bieži vien skolās iznāk cīnīties vairs tikai ar sekām…

Aprēķinot mērķdotāciju pašvaldībām 5 un 6 gadu vecu bērnu apmācībā iesaistīto skolotāju darba samaksai, tiek papildus apmaksāta 1 logopēda likme un 200 5 un 6 gadus veciem bērniem pašvaldībā (05.07.2016. MK noteikumi Nr.447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” punkts 8.5). Ministrija plāno pieejamā valsts finansējuma ietvaros mazināt minēto attiecību.

Kāds ir Jūsu viedoklis par diennakts pirmsskolas izglītības iestādēm?

Katrai pašvaldībai stingri un kritiski jāizvērtē diennakts pirmsskolas izglītības iestāžu nepieciešamība, jo pamats, kāpēc tādas pirmsskolas atver, parasti ir vecāku nodarbinātība maiņu darbos, riska ģimeņu kontrole, iedzīvotāju piesaiste lauku reģionos.

Vēl joprojām aktuāls jautājums – obligātie kursi vecākiem! Ļoti nepieciešams atbilstoši bērnu vecumposmam vecākiem izvēlēties kādu no piedāvātajiem kursiem. Visiem ir jāceļ sava kvalifikācija, bet vecākiem?

Ar vecākiem primāri jāstrādā katrai izglītības iestādei, kurā mācās šo vecāku bērni. Tas būtu visefektīvākais veids – iesaistot, skaidrojot, atbalstot ģimenes u.tml. Tāpat pašvaldībās ir dienesti un infrastruktūra, kas rūpējas par savu iedzīvotāju kopējo labklājību, sociālie dienesti, ģimenes ārstu prakses – vecāki ir ļoti dažādi un tādēļ ļoti atšķirīgas arī dažādo vecāku grupu vajadzības.

Paralēli Skola2030 ir sagatavojusi informatīvos materiālus vecākiem, kas skaidro jauno saturu un pieeju, to dara mammamuntētiem (ar ko mēs sadarbojamies), veidojot īpašus izdevumus u.tml. 

https://www.skola2030.lv/vecakiem-un-skoleniem/kas-jazina-vecakiem

Atskaitīšana no skolas, ja neapmeklē, ir nesekmība (pilngadīgs vai vidējās izglītības posmā). Skolai rakstiski jāinformē. Kādēļ? Vai tad pašiem nav nekādas atbildības, nav jāseko līdzi skolas gaitām? Bieži šādi ļaudis sen vairs nedzīvo norādītajā adresē. Skolai nevajadzīgi izdevumi un pilnīgi nevajadzīgs laika patēriņš.

Informēšana par atskaitīšanu no izglītības iestādes ir administratīvs akts, kas noteikts Paziņošanas likumā. Informēšana par atskaitīšanu no izglītības iestādes ir nepieciešama, jo iespējams, ka skolēns ir pārgājis mācīties uz citu izglītības iestādi, vai ir uzņemts izglītības iestādē, atrodoties ārpus Latvijas. Tas attiecas uz personas likumiskajām interesēm par atbilstošu dokumentu un informācijas saņemšanu ne tikai gadījumos, ka skolēns nav pildījis noteiktās prasības.

Ļoti aktuāls arī vēl joprojām jautājums par starpnovadu norēķiniem. Tā ir vecāku izvēle. Kādēļ novadam jāmaksā, un vēl ļoti dažādas summas?

Par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem:

Jautājumu par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem izglītībā, kas paredzētu pārskatīt pašvaldības izlīdzināšanas aprēķina metodiku un par pamatu aprēķiniem ņemt izglītojamo skaitu, kas mācās attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs, varēs aktualizēt brīdī, kad tiks veikti grozījumi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā. MK 09.10.2020. sēdē tika apstiprināts MK un LPS vienošanās un domstarpību protokols par 2021.gada budžetu, kurā ar Latvijas Pašvaldību savienību tika panākta vienošanās, kas paredz, ka izmaiņas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā tiks veiktas pēc administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžetiem analīzes.

Dažādas summa jāmaksā, jo tiek aprēķinātas viena izglītojamā izmaksas saimnieciskajā gadā konkrētā izglītības iestādē. Katrā iestādē tās var atšķirties.
Par privātajiem – nav nevienas tālmācības skolas, kas atbilstu šādam statusam.

Kad paredzēts mainīt normu 200 bērni – 1 logopēda likme (05.07.2016. MK noteikumi Nr.447 “Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs” punkts 8.5), jo, pastāvot šādai normai finansējuma sadalē, iestādes vadītājam nav finansiāla seguma, lai ņemtu vērā Latvijas logopēdu asociācijas ieteikto izglītojamo skaitu, kas esot saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju. Paliekot spēkā šādai finansējuma sadalei, logopēdam tiešām jāstrādā ar 1 bērnu tikai 9 minūtes nedēļā, kas nekādu rezultātu nedos vai arī logopēdam atalgojums jāmeklē, samazinot skolotāju darba likmes un līdz ar to atalgojumu.

Vai tomēr nevarētu “Pedagogu darba samaksas noteikumos” skaidri definēt logopēda darba likmi un, protams, mainīt arī šo jau minēto punktu 8.5 noteikumos Nr.447?

Saskaņā ar MK 2016. gada 5. jūlija noteikumiem „Pedagogu darba samaksas noteikumi” skolotāja logopēda darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, ir 30 darba stundas nedēļā, kas atbilstoši logopēda amata aprakstam (pieejams šeit: http://logopedi.lv/faili/faili/2016/logopeda%20amata%20apraksts_2016.pdf) ietver koriģējoši attīstošo darbību 24 stundas nedēļā un metodisko/konsultatīvo darbu 6 stundas nedēļā.

Ministrija plāno pieejamā valsts finansējuma ietvaros mazināt normu 200 bērni – 1 logopēda likme.

Akreditāciju “birokrātija”, kas sadārdzina, formalizē procesa būtību, vairākus gadus iepriekš sākot gatavoties. Vai nav plānots pārskatīt izglītības iestāžu akreditāciju kārtību (procesu vienkāršošanas piemērus ņemot kaut no netālās Igaunijas)?

Šobrīd akreditācijai nav īpaši jāgatavojas. Pirms akreditācijas nav jāiesniedz IKVD nekādi citi dokumenti tikai iesniegums. Pirms akreditācijas IKVD darbinieki iepazīstas ar dienesta rīcībā esošo informāciju par skolu – VIIS sistēmā, skolas pašvērtējuma ziņojumu, skolas nolikumu, tarifikāciju, informāciju no sodu reģistra. Akreditācijas laikā īzglītības iestādē netiek skatīti dokumenti. Eksperti vēro stundas, intervē skolas vadību, skolotājus, bērnus, vecākus, pašvaldības pārstāvjus, kā arī izmanto Edurio anketēšanas rezultātus. Pēc 06.10.2020 MK noteikumu Nr.618 stāšanās spēkā akreditācijas process ir būtiski vienkāršots.

Gribētu saņemt no ministres finansiāla valsts atbalsta solījumu (vai skaidrojumu, kādēļ nē) Alūksnes multifunkcionālā sporta un izglītības centra būvniecībai, kas ir vitāli svarīga novada attīstībai. Jo bērni un pieaugušie arī attālā pierobežas novadā, ne tikai lielajos vai Rīgai tuvajos novados, ir pelnījuši nodarboties ar sportu 21.gadsimtam atbilstošā infrastruktūrā. Pie tam, sporta centra projekts, kam valsts piešķīra finansējumu, ir gatavs. Šai būvē paredzētas iespējas kvalitatīvi sportot, ņemot vērā visu novadā populāro sporta veidu vajadzības: gan vieglatlētikas, gan džudo, basketbola, volejbola, florbola, galda tenisa, vingrošanas, kā arī organizēt sacensības. Projekts tika izstrādāts skrupulozi, iesaistot visu šo sporta veidu speciālistus, kā arī sarežģītākos jautājumos – federācijas.

Alūksnes novada pašvaldībai no ministrijas 2018. gada valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammas 09.04.00 „Sporta būves” tika piešķirti valsts budžeta līdzekļi 300`000 euro apmērā Alūksnes sporta halles būvniecības projektam. 2021. gada valsts budžeta programmas 09.00.00 „Sports” apakšprogrammā 09.04.00 “Sporta būves” finanšu līdzekļi 627 957 EUR apmērā paredzēti tikai valsts pārvaldībā esošo nacionālo sporta bāzu saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Arī vidēja termiņa (līdz 2023.gadam) budžetā līdzekļi pašvaldību sporta infrastruktūras projektu īstenošanai nav paredzēti. Pašvaldībai jāizvērtē iespēja pieteikt šo projektu Valsts kases aizdevuma saņemšanai (atbilstoši VARAM izstrādātiem nosacījumiem un kritērijiem).

Sporta politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam projekts paredz veikt esošo sporta infrastruktūras objektu nozīmīguma un ietekmes novērtējumu, definējot prioritāri atbalstāmo sporta infrastruktūras objektu finansiālā atbalsta mehānismu, ar mērķi veicināt objektu ilgtspējību, noslodzi un ekonomiski pamatotu darbību. Tāpat pamatnostādņu projekts paredz uzdevumu izstrādāt un īstenot sporta infrastruktūras attīstības stratēģiju saskaņā ar datu analīzi un pieejamajiem finanšu resursiem. No laika grafika viedokļa 2021.gadā sadarbībā ar pašvaldībām plānots izvērtēt esošo situāciju saistībā ar nodrošinājumu ar sporta infrastruktūru (tai skaitā noslodzi) un šim mērķim ministrija 2021. gadā plāno pasūtīt pētījumu (ar mērķi, lai rezultāti būtu pieejami jau provizoriski 2021. gada maijā/jūnijā), lai 2022. gada valsts budžeta projekta un vidēja termiņa valsts budžeta (2022.-2024.gadam) projekta sagatavošanas procesā, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, varētu sagatavot datos balstītus priekšlikumus papildus finansējuma pieprasījumam. Šajā objektu sarakstā varētu tikt iekļauta arī Alūksnes multifunkcionālā sporta un izglītības centra būvniecība.

Vai plānots valsts, Eiropas Savienības finansējums sākumskolām, līdzīgi kā tas bija vidusskolām un ģimnāzijām, paredzot finanšu līdzekļus mācību vides labiekārtošanai? Ja valstiskā līmenī paliekam pie tā, ka sākumskolai ir jābūt maksimāli tuvu bērna dzīvesvietai, tad pašvaldība nedrīkst būt vienīgā, kas atjauno un pilnveido materiāltehnisko nodrošinājumu. Paldies par valsts mērķdotāciju mācību līdzekļiem un grāmatām, bet tā ir ļoti maza summa. Skolā lietojama interaktīvā tāfele maksā no EUR 1500,-, portatīvais dators EUR 500,-600,-, kvalitatīvi skolēnu galdi un krēsli 25 bērniem EUR 7000,- u.tt.

IZM ES fondu aktivitātēs  finansējums tiek plānots arī sākumskolu IKT risinājumu un aprīkojuma nodrošinājumam:

  1. Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda 2021.-2027.gada ietvaros, saskaņā ar Nacionālās attīstības plānā noteikto, ir plānots finansējums izglītības iestāžu nodrošinājumam pilnveidotā satura ieviešanai kopējais finansējums ir paredzēts 80,8 milj.euro, tai skaitā IKT risinājumiem un aprīkojumam (datori, citas IKT tehnoloģijas mācību procesam), bet tajā nav plānots finansējums mācību fiziskās vides uzlabojumiem (kā piem. galdi, krēsli, telpu remonti). Daļu no šī finansējuma ir plānots novirzīt arī sākumskolām, jo investīciju mērķis ir atbalstīt kvalitatīvu jaunā vispārējās izglītības satura ieviešanas nodrošinājumu. ES fondu 2014.-2020.gada periodā sākumskolas (reorganizētas) šajā periodā 8.1.2.SAM tika noteiktas kā potenciālie labuma guvēji, un atbalsta saņemšana bija pašvaldības lēmums/izšķiršanās.

Papildus IZM gatavo atbalsta pasākumu IKT risinājumiem un aprīkojumam izglītības iestādēm REACT EU instrumenta ietvaros indikatīvi 12,3 mlj. euro (tai skaitā Eiropas Savienības fondu finansējums 10,5 milj. euro) apmērā, šī pasākuma mērķis ir uzlabot izglītības iestāžu nodrošinājumu ar portatīvo datortehniku mācību procesa nodrošināšanai, tā ietvaros arī ir paredzēta datortehnikas iegāde;

Jautājums no mūsu puses – ministre varētu pakomentēt jauno skolotāju darba samaksas modeli, ko izsaka katrs “grozs”, cik būtu jāpiemaksā pašvaldībai, ja skolai pienākas minimālais grozs, vai ir kāds atbalsts pierobežas skolām.

Šobrīd diskusijai ir piedāvāti trīs grozi – mazais, vidējais un lielais (šeit pieejams apraksts: https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/latvijas-skolas-aicinatas-testet-idejas-un-sniegt-viedokli-par-pedagogu-darba-samaksas-pilnveidi). Ja klasē skolēnu skaits ir zem “mazā groza” līmeņa, t.i. astoņiem skolēniem, tad valsts budžets finansē pusi no nepieciešamā finansējuma mācību plāna īstenošanai, otra puse paliek skolas dibinātāja – pašvaldības – ziņā.

Vai kompetenču pieejas programmas nevajadzēja aprobēt dažās skolās un tikai tad, kad redzētu, kas strādā, kas nē, tad palaist pārējās skolās?

Pilnveidotā satura pamatā ir mācību pieejas maiņa, kas sastāv no ikvienam profesionālim – skolotājam vispārzināmiem elementiem, kuru sistemātiska un konsekventa ieviešana katras iestādes un nodarbības un skolotāja rīcības līmenī ir galvenais šo pārmaiņu uzdevums. Par to tikpat lielā mērā ir atbildīga arī katras iestādes vadība.

Lai aprobētu projekta ietvaros topošo mācību saturu un pieeju, Valsts izglītības satura centrs (VISC) šim mērķim 2017. gada janvārī izraudzījās 100 pirmsskolas un skolas (turpmāk – pilotskolas). Aprobācija ilga divus gadus, kuru laikā visu pilotskolu skolotāju komandas piedalījās mācībās un regulāri tikās, lai kopīgi plānotu mācību darbu un sniegumu vērtēšanu un palīdzētu skolēniem attīstīt dzīvei mūsdienu sabiedrībā nepieciešamas kompetences – kritiski domāt, sadarboties, patstāvīgi mācīties, prasmīgi izmantot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un citas.

Pilotskolas izvēlētas, ņemot vērā gan izglītības programmu piedāvājumu un mācību vidi, gan bērnu un jauniešu skaitu un skolotāju motivāciju dalībai. Lai noskaidrotu, kā projektā izstrādāto mācīšanas pieeju vislabāk ieviest vispārējā izglītībā, un lai labās prakses piemēri būtu pieejami visā Latvijā, katrā plānošanas reģionā tika izvēlas ļoti dažāda veida skolas, sākot no nelielām lauku reģionu sākumskolām līdz lielo pilsētu vidusskolām un Valsts ģimnāzijām. Pilotskola ar vismazāko skolēnu skaitu ir Rucavas pamatskola, kurā mācās 71 skolēns, bet vislielākā ir Rīgas Zolitūdes ģimnāzija ar 1457 skolēniem. Savukārt vistālākā skola, raugoties no galvaspilsētas Rīgas, ir Zilupes vidusskola. No katra plānošanas reģiona aprobācijā tika iesaistīta arī speciālā izglītības iestāde. 

Izglītības iestādes satura un pieejas aprobācijai nominēja Latvijas pašvaldības. Atsaucoties aicinājumam, 101 pilsētu un novadu pašvaldība nominēja kopumā 235 skolas un pirmsskolas. Projektā sākotnēji plānoto 80 izglītības iestāžu vietā dalībai aprobācijā tika izvēlētas 100 skolas.

Vērtēšanā šobrīd ir atšķirības valstī. Lai nebūtu atšķirīga vērtēšana, nepieciešama paraugkārtība.

Pēc būtības vērtēšana nav mainījusies. Mērķis ir panākt, lai  tā tiku īstenota bērna mācīšanās interesēs, ar izpratni nevis mehāniski sekojot procedūrām. Vērtēšanai jākļūst par organisku mācīšanās procesa daļu, kas sniedz informāciju visām iesaistītajām pusēm, Tas ir prakses iedzīvināšanas nevis vienotu procedūru jautājums.

Skola2030 resursi par vērtēšanu:

Biežāk uzdotie jautājumi par vērtēšanu: https://www.youtube.com/watch?v=quACZ6XGAVU&feature=youtu.be

Raksti par vērtēšanu un skolotāju pieredzi 2018. gada decembra izdevumā skolotāju atbalstam pilnveidotā satura un pieejas īstenošanā “Domāt. Darīt. Zināt.” https://www.skola2030.lv/lv/jaunumi/zinu-izdevums/skola2030-zinu-izdevums-2

Diagnosticējošo darbu loma pilnveidotā mācību satura īstenošanā: https://www.youtube.com/watch?v=dF9IuIxM21Y&feature=youtu.be

Ko vērtēšana iemāca skolēniem? (Solvita Lazdiņa): https://youtu.be/5tsxGyj_bis

Kā vērtēt kompleksu sniegumu? (Dace Namsone): https://youtu.be/giDpt9vz_1s

“Vērtēt, lai mācītos”, astoņu minūšu video par vērtēšanu no Skola2030 konferences: https://youtu.be/bilmxTPkYtw

Vērtēšana attālinātas mācīšanās laikā: https://youtu.be/XYX-UeO5UEU

Kontaktpersonas par vērtēšanas jautājumiem:

Pirmsskola: [email protected];

Vispārējā izglītība: [email protected]

Kādas darbības (atbalsts) plānotas, lai nodrošinātu drošību un psiholoģisku labklājību skolā? Piemērs. Skolēns pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus. Tas notiek atkārtoti. Iesaistītas institūcijas (sociālais dienests, bāriņtiesa). Bērns gala rezultātā izņemts no ģimenes, ievietots bērnu namā. Arī šī iestāde netiek galā ar bērna uzvedību, kā rezultātā bērnam jāmeklē cits bērnu nams vai jāatgriež ģimenē. Šādas un līdzīgas situācijas valstī ir bieži. Nav skaidru regulējumu, ko darīt. Arī institūcijas ir bezspēcīgas. Sākas apburtais loks – visi iesaistīti, bet neviens līdz galam neko nevar izdarīt, jo likums to neparedz.

Ievērojot jaunos Grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, no 2021.gada 1.septembra visiem bērniem tiek nodrošināts speciālo vajadzību izvērtējums, uzsākot obligāto izglītību, kā arī tiek paredzēti bērna vajadzībām atbilstošie individuālie pedagoģiskā un psiholoģiskā atbalsta pasākumi. To regulējums šobrīd tiek izstrādāts. Tomēr arī šobrīd katras izglītības iestādes uzdevums ir reaģēt uz bērna pārkāpumiem, identificēt speciālās vajadzības, visupirms pārrunāt ar bērnu izdarīto / situāciju, sadarbībā ar pašvaldību nodrošināt nepieciešamo atbalstu (piemēram, piesaistot psihologu, sociālo vai speciālo pedagogu). Ja speciālistu darbs nav vainagojies ar panākumiem un pārkāpumi turpinās – viena no iespējām ir lemt par audzinošā rakstura piespiedu līdzekļiem. Starp tiem ir minami brīdinājums, pienākums atvainoties, pienākums novērst radītā kaitējuma sekas, sabiedriskais darbs, dažādi uzvedības ierobežojumi utt. 

Skolēnu skaits klasēs nevarētu būt lielāks par 20, lai būtu iespēja visiem sadarboties, uzklausīt vienam otru, kvalitatīvi mācīties. Starp skolēnu un naudu nav liekama vienādības zīme. Kā ,,grozi” atrisinās šo jautājumu?

Skolēnu skaita izmaiņas grozu intervālu ietvaros nemainīs finansējumu. Piemēram, ja skolēnu skaits būs no 12 līdz 20 (“vidējais grozs”), finansējums būs tāds pat. Vai, piemēram, neatkarīgi no tā, cik liela būs klase, ja skolēnu skaits pārsniegs 21 skolēnu (“lielais grozs”), finansējums būs tāds pat. Šāds regulējums vairs nerosinās skolas veidot lielas klases, jo finansējums nepieaugs, palielinot skolēnu skaitu virs 21.

Šobrīd tika apzināta situācija par iekštelpu gaisa kvalitāti. Vai valsts mērogā varētu tikt plānotas investīcijas šī jautājuma sakārtošanā. Ja jā, vai tas varētu būt plānošanas periodā 2021.-2027.gadam. Tad, plānojot savus attīstības dokumentus, to varētu ņemt vērā.

Saskaņā ar EM kā energoefektivitātes un zaļo investīciju portfeļa turētāju sniegto informāciju, gan ES fondu 2014.-2020.,  gan ES fondu 2021.-2027. plānošanas periodā, EM publisko ēku energoefektivitātes investīciju ietvaros, ēku energoefektivitātes uzlabošanas projektos svarīgs elements ir ventilācijas sistēmas sakārtošana veselīgas gaisa kvalitātes uzturēšanai. Apstiprināto projektu ietvaros  ir atbalstīta un plānots arī turpināt atbalstīt gan ventilācijas šahtu tīrīšanu, gan rekuperācijas sistēmu uzstādīšanu, kā arī citas ventilācijas sistēmu kvalitāti un attiecīgi arī gaisa kvalitāti uzlabojošus pasākumus. Vienlaikus EM informē, ka atsevišķu programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai ēkās EM ES  fondu 2021.-2027. plānošanas periodā nav paredzēts veidot.
Savukārt VARAM, kas ir atbildīga par energoefektivitātes pasākumiem pašvaldību ēkās, t.sk. arī izglītības iestāžu ēkās, ir informējusi, ka ES  fondu 2021.-2027. plānošanas periodā  SAM 2.1.1. ietvaros pašvaldību ēkām (arī izglītības iestādēm) plānots atbalsts kompleksai energoefektivitātes paaugstināšanai, tai skaitā, atbilstoši aktuālajiem nosacījumiem būvniecības noteikumos – veselīgas gaisa kvalitātes uzturēšanai kā atbalstāmai darbībai. Līdz ar to, ja pašvaldības rīcībā ir šāda informācija par gaisa kvalitāti savu izglītības iestāžu ēkās, to būtu vēlams iekļaut vietējā līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, lai atbilstoši pieejamajām investīciju programmām varētu plānot uzlabošanas pasākumus.
Attiecībā uz 2014.-2020.gada programmām tiks vērtētas arī iespējas par papildu finansējuma pieejamību pašvaldībām energoefektivitātes pasākumiem vēl šajā periodā. Attiecīgi, tiks izstrādāti projektu iesniegumu atlases kritēriji, kas tiks skaņoti ES fondu uzraudzības komitejā, kā arī skaņoti ar nozaru ministrijām. Šajā formātā IZM arī aktualizēs nepieciešamību veikt investīcijas izglītības iestāžu gaisa kvalitātes nodrošināšanai

Jautājums par skolēnu ēdināšanu- pastāvot atšķirībām novadu līmenī. Līdzīgi kā ar “groziem”- vai nav plānots noteikt, ka nedrīkst būt zemāks kā….(nosaka valsts). Attālināta procesa laikā atšķirīgi atbalsti viena novada pilsētas un pagastu skolās.

Jau šobrīd ir noteikts, ka viena izglītojamā (1., 2., 3. un 4. Klasē) ēdināšanai dienā līdzekļus no pašvaldības budžeta paredz ne mazākā apmērā, kā tos nodrošina valsts.
Izglītības likuma 59. pants nosaka “To izglītojamo ēdināšanu, kuri izglītības iestādēs klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē, finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā. Pašvaldības piedalās to izglītojamo ēdināšanas izmaksu segšanā, kuri attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajās izglītības iestādēs (izņemot valsts izglītības iestādes) klātienē apgūst pamatizglītības programmas 1., 2., 3. un 4. klasē. Viena izglītojamā ēdināšanai dienā līdzekļus no pašvaldības budžeta paredz ne mazākā apmērā, kā tos nodrošina valsts.”
Atbilstoši 2019.gada 10.decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.614 “Kārtība, kādā aprēķina, piešķir un izlieto valsts budžetā paredzētos līdzekļus izglītojamo ēdināšanai” , Valsts budžeta līdzekļu apmērs vienam izglītojamam pašvaldību izglītības iestādēs ir 0,71 euro dienā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru