Reklāma

Turpina minēt Ziemeru muižas unikālo kodu

Ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu Ziemeru muižā šopavasar sākusies arhitektoniski mākslinieciskā  izpēte. Šis izziņas process vēsturiskās ēkās allaž rada gan pārsteigumus, gan atklājumus, un uz to cer arī režisore Dita Balčus, kura kopā ar ģimeni saimnieko Ziemeru muižā. Izveidota arī biedrība “Ziemerpils”, kas sniedz iespējas piesaistīt finansējumu muižas atjaunošanai.

Uzsākti izpētes darbi

Biedrības pārstāves Dita Balčus un Egija Silāre stāsta, ka, pateicoties VKKF atbalstam 4000 eiro apmērā, tagad būs iespēja iegūt profesionālu arhitektoniski māksliniecisko izpēti par vērtīgo Ziemeru muižas kungu mājā. Izpēti veiks vieni no Latvijas vadošajiem šīs jomas speciālistiem – SIA “AIG” (arhitektoniskā izpētes grupa).
“Nesen uzsākti izpētes darbi, kurus veic arhitektūras vēsturnieks un būvpētnieks Ilmārs Dirveiks. Viņš ļoti aizrautīgi apsekoja un pētīja ēkas vēsturisko plānojumu, logus, durvis un citu. Vēlāk ieradīsies speciālisti, kuri pētīs sienu apdares slāņus un fiksēs vēsturiski mākslinieciskās vērtības un hronoloģiju. Ēka joprojām glabā vēl neapzinātas mākslinieciskas vērtības, tādēļ šī izpēte palīdzēs tās atklāt, fiksēt un iegūt vērtīgu informāciju turpmākajā atjaunošanas procesā, turpinot minēt mājas unikālo kodu. Mūsu rīcībā būs apkopota ēkas arhitektoniski mākslinieciskā vēsture, ar kuru, uzņemot Ziemeru muižas viesus, mēs labprāt dalīsimies,” atklāj  D. Balčus.

Atjaunots jumts

E. Silāre uzsver, ka liels izrāviens muižas dzīvē bija pērn pabeigtie jumta atjaunošanas darbi. Biedrība “Ziemerpils” īstenoja biedrības “Alūksnes lauku partnerība” apstiprināto  LEADER programmas projektu “Ziemeru muižas kultūras rezidence”. Projekta mērķis –  saglabāt un attīstīt Ziemeru muižas kultūrvēsturisko mantojumu kā publiski pieejamu, radošu vidi, izmantojot tā potenciālu kultūras dzīves un rekreācijas piedāvājuma paplašināšanai vietējās kopienas un novada vajadzībām. Projekta “Ziemeru muižas kultūras rezidence” kopējās izmaksas ir 35 000 eiro, tai skaitā EFLA finansējums 31 000 eiro, pašu līdzfinansējums 3500 eiro. Projekta gaitā veikta apjomīga jumta atjaunošana, līdz ar to ēkas tālākā pastāvēšana nav apdraudēta.

Papildina muižas interjeru

“Lai gan nepietika līdzekļu visa jumta sakārtošanai, tika novērsti lielākie bojājumi jumta segumā un konstrukcijās, kā arī uzstādīta notekūdens sistēma. Pēdējā gada laikā esam veltījuši laiku un līdzekļus muižas interjeru papildināšanai, izveidojuši “vintāžas salonu”, kur var pielaikot neikdienišķus tērpus un nofotografēties. Dažus tērpus var arī iegādāties pret ziedojumu muižas interjera attīstībai,” stāsta E. Silāre.
Biedrības “Ziemerpils” pārstāves piebilst, ka atjaunošanas darbi ēkā turpināsies.  Pašlaik notiek jumta loga atjaunošana, jau minētā ēkas izpēte. Iecerēts atjaunot arī  otrā stāva ēdamzāles un deju zāles vēsturisko plānojumu, remontēt zāles griestus, lai muižā varētu izveidot teātri, vēlāk arī kafejnīcu. Turpināsies arī iesāktie mākslinieciski izglītojošie un muzikālie projekti, kā arī apmeklētāju uzņemšana. Biedrība “Ziemerpils” iesniegusi arī projektu Vidzemes kultūras programmā izsludinātajam konkursam “Eksperimentālā dzejas laboratorija Ziemeru muižā”. Izmantojot radošas laboratorijas principu, mērķis ir iedvesmot jauniešus gūt pieredzi starpdisciplināru mākslas darbu veidošanā, iesaistīt kultūras projekta realizēšanā un paplašināt kultūrvēsturiskā objekta pieejamību, kā arī kultūrvides veidošanos Ziemeru muižā.

Iekļaujas vietējā apritē

Apzinoties, cik svarīgi ir uzturēt dzīvu apriti šajā radošajā un kultūrvēsturiskajā vidē, kā arī domājot par apmeklētāju aktīvāku piesaisti, šopavasar Ziemeru muižas saimnieki rīkoja aptauju sociālajos tīklos, lai izzinātu sabiedrības domas par jauna piedāvājuma iespējām muižā. “Atsaucība bija pietiekami laba. Prieks, ka tieši alūksnieši bija aktīvi. Ir doma attīstīt dažus jaunus pakalpojumus Ziemeru muižā, bet šī ideja vēl ir sagatavošanas posmā. Mums bija svarīgi saprast, kādas ir tendences, kādi pakalpojumi būtu pieprasīti muižā. Saņemtās atbildes noteikti palīdzēs veidot labāku piedāvājumu,” saka E. Silāre.
Ziemeru muiža ar savu piedāvājumu arvien vairāk iekļaujas vietējā apritē. Pēdējā gada laikā jūtami palielinājusies apmeklētāju plūsma, un, tieši muižas viesu iedvesmoti, tās saimnieki sākuši domāt par muižas papildu piedāvājumiem. Ziemeru muiža ir iekļauta Alūksnes novada tūrisma, kā arī starpteritoriāla  sadarbības projekta “Bānīša zemes labumi – 33 km garumā un platumā!” piedāvājumā. “No vietējiem tūrisma organizētājiem, kā arī no citiem, jūtam ļoti lielu atbalstu un iedrošinājumu tam, ka mūsu muiža veidojas par unikālu vietu ar  māksliniecisku gaisotni, un ir interesants tūrisma galamērķis,” atzīst D. Balčus.
Muižā dzīvo biežāk nekā Rīgā
Lūgtas raksturot, kā veidojas sadarbība ar vietējo sabiedrību, biedrības “Ziemerpils” pārstāves saka: “Ir laba sajūta. Jūtam, ka mūsu paveikto novērtē  gan biedrības “Alūksnes lauku partnerība” valdes priekšsēdētāja Santa Harjo – Ozoliņa, Ziemera pagasta pārvaldes vadītāja Iveta Vārtukapteine, gan Alūksnes mākslas skolas direktors Ojārs Vēliņš ar kundzi. Arī daudzi citi atbalsta ar idejām, padomiem, kā arī braucot pie mums ciemos, apmeklējot pasākumus, stāstot par muižu un iesakot to apmeklēt citiem.”
Vaicātas, cik bieži paši saimnieki ir Ziemeru muižā, Dita un Egija teic: “Drīzāk būtu jājautā, cik bieži esam Rīgā? Tagad viss ir otrādi –  biežāk dzīvojam muižā nekā Rīgā.” Muižā rīkotajos pasākumos ir iesaistīta visa Balčus ģimene – Dita, viņas  vīrs Māris, meitas Egija, Elizabete, Kristiāna, veidojot radošu, māksliniecisku vidi, kurā satiekas teātris, mūzika un māksla. “Līdz šim Rīgā, veidojot ar teātri, mūziku saistītus projektus, pārsvarā strādājam kopā, jo zinām cits cita stiprās un vājās puses, labi papildinām cits citu. Esot kopā mums raisās idejas,” atzīst E. Silāre.

Uzziņai
• Ziemeru muiža hronikās minēta jau 1550. gadā, kad tās īpašnieks Johans Feldbergs par 100 dālderiem pārdevis savu muižu svainim, brīvzemniekam Albertam Zeimeram.
• • Muiža pieredzējusi dažādus īpašniekus. Padomju laikā muižas kungu namā bija Ziemeru ciema izpildkomiteja, bibliotēka, klubs, pienotava, kolhoza „Vaidava” kantoris, mežniecība un dzīvokļi.
• • • Muižā ir saglabājušās krusta velves, kamīns, ozolkoka kāpnes, vairākas ozolkoka durvis.
Avots: no materiāla par aizsargājamo ainavu apvidu “Veclaicene”

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.