Prieku izdevās radīt

Vasara ir laiks, kad daudzviet Latvijā notiek pilsētu svētki. Arī Alūksnes pilsētas galvenais vasaras notikums nu aizvadīts. Kā jau koncertā Pilssalā sestdienas vakarā teica dziedātājs Intars Busulis, alūksnieši dzīvo nedaudz citā laika joslā, jo savu jauno gadu sāk skaitīt tūlīt pēc kapusvētkiem, un tur nu viņam ir pilnīga taisnība. Pirms pandēmijas pilsētas svētkus organizatori varēja rīkot, nelauzot galvu par dažādiem ierobežojumiem. Pašlaik, lai noorganizētu pasākumus vairāku dienu garumā, jāsaskaras ar daudz un dažādām normām un noteikumiem.

Tas spiež ne vien paaugstināt radošo latiņu un meklēt jaunas pasākumu formas, bet arī izdomāt tādas norises, kurās piedalīties varētu jebkurš, lai nejustos lieks un aizvainots. Tādi pagājušās nedēļas nogalē bija visi tie pasākumi, kas notika brīvā dabā, un kurus bija iespējams apmeklēt ikvienam, neatskaitoties par savu veselības stāvokli. Bet pārējos Alūksne bija izvēlējusies rīkot saska- ņā ar drošības noteikumiem, kas pieļauj ieeju tikai cilvēkiem ar derīgu “Covid – 19” sertifikātu vai negatīvu testu. Īpaši organizatori bija padomājuši par jaunajām ģimenēm ar pēdējā gada laikā dzimušajiem mazuļiem. Uz svētku pasākumu Kultūras centrā viņi nāca katrs savā noteiktā laikā tā, lai nerastos burzma, bet lai katrs justos drošs par savu veselību un gaidīts. Taču ne visi bija apmierināti ar nepieciešamību uzrādīt “Covid – 19” sertifikātu pie ieejas “Musiqq” un I. Busuļa koncertā sestdienas vakarā Pilssalā, lai gan pašvaldība bija nodrošinājusi iespēju arī uz vietas veikt bezmaksas testu. Jāatzīst, ka neērti jutās vecāki un nepilngadīgie bērni, kuriem koncerts bija jābauda, sēžot katram savā sektorā. Prieks par priekšnesumu mazinājās arī tiem cilvēkiem, kuri pēc I. Busuļa aicinājuma devās dejot pie skatuves malas, bet apsargu vadītiem bija jāatgriežas savās vietās “C” sektorā. Diezgan pazemojoši bija arī balli Kultūras centra stāvlaukumā vērot, stāvot aiz sētas un lūdzot paziņām nopirkt ko atspirdzinošu iekšpusē esošajās tirdzniecības vietās. Tāpat, kā vienmēr, atradās arī kāds, kurš mēģināja pasākumos iekļūt, patvarīgi atverot ierobežojošo sētu, un ne viens vien, kurš neatstājās no pašvaldības policijas darbiniekiem, skaidrojot savu viedokli notiekošā sakarā. Par to visu pārmetumus nācās dzirdēt arī svētku organizatoriem, kuri šoreiz gan bija tādā kā ķīlnieku lomā, un kas noteikti gandarījumu par paveikto viņiem mazināja. Lai nu kā, svētki bija, kultūras darbiniekiem bija izdevies radīt prieku, un tiem, kuri jau savlaicīgi gatavojās pilsētas svētkus svinēt, tas arī izdevās. Tā visiem bija jauna pieredze, un daudzi no mums izdarīja arī savus secinājumus.