Reklāma

Pretrunīgi vērtēta, vairāku paaudžu mīlēta

Foto: LA.lv

Kurš gan bērnībā nav lasījis piedzīvojumiem bagāto un aizraujošo zviedru rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas grāmatu par Pepiju Garzeķi, sajūsminājies par Karlsonu un Brālīti, Lennebergas Emīlu un viņa smalkajiem nedarbiem! Ar šiem un ne tikai grāmatu varoņiem izaugušas vai četras paaudzes Zviedrijā, Latvijā un arī citur pasaulē.

A. Lindgrēna uz mums nu jau noraugās no mākoņa maliņas, bet novembris ir rakstnieces dzimšanas dienas mēnesis, tādēļ Latvijas televīzija viņas darbu faniem radīja iespēju vairāk uzzināt arī par pašu autori, pagājušās svētdienas vakarā demonstrējot sabiedrībā pretrunīgi vērtēto biogrāfisko mākslas filmu “Astrīdas Lindgrēnas jaunība”. Rakstniece, dzīvojot nelielā lauku ciematiņā, strādāja avīzes redakcijā, kur satuvinājās ar savu priekšnieku. Viņš tolaik bija precēts vīrs un centās pēc sava prāta ievirzīt jaunās meitenes dzīves ceļu. Lai ar to visu tiktu galā, vienai nebija viegli, jo ģimene tolaik sabiedrībā valdošo aizspriedumu dēļ līdz zināmam brīdim neatbalstīja savu meitu. Tomēr Astrīda filmā attēlota kā labsirdīga būtne, kura tic brīnumam, un tas arī notiek. Filma ir dziļa, emocionāla un jutekliska, taču es vairāk kinolentē būtu vēlējusies saredzēt to, kā veidojās tieši viņas radošā personība, kā dzima viņas grāmatu varoņi – rudmatainā Pepija, kurai vārdu deva rakstnieces meita, labsirdīgais, apaļīgais “vīrietis labākajos gados” – Karlsons, palaidnīgais nebēdnieks Emīls un viņa māsiņa Īda, “Brāļi Lauvassirdis” un citi viņas grāmatu varoņi.

Arī grāmatiņai “Pepija Garzeķe” šis ir jubilejas gads, un tas ir viens no A. Lindgrēnas slavenākajiem darbiem. Lai gan, grāmatai nākot klajā, atsauksmes lielākoties bija pozitīvas, tā izpelnījās arī nesaudzīgu kritiku par to, ka attēlotais bērns ir neklausīgs, nevīžīgs un neaudzināts, un rakstniece brīžiem pat domāja, ka grāmata būs aizliegta.

Iespējams, mūsdienu digitālā laikmeta bērniem Pepija Garzeķe vairs nav nekas eksotisks, bet padomju laikā šī A. Lindgrēnas grāmatas varone krasi atšķīrās no citiem bērniem, kuriem bija jādzīvo pēc tā laika sabiedrības standartiem. Pepijas tēls tolaik izmainīja ne tikai rakstnieces meitas tālāko dzīvi, bet ietekmēja arī daudzu mazo lasītāju dzīves uztveri, jo vai katra bērna sapnis bija izturēties tā, kā Pepijai Garzeķei.

Lai arī grāmatas bērni lasa arvien mazāk, pēc tām radītos ekranizējumus un uzvedumus par vasarraibumaino, rudo meitēnu labprāt skatās arī mūsdienu bērni, jo blēņu darīšanu neviens nav atcēlis un labsirdība “modē” bijusi vienmēr. “Pepija Garzeķe” pie saviem mazajiem lasītājiem ceļojusi 75 gadu garumā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Alūksniešiem.lv komanda.