Reklāma

“Jerusalema” – pandēmijas skaņa

Foto: Skaties.lv

Pasauli un nu jau arī Latviju pārņēmis jauns izaicinājums – #JerusalemaDanceChallenge, un, sākot no Dobeles, pilsētas viena otru izaicina Jeruzalemes dejai.

Man patīk dažādas neparastas, radošas akcijas, izaicinājumi, īpaši tie, kas iekaro pasauli, protot vienlaicīgi uzrunāt cilvēkus gan Āfrikā, gan Amerikā, gan Eiropā, tostarp izpurinot arī viensētniekus latviešus. Tas ne vienmēr nozīmē, ka arī es kļūstu par fani, drīzāk tā ir pētniecība pašas zināšanai. Tādēļ, tiklīdz uzzināju par šo izaicinājumu, faniem jautāju – kas tā par dziesmu un kam par godu, jo man tāda bija paslīdējusi garām. Sapratu, ka galvenais – tas forši, nav svarīgi, kas un kāpēc. Piekrītu, reizēm nudien nav vajadzīga analīze šķietami jaukām lietām, kas vairo prieku, bet varbūt tomēr, pirms laižamies “lipīgajā” dejā, būtu vērts izpildīt mājasdarbu. Jo vairāk tādēļ, ka tad dejošanas motivācija būtu daudz skaidrāka un dejas solis – varbūt vēl apņēmīgāks un priecīgāks.

Avotos latviešu valodā gan to uzzināt neizdevās, bet ārzemju mediji vēsta, ka dziesmu “Jerusalema” radījis Dienvidāfrikas dīdžejs Master KG, un tajā piedalās Dienvidāfrikas vokālists Nomcebo. Īstenībā optimistiskā, gospeļu iedvesmotā dziesma zulu valodā ir žēlabas, lūdzot, lai Dievs dziedātāju aiznestu uz debesu pilsētu. Dziesma mūzikas kanālos pirmo reizi parādījusies pērn novembrī, un jau pirmajā nedēļā izpelnījās miljons skatījumu. Kritiķi to sākotnēji nodēvējuši par krodziņu mūziku, bet Master KG teicis: “Pagaidiet un ļaujiet man parādīt, ko krodziņa mūzika var darīt pasaulei!” Drīz vien tā tika iekļauta Master KG albumā ar tādu pašu nosaukumu, radot jaunus remiksus ar deju soļiem, ko tagad pārņēmusi visa pasaule, un fanu lokā ir gan priesteri, gan prezidenti. Dziesma ir kļuvusi par pandēmijas skaņu miljoniem cilvēku, raksta “The Guardian.”

Savukārt dobelnieks Ivars Cīrulis, kurš aizsāka “Jerusalema” izaicinājumu bumu Latvijā, ar ģimeni dejas soļus apguva vienkārši savam priekam. Taču drīz vien interesi sāka izrādīt arī citi. “Piesaista ritms, vieglie soļi un, protams, tā kopības sajūta. Vienkārši atbrīvojies, dejo, izlādējies. Šajā laikā, kad “Covid-19” ir apkārt, tas ir tas, kā mums pietrūkst,” sabiedriskajam medijam stāsta dobelnieks. Protams, atrodas kritiķi, kuri saka – labāk dejojiet savas dejas! Bet kāpēc gan nedejot arī citas? Grūti pretoties kam tādam, kas simbolizē kopā būšanu, labi pavadītu laiku un mīlestību. Vienīgi paradoksāli, ka pandēmijas laikā dzimušo kopīgo dejošanu sestdien pārtrauca pati pandēmija. Tagad labāk dejot mājās pie spoguļa.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru

Komentāri (1)

  1. Debesu valstība? Drīzāk mazohistu lūgšanas. Varbūt āfrikānim sava valsts arī ir apriebusies, kur Nenormāls noziedzības līmenis, mājas apjoztas ar trīsmetrīgām sētām ar dzeloņstieplēm un novērošanas kamerām pēc katriem trim metriem. Kur viskorumpētākā iestāde ir policija. Vārdi, kas netieši izraisa suicidālas tieksmes. Kas var būt perversāks. Ko, varbūt vēl izgatavot šķēpus un apjozties ar paparžu lapām { palmu mums nav} un dejot rituālās dejas ap sārtiem?