Gaidītā motivācija

Aiznākamgad Latvijā sāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Tajā varēs nodot stikla, plastmasas un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojumus. Depozīta maksa noteikta 10 centu apmērā par iepakojuma vienību. To varēs saņemt, ja uz nododamā iepakojuma būs nolasāma speciālā atpazīstamības zīme, svītrkods vai kvadrātkods un iepakojums būs iztukšots.

Saņemot izlietoto dzērienu depozīta iepakojumu, iedzīvotājam atmaksās depozīta maksu bezskaidras naudas norēķinu veidā vai izsniegs čeku par atbilstošu summu.

Depozīta sistēma Latvijā ir ļoti ilgi gaidīta. Kamēr kaimiņos Igaunijā tā veiksmīgi jau ieviesta, mums sistēmas joprojām nav. Apsviedīgi latvju bāleliņi bija pat iemanījušies mūsu zemē iztukšotās pudeles maisiem vest pāri robežai un saņemt par to atmaksu. Šovasar, atpūšoties Igaunijā, izmēģinājām kaimiņzemes depozīta sistēmu. Bija ērti, saprotami un gana vienkārši. Gribētos, lai šie trīs atslēgvārdi būtu arī Latvijas sistēmā. Lai gan, nē, ir vēl ceturtais atslēgas vārds – tuvu mājām. Tieši šis vārds ir iztrūkstošs, lai man ikdienā gribētos šķirot atkritumus. Es to daru, taču ik pa laikam trūkst motivācijas un kopējā atkritumu spainī ieslīd kāda dzēriena pudele vai kartona kaste. Jo tā ir vienkāršāk! Nevis krāt un tad vienā liktenīgā dienā ar pilniem pudeļu maisiem iet līdz šķirojamajam konteineram.

Kamēr man trūkst motivācijas izlemt par labu šķirošanai vai dzēriena pudeles izmešanai kopējā konteinerā, diemžēl ir cilvēki, kuri joprojām uzskata, ka mežs ir vieta atkritumiem. Dodoties sēņot, reizēm mežā vientuļš mētājas kāds koši balts maiss, pildīts ar sadzīves lietām. Es nespēju saprast, ar kādu mērķi to dara, un vai braukt uz tālu mežu izmest savu atlikumu maisu ir ekonomiski izdevīgi? Vai arī tas tur tiek atstāts, pie reizes sēņojot vai ogojot. Kāpēc? Vai mežu piemēslotājiem depozīta sistēma būs motivācija? Vai vides piesārņojums mazināsies? Mani māc šaubas, vai tā būs.

Mobilajā lietotnē “Vides SOS”, kas darbojas jau četrus gadus, cilvēki visvairāk ziņo tieši par nevietā izgāztiem atkritumiem. Valsts vides dienests secinājis, ka cilvēku izpratne par vides pārkāpumiem palielinās, kā arī pieaug vēlme aktīvi rīkoties, lai tos novērstu. Par to liecina “Vides SOS” šogad saņemtais rekordlielais ziņojumu skaits. Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gada pirmajos četros mēnešos saņemti trīs reizes vairāk pieteikumu nekā šādā periodā 2019. gadā. 2020. gada pirmajā pusgadā saņemti jau 2998 ziņojumi.

Foto: LSM.lv