Draudzīgie izstrādājumi

Ir ērti, ja vari doties dabā un līdzi paņemt vienreiz lietojamos traukus maltītei, lai nebūtu netīro trauku problēmas. Tāpat parocīgi, ja kafejnīcā ēdienu līdzņemšanai ieliek kompaktā traukā, ko pēcāk vari izsviest konteinerā.

Bet ir arī tādi cilvēki, kuri nevīžo pat to. Neiejūtīgi, bez mazākās sirdsapziņas, sātīgi pamielojoties ar gardo karbonādīti, vienreiz lietojamos traukus izsviež ceļmalā. Vēl ir steidzīgie autovadītāji, kuri degvielas uzpildes stacijās iegādātās kafijas krūzītes laiski izsviež pa automašīnas logu. Steidzas taču. Neies jau stāties kaut kur pie konteinera vai piemēslot mašīnu ar nevajadzīgām drazām.

Plaši sabiedrībā izskanējis arī tas, ka ēdināšanas nozare vērš uzmanību uz plastmasas trauku daudzuma pieaugumu “Covid-19” laikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādājusi jaunu likumprojektu par vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem. Tas nozīmē, ka no 3. jūlija visā Eiropas Savienībā vairs nevarēs tirgot vienreiz lietojamos plastmasas traukus, tostarp Latvijā. Tas attieksies uz tiem vienreiz lietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas dabai draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņiem, plastmasas galda piederumiem un šķīvjiem, dzērienu salmiņiem, maisāmkociņiem, balonu kociņiem, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojumu, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražotiem izstrādājumiem. Savukārt plastmasas glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, bet jāsamazina to patēriņš. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem.

“Melotu, ja teiktu, ka nepatērēju iepriekšminētās lietas.”Loreta Jargane

Es neesmu ekodzīvesveida stingra piekopēja. Melotu, ja teiktu, ka nepatērēju iepriekšminētās lietas. Jo – kā tas būtu, ja es ietu kafejnīcā ar savu trauku, lai paņemtu ēdienu līdzi? Eh, kāpēc mazgāt traukus, ja, mājas pagalmā piknikojot, ēdienu ērtāk pasniegt uz plastmasas šķīvja.
Bet zinu, ko nedaru – nekad nesviežu savus atkritumus zemē!
Lai ir šāds likumprojekts, kas piespiedu kārtā brīvprātīgi regulē cilvēku rīcības. Es naivi ceru, ka tas atturēs cilvēkus sviest zemē atkritumus. Tomēr man gribētos domāt, ka, dubultā samaksājot par videi draudzīgu trauku, piemēslotājiem vairs necelsies roka to mest vidē.

Būs vien jāņem sava kafijas krūze līdzi uz benzīntanku, trauks no mājām, ja gribēsies ēdienu līdzņemšanai. Vēl zināšanai – Iepakojuma likumā noteikts, ka no 2025. gada 1. janvāra iepakotājam tirdzniecības vietās vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi būs jāaizstāj ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

Pie visa pierod. Un šīs nav sliktākās pārmaiņas Latvijas sabiedrībai.