Aivita Lizdika
“Kā gan var nesvinēt dzimšanas dienu, tā taču ikvienam ir katru gadu!” neizpratnē ir Jāzepa Vītola memoriālā muzeja “Anniņas” vadītāja, viena no Vītoldienu organizatorēm Ineta Riepniece, un aicina atkal 24. jūlijā uz Gaujienas Vītoldienu koncertu. Lai arī tās šoreiz nenotiks tik plaši, kā ierasts, un sakarā ar koronavīrusa pandēmiju pasaulē izpaliks arī radošā mūzikas nometne “Vītolēni”, izcilā komponista Jāzepa Vītola dzimšanas dienas svinēšana Gaujienā nu kļuvusi jau par stabilu tradīciju.
Viss sākās ar svinībām
Vītoldienu tradīcija sākās drīz vien pēc 1922. gada, kad Annija un Jāzeps Vītoli dzīvoja Gaujienā savā vasaras mājā “Anniņas”. Katru gadu 26. jūlijā, profesora dzimšanas dienā un Annijas vārdadienā, no rīta pie “Anniņām” pretī jubilāru logam dziedāja apsveicēji – bērni un Gaujienas jauktais koris. Jubilārus sveikt ieradās arī radi un draugi – starp viņiem ne mazums galvaspilsētas mūziķu no konservatorijas, profesora bijušie un esošie studenti. Ar katru gadu apsveicēju pulks pieauga, bet, atzīmējot J. Vītola 70. jubileju, Gaujienā šim notikumam par godu notika pirmie koru svētki.
Tāpat pēc IX Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem Gaujienā ieradās kori no tuvākās un tālākās apkārtnes, lai godinātu profesoru 75. gadskārtā. J. Vītola dzīves laikā pēdējie Dziesmu svētki Gaujienā notika viņa 80. dzimšanas dienā. Jau pēc gada, 1944. gada rudenī, A. un J. Vītoli devās emigrācijā, taču gaujienieši dižā komponista dzimšanas dienu neaizmirsa arī turpmāk, ar koncertiem vēl arvien iezīmējot 26. jūliju.
Grandiozi arī turpmāk
Godinot J. Vītola simtgadi, ne tikai Latvijā, bet arī Gaujienā notika grandiozi pasākumi, kuros piedalījās vairāki ievērojami kori no Rīgas, Tallinas, kā arī izcili mākslinieki un mūziķi no Latvijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, dziedāja arī Gaujienas jauktais koris, bet “Anniņās” tolaik atvēra Jāzepa Vītola memoriālo muzeju.
“Arī mūsdienās J. Vītola Mūzikas dienas joprojām ir Gaujienas lielākais notikums, kam svētku darba grupa gatavojas visu gadu. Top koncepcija, scenārijs, rūpīgi izraudzīts svētku repertuārs, īpaši piedomāts par noformējumu – visam jābūt saskaņotam, bet reizē arī vienkāršam un saprotamam. Vieskorus sveicam jau pie Gaujienas pagasta robežas tā, lai ikviens justos gaidīts. Katru gadu svētki ir dažādoti ar mākslinieciski kvalitatīviem pasākumiem un koncertiem, kuros piedalās arvien jauni dalībnieki, izpildot skaistākās latviešu kora dziesmas,” stāsta I. Riepniece. Te pabijuši daudzi izcili komponisti, kordiriģenti, Latvijā un aiz tās robežām panākumus guvuši kori. Svinot komponista dzimšanas dienas, izdziedāts tūkstošiem dziesmu, bet pērn, 156. dzimšanas dienas gadā, arī Pētera Barisona “Dziesmai šodien liela diena”, tautas dziesmas Jāzepa Vītola apdarē “Kur tu skriesi, vanadziņi”, “Skaisti dziedi lakstīgala”, Jāņa Lūsēna “Pūt vējiņi!” un daudzas citas. Tie ir īsti mazie latviešu Dziesmu svētki, kas ik gadu izskan gleznainajā J. Vītola vasaras mājas “Anniņas” apkārtnē.
Jāzepa Vītola darba turpinātāji
Turpinot izcilā komponista, profesora J. Vītola dzīves misiju “veidot muzikāli izglītotu tautu”,
kopš 2003. gada Gaujienā ik gadu organizē arī radošo mūzikas nometni “Vītolēni” .
“Nometnes mērķis – sniegt bērniem iespēju profesionāli pilnveidoties vasaras brīvajos mēnešos, dziedāt apvienotajā korī un spēlēt simfoniskajā orķestrī. No daudzām Latvijas mūzikas skolām, pēdējos gados arī no Francijas, Somijas, Krievijas, Norvēģijas, Beļģijas un citām valstīm, Gaujienā satiekas aptuveni 150 dalībnieki, ar kuriem strādā profesionāli pedagogi. No mēģinājumiem brīvajā laikā bērniem notiek dažādas darbnīcas, spēles, sporta, mākslas, teātra nodarbības un citas aizraujošas aktivitātes. Šogad no jauna bija plānots iemācīt smilšu kino, bet vienmēr pamatu pamats ir nemainīgs – iepazīt Jāzepa Vītola daiļradi,” stāsta nometnes “Vītolēni” vadītāja, Gaujienas Mūzikas un mākslas skolas direktore Ilze Dāve.
Nometne guvusi lielu atsaucību dalībnieku un darbinieku vidū. Ilgtspējību tās vadītāja skaidro ar tur valdošo emocionālo gaisotni, ar dižgara J. Vītola klātbūtnes izjūtu, ar skaisto Gaujienas dabu, kas raisa neaprakstāmas sajūtas, veido jaunas draudzības.
Vītoldienas ik gadu tiek papildinātas ar “Vītolēnu” sagatavotiem koncertiem, iestudēti daudzu komponistu skaņdarbu pirmatskaņojumi. “Ik gadu mazajiem dziedātājiem nometnē iemācām arī latviešu kormūzikas un Dziesmu svētku simbolu – J. Vītola balādi “Gaismas pils” – un noslēguma koncertā līdz ar pieaugušajiem ļaujam izbaudīt šo mazo Dziesmu svētku gaisotni,” piebilst I. Riepniece.
Šogad nometne izpalika, un tieši tagad vēl vairāk gaujienieši ir pārliecināti, cik svarīga ir tradīciju pārmantojamība, jo “Vītolēni” bija tie, kas Gaujienai nedēļas garumā sniedza skanīgumu, bet Vītoldienām krāsainību. Tomēr “Vītolēnu” vadītāja neatslābst un arī šogad savus bijušos audzēkņus, kā potencionālos studentus, aicina vienoties kopīgam koncertam septembrī Mūzikas akadēmijā Rīgā tās simtgadei par godu.
Gaujieniešu lepnums
Tomēr J. Vītola dzimšanas dienas svinības Gaujienā būs arī šovasar. Tās atzīmēs ar kora un simfoniskā orķestra koncertu, vienlaicīgi popularizējot pašlaik realizējamo pārrobežu projektu. To īsteno Apes novada dome sadarbībā ar valsts budžeta kultūras iestādi “Pleskavas – Izborskas Apvienotais muzejs – rezervāts” un Lavru pašvaldību Krievijā. Projekts paredz Gaujienas muižas parkā un “Anniņu” apkārtnē stiprināt nogāzes un izveidot brīvdabas terases koncertiem un citiem pasākumiem. Parku labiekārtos un aprīkos ar brīvdabas mūzikas instrumentiem, lai izceltu dabas un mūzikas vienotību vietā, kur izcilais Latvijas klasiskās mūzikas pamatlicējs J. Vītols iedvesmojās mūzikas radīšanai.
J. Vītola dzimšanas dienā šogad “Anniņu” terasē koncertu sniegs jauktais koris “Skaņupe” un viņu diriģents, mākslinieciskais vadītājs Jānis Almanis – Palmbahs, kā arī stīgu kvartets un nometnes “Vītolēni” pedagogi.
Jautāta par to, kādēļ Vītoldienu tradīcija Gaujienā ir tik unikāla un dzīvo gadu desmitiem, I. Riepniece atbild vienkārši: “Tādēļ, ka mēs mīlam Jāzepu Vītolu. Izcilā komponista dzimšanas diena mums ir jāsvin, jo tas ir mūsu lepnums. Šķiet, mēs esam vienīgā vieta Latvijā, kas nodrošina šo mazo Dziesmu svētku nepārtrauktības procesu starp lielajiem latviešu Dziesmu svētkiem,” viņa saka.
Uz tikšanos atkal Vītoldienās Gaujienā!
Uzziņai
- Par īpašiem nopelniem 1922. gadā valsts J. Vītolam piešķīra Gaujienas muižas centra daļu ar bijušā muižas aldara māju, kas tika iedēvēta par “Anniņām”.
- 1933. gadā ar plašiem koru svētkiem svin J. Vītola 70. jubileju.
- 1938. gadā Gaujienā kori godina profesoru 75. gadskārtā.
- Pēdējie komponista Dziesmu svētki Gaujienā – 1943. gada 26. jūlijā, viņa 80. dzimšanas dienā.
- 1963. gadā profesora simtgadei par godu pie muzeja “Anniņas” izveidoja piemiņas vietu, uzstādot marmora krustu, kas pārvests no J. Vītola pirmās kapavietas Lībekas Forverka kapos.
- Regulāri, kopš 1990. gada, ik vasaru Gaujienā notiek apvienoto koru koncerti jeb Vītoldienas.
Avots: Nacionālā enciklopēdija
Projekts “Unikālas kultūras tradīcijas Alūksnes un Apes novadu pierobežā” tiek īstenots ar Vidzemes plānošanas reģiona un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Reklāma