Reklāma

Kāpēc nedrīkst dedzināt lapas?

Pēc publikācijas laikrakstā par atkritumiem Alūksnes novadā un noteikumiem, ko novadā nedrīkst darīt ar tiem, piemēram, uzkrāt, nešķirot vai dedzināt, redakcijā vērsās lasītāja ar aktuālu jautājumu: “Gribētos, lai pašvaldība izskaidro iedzīvotājiem, kādēļ nedrīkst dedzināt pērnās lapas, zarus? Tas kaitējumu dabai nenodara, un cilvēki sakopj savus dārzus un pagalmus. Jā, sadzīves atkritumus dedzināt nedrīkst, piekrītu, bet kāpēc lapas nevar? Turklāt Alūksnes novadā netiek nodrošināta iespēja iedzīvotājiem nodot bioatkritumus. Labi, lai neļauj dedzināt lapas, zarus katru dienu – var noteikt pavasarī un rudenī dienas, pulksteņa laikus, kad iedzīvotāji to drīkst darīt, lai nemitīgi pilsēta, pagastu centri nebūtu dūmos. Bet tā, ka pilnībā aizliedz, uzskatu – tas nav pareizi,” saka Ilze no Alūksnes.

Nedrīkst un viss
Alūksnes novada Pašvaldības policijas priekšnieks Ardis Tomsons atgādina: iedzīvotāji nedrīkst paši atbrīvoties no atkritumiem, sadedzinot vai ierokot tos zemē. Tie jānodod atkritumu apsaimniekotājam. “Daudzi joprojām uzsver, ka pavasarī ir jāgrābj lapas, bet tās nedrīkst dedzināt, tās ir jākompostē vai jānodod atkritumu apsaimniekotājam.
Piemēram, pie ēkām, ko apsaimnieko SIA “Alūksnes nami”, lapas sagrābj un nes uz savu teritoriju, kur tās kompostē. Arī zari jāsašķeldo vai jāsastrādā malkā, jo to dedzināšana ugunskurā piesārņo apkārtējo vidi. Jautājums ir par to, cik skrupulozi to ievēro. Protams, pa kluso tāpat kāds sadedzina,” skaidro A. Tomsons. Pašvaldības policijas inspektors Gints Teterovskis piebilst: “Kādreiz noteikumos bija punkts, ka drīkst dedzināt uzkopšanas laikā pavasarī, rudeņos, ja dūmi netraucē apkārtējiem iedzīvotājiem. Bet jāatceras, ka pavasarī kļūst silts un visi vēdina mājokļus.”
Gruzd, nevis sadeg
A. Tomsons uzsver – ja zari ir apkaltuši, tie sadeg ar diezgan lielu liesmu un sadeg arī dūmgāzes. “Problēma rodas tad, kad ugunskurā ir mitri atkritumi, piemēram, dažādas saknes, augi, slapjas lapas, jo tie ilgi gruzd, nevis sadeg. Līdz ar to šajā ugunskurā nepiekļūst skābeklis, ir zema temperatūra un veidojas daudz dūmu, ja nav vēja, tie stāv ļoti ilgi. Protams, citiem pilsētas iedzīvotājiem tas nepatīk. Bieži vien šajā laikā pilsētā novērojams, ka puse pilsētas kvartāla ir dūmos. Mēs reaģējam, braucam, skatāmies, ko dedzina. Diemžēl ugunskuros dedzina arī tetra pakas un citus izstrādājumus, kas ir pārkāpums, rodas kodīgi dūmi un indīgas vielas,” saka A. Tomsons.

Kodīgi dūmi – indīgas vielas
Policijas pārstāvji uzsver – noteikumi visā Latvijā ir vienādi. “Protams, jautājums ir par to, vai to var izkontrolēt lauku teritorijās. Ja cilvēks savā lauku viensētā dedzinās zarus, svarīgi, lai tas netraucē citiem. Pilsētās un ciematu centros jārēķinās, ka apkārt dzīvo arī citi cilvēki, un diez vai pašam dedzinātājam patiktu, ja dūmus pūstu virsū.
Bieži ugunskurus dedzina sava pagalma tālākajā nostūrī, bet citam tā ir tuvākā vieta. Pie tam vēja virzieni mainās. Atstāj izvēdināt telpas, bet, atnākot mājās, iekšā ir dūmi,” stāsta A. Tomsons.
Savukārt G. Teterovskis uzsver: ja viensētā dedzinās tikai zarus, neviens lietvedību neuzsāks, bet līdz ko izdalīsies kodīgas un indīgas vielas, piemēram, dedzinot plastmasu, riepas un citus izstrādājumus – sodīs.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Pievieno komentāru