Kā vilku piemin, tā vilks klāt

Parapsihalogs Bernards Ginters atzīst, ka domas ir enerģija, bet domas ātrums ir lielāks par gaismas ātrumu. Tas, kā ķermenis domā, ietekmē viņa ķermeni, jūtas, veselību, attiecības, harmoniju, labklājību.

Savā dzīvē arvien piesaistām to, par ko visvairāk domājam, uz ko visdziļāk ceram un iztēlojamies visdzīvāk. Latviešiem ir visai trāpīgs sakāmvārds: „Kā vilku piemin, tā vilks klāt”. Savukārt, izteikta, bet nevēlama doma būs dzēsta, atraidīta, ja trīs reizes pārspļaus pār kreiso plecu.

Kad tad domājam negatīvas domas? Pēc pieredzes zinu, ka tas notiek, kad esmu uztraukusies. Kad veselīgas rūpes pāriet uz nomācošu un kropļojošu uztraukumu. Mēs esam trauslas, ievainojamas būtnes, tālab ļaunie spēki to izmanto. Cilvēku veido viņa domas. Kā vieglprātīgi izsētas nezāles sēklas ir cilvēka ļaunā doma, kas visvairāk saistās ar atriebību. Tādas domas izsēj cilvēki, kuriem dzīvē nav paveicies, ar zemu pašapziņas slieksni, kuri vienkārši grib sabojāt otram garastāvokli. Tie ir cilvēki, kuri nemīl sevi. Katrai lietai ir tik liels svars, kādu mēs tai piedodam. Kas vienu cilvēku spēj sabiedēt līdz nāvei, uz kādu citu cilvēku neatstāj ne vismazāko iespaidu. Dažs savā domu dzīvē ir tik tālu nosvērts, ka nekad nezaudē līdzsvaru. Ar savām domām viņš ir spējīgs katru naida vai skaudības dīgli izaicināt ar mīlestību un labsirdību. Ja jūti bailes, tad tu kādam cilvēkam un arī lietai esi devis iespēju sevi baidīt – tu pats esi radījis starp sevi un viņu attiecības, kuras, ja gribi, vari atkal pārtraukt.

“Katrai garīgai kaitei ir arī sava ārstēšana. Ar ļaunu mēs mīlestību nesasniegsim – tikai mīlestība rada mīlestību. Mīlestības pilnas domas iznīcina naidu, skaudību, intrigas un pārvērš mūsu ienaidniekus par draugiem,” saka publiciste O.S. Mardena. Budistu rakstos mēs sastopam šādus vārdus: “Ja kāds cilvēks ar nodomu dara ļaunu, tad tam es atdaru ar mīlestību – jo ļaunāks pret mani, jo labāks es pret to.” Dziednieki uzskata, ja cilvēki domā tikai par trūkumu un neveiksmēm, tad tādi arī paliks. Kas vienmēr vaimanā par savu likteni un savas vainas uzkrauj citiem, tas nav tāds, kādu Dievs gribējis radīt. Kā mēs izsargājamies no zagļiem, tā jāprot izsargāties no saviem ienaidniekiem – ļaunajām domām. Savās bēdās nevajadzētu raudzīties uz tiem, kuri šķiet laimīgāki par mums, bet gan uz tiem, kuri cieš vēl vairāk.

Visbeidzot, daži domu graudi no Rīgas un visas Latvijas arhibīskapa Jāņa Pommera (1876-1934.):

Ar lūgšanu var novērst visādu ļaunumu, var sagatavot sevi pārbaudījumiem, kuriem jānāk, izkļūt no tiem kā uzvarētājiem. Tāda ir cilvēka dzīvē notiekošo norādījumu un brīdinājumu jēga no augšienes.

Svētie tēvi, pieredzējuši psihologi, runājot par cilvēka dvēseles grēcīgo dabu, iesaka izvairīties no sliktiem iespaidiem, sargājot savu iztēli, jūtas atmiņu, nomainot savu iekšējo pasauli ar gaišo un tīro.

Cik reti mēs domājam un jūtam pareizi! Cik reizes, pretēji mūsu sirdsapziņas pamudinājumiem, pretēji Dieva vārdam, mēs savā rīcībā apmierināmies tikai ar aptuvenu taisnīgumu, cik bieži ar vārdiem mēs sagrozām un apslēpjam patiesību! Patiesībai jāatrodas katras mūsu domas pamatā, jāvada mūs visos dzīves ceļos.