Ciešanu laiks Ukrainā – mūsu atbalsts

Svētais Augustīns ir teicis:,, Vispirms piepildiet sevi, tikai tad spēsiet dot citiem’’

Es ceru, ka katrs dod no sevis Ukrainai ne tikai to, kas paliek pāri, bet klāt ir arī mūsu sirdis, kas mīlētu viņus. Es patiesi domāju, ka tā nav nejaušība, ka sirsnīgais pasākums 2. Martā pie valdības mājas iekrita tieši Pelnu dienā, kad tika vākti ziedojumi kara postītajai Ukrainai. Te nu vietā ir atcerēties, ka nabaga cilvēki Ukrainas postā ir kā cietējs Kristus.

Tomēr neskatoties uz viņu ciešanām, neaptveramo stāvokli, neaizmirsīsim arī savu novadu, pilsētu. Kāds šodien ir ceļi, citviet pat neizbraucami. Vai visi var tikt uz veikalu pēc pārtikas, pie ārsta? Vēl paliek jautājums par skolām. Cik nav to, kuri ir uz nabadzības robežas, ja vēl paliek bez darba? Domāju, ka arī šodien valstī, novadā ir cilvēki, kuriem ir vajadzīgs apģērbs, pārtika un pajumte. Mūsdienu pasaulē ciešanas pieaug, cieš ģimenes, bērni, arī mūsu novadā, pagastos problēmas pieaug. Palīdzot citiem, dosim savu mīlestību vispirms ģimenei, tuviniekiem, draugiem, paziņām un vienkārši cilvēkiem neskatoties pēc viņu tautības, reliģijas. Neiesaistīsimies neauglīgās sarunās par politiku. Tas lai paliek politiķu rokās. Būsim uzmanīgi attieksmē uz citiem, arī sarunās. Strīdi, neauglīgas runas ir ļaunuma spēks, asāks nekā nazis, tas ievaino, rada rūgtumu, ko izārstēt var tikai Dieva žēlastība. Būsim laipni viens pret otru, savās mājās, darbā un citās sabiedriskās vietās. Bieži vien tikai viens vārds, viens skatiens vai strauja rīcība- un tumsa piepilda tā cilvēka sirdi, kuru mēs mīlam. Nenoliedzami, šis ir pārbaudījuma laiks Ukrainai un katram no mums.

Kalposim katrs savam tuvākajām, arī Ukrainas brāļiem un māsām ar to kas mums ir. Jo citiem spēsim dot tikai tad, ja miers būs pašu sirdī un kārtība pašu novadā, pagastā. Jo kā saka- labāk laipnības dēļ izdarītas kļūdas nekā nelaipni veikti brīnumdarbi! Nākotne nav mūsu rokās. Ļausim labajam Dievam plānot nākotni un ieliksim Viņa rokās arī Ukrainu.