Pagājušā gada laika apstākļu dēļ ziemājus iesēja vēlāk nekā parasti. Mitruma trūkuma dēļ tie sadīga vēlu un līdz novembrim sasniedza tikai otrās līdz trešās lapas stadiju, nesākot cerot.
Pagājušā gada laika apstākļu dēļ ziemājus iesēja vēlāk nekā parasti. Mitruma trūkuma dēļ tie sadīga vēlu un līdz novembrim sasniedza tikai otrās līdz trešās lapas stadiju, nesākot cerot. Iepriekšējos gados novembrī rudzi jau bija sacerojuši, bet ziemas kvieši ceroja.
Šogad, pārbaudot ziemāju sējumus, konstatēts, ka ziemas rudzu un tritikāles sējumi ir pārziemojuši labi. Sliktāk ir pārziemojuši ziemas kvieši, jo pārbaudītajos laukos ir izsaluši 15 līdz 30 procenti augu. Iespējams, ka iznīkušo augu skaits vēl palielināsies.
Ievērojami mazāk nekā iepriekšējos gados uz augiem ir sniega pelējuma, samazinājies labību miltrasas un pelēkplankumainības inficēto augu daudzums. Ziemas kviešu un tritikāles sējumos minēto slimību praktiski nav. Ziemas rudzu sējumos sniega pelējuma bojāto un iznīkušo augu skaits atsevišķos laukos ir līdz 10 procentiem. Sniega pelējuma ietekmē bojāto un iznīkušo augu skaits 2002.gada pavasarī bija 11 procenti, 2001.gadā iznīkuši un bojāti 60 procenti augu. Miltrasas bojāto augu daudzums 2002.gadā bija 25 procenti, bet 2001.gadā – 70 līdz 100 procenti.
Līdz stiebrošanas sākumam ziemājos fungicīdi nebūs jālieto, bet īpaša uzmanība jāpievērš to virsmēslošanai ar slāpekli, lai sala bojātie augi spētu saņemties.
