Svētdien Zeltiņu pagastā notika pasākumi par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai.
Svētdien Zeltiņu pagastā notika pasākumi par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai.
Par spīti problēmām ar elektrību, pasākumu organizatoriem veiksmīgi izdevās pārvarēt visus šķēršļus, nezaudējot ne nieka no kopējās svētku noskaņas.
Tieši šā iemesla dēļ Zeltiņu pagasta novadpētniecības muzejā plānotās fotoizstādes “Skaista ir zeme, kurā es dzīvoju” atklāšana norisinājās romantiskā sveču gaismā. Pagasta iedzīvotāji kuplā skaitā ieradās uz izstādes atklāšanu, lai iepazītos ar tajā skatāmajiem darbiem, kā arī uzzinātu kaut ko vairāk par to tapšanu no pašas fotogrāfiju autores un Zeltiņu pagasta novadpētniecības muzeja vadītājas Sandras Magaziņas.
“Veidojot izstādi, mans galvenais mērķis bija parādīt, cik skaistā vietā mēs dzīvojam,” saka darbu autore. Viņa atklāj, ka fotogrāfijās redzamās ainavas atspoguļo pagasta skaistākās vietas visu gadalaiku krāšņumā. Izstādē skatāmie darbi esot tapuši šā gada laikā, turklāt daži fotogrāfijās redzamie ziemas skati uzņemti pat pēdējās nedēļās pirms ekspozīcijas atklāšanas. “Man ļoti patīk mūsu pagasta daba, taču lielai daļai cilvēku tās skaistums ikdienas steigā paliek nepamanīts,” saka S.Magaziņa.
Izstādes apmeklētāji var apskatīt arī padomju laikā tapušas fotogrāfijas, kas atspoguļo tālaika dzīvi. “Šis muzejs ir vairāk par padomju laiku. Šobrīd es vācu informāciju par kolhoza laikiem, kā arī meklēju pie pagasta iedzīvotājiem atbilstošas fotogrāfijas, ar kuru palīdzību to visu varētu ilustrēt,” atzīst muzeja vadītāja. Līdztekus fotogrāfijām izstādes apmeklētāji var iepazīties arī ar dažādu veidu un vecumu fotoaparātiem. S.Magaziņa stāsta, ka daļa no tiem esot viņas pašas fotoaparāti. Pārējos fotoaparātus izstādes vajadzībām ziedojuši paši pagasta iedzīvotāji, sniedzot apmeklētājiem iespēju iepazīties ar vairākus gadu desmitus vecu tehniku.
S.Magaziņa atklāj, ka Zeltiņu pagasta novadpētniecības muzejā izstāde būs skatāma līdz pat decembra beigām. Interesi par viņas fotogrāfijām izrādījuši arī Trapenes pagasta iedzīvotāji, tāpēc viņa pieļauj domu, ka jaunajā gadā ar izstādi varētu tikt iepazīstināti arī citu pagastu iedzīvotāji. “Kas ar šo izstādi notiks tālāk, grūti pateikt. Zinu tikai to, ka šeit muzejā viss būs nepārtrauktā mainībā, kur vienus darbus nomainīs citi. Man ir tāda ideja – uztaisīt apjomīgu un skaistu materiālu par visām Zeltiņu pagasta upēm un kalniem. Domāju, ka daļa izstādes fotogrāfiju lieliski iederēsies šajā materiālu klāstā, tāpēc tās būs apskatāmas arī turpmāk,” saka S.Magaziņa.
Tiesa, ne tik vienkārši ar elektrības trūkuma radītajām problēmām varēja tikt galā Alūksnes skolotāju kora “Atzele” dalībnieki, kas gatavojās sniegt koncertu Zeltiņu evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Līdzatvestās digitālās klavieres bez elektrības nevarēja tikt pielietotas, nācās meklēt citu risinājumu, lai koncerta repertuārs varētu tikt atskaņots tā, kā sākotnēji ticis iecerēts. Rezultātā elektroniskais instruments tika aizvietots ar parastajām klavierēm, kas pašu koristu spēkiem tika pārvietotas no Zeltiņu tautas nama uz koncerta norises vietu. Jau pāris mirkļus vēlāk tika atklāts arī pats koncerts, kura laikā klausītājiem svētku noskaņa tika radīta, izpildot tikai un vienīgi latviešu komponistu darbus – sākot ar klasiku, kā arī dziesmām no nākamajā gadā plānoto Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku repertuāra un beidzot ar tautā zināmu un iemīļotu komponistu darbiem.
Jāpiebilst, ka par godu Latvijas Republikas proklamēšanas dienai rīkoto pasākumu cikls beidzās ar literāro tiesu par Ingunas Baueres darbu “Nabassaite”, tā norisinājās Zeltiņu pagasta bibliotēkā. “Šī ir jau otrā literārā tiesa, ko mēs rīkojam. Tajā tiek tiesāti literārā darba varoņi, kuru tēlos iejutušies paši lasītāji,” atklāj Zeltiņu pagasta bibliotēkas vadītāja Agita Žīgure. Viņa stāsta, ka gatavošanās šim pasākumam aizsākusies jau pirms kāda laika, jo ikvienam literārajā tiesā iesaistītajam vajadzējis iepazīties ar šīs grāmatas saturu, lai vēlāk varētu iejusties tiesneša, prokurora, apsūdzētā, advokāta vai liecinieka lomā. šo grāmatu lasīt tika aicināti arī citi pagasta iedzīvotāji, kas gribētu iesaistīties literārās tiesas procesā kā klausītāji vai diskusiju dalībnieki, jo, kā uzsver A.Žīgure, tas ir veids, kā iepazīties ne tikai ar pašu literāro darbu, bet arī pietuvoties tēlu patiesajai būtībai un veidolam.
