Novembra otrā otrdiena, šoreiz 13.novembris, bija diena, kad godināt, pateikties un vēlēt spēku visiem sociālajiem darbiniekiem. Šogad tai tika pievērsta pastiprināta uzmanība.
Novembra otrā otrdiena, šoreiz 13.novembris, bija diena, kad godināt, pateikties un vēlēt spēku visiem sociālajiem darbiniekiem. Šogad tai tika pievērsta pastiprināta uzmanība.
Alsviķu pagasts ir bagāts, jo tajā šogad darbojas divas sociālās darbinieces. Ligita Podziņa ir visiem pagasta cilvēkiem jau zināma darbiniece, bet Daiga Donska šajā amatā strādā vien divus mēnešus. Sociālā darbinieka ikdienā bez nozīmīgo formalitāšu kārtošanas jāpagūst izrunāties ar cilvēkiem, uzklausīt viņus, kā arī apmeklēt uzraudzībā esošās ģimenes. “Pagasts ir liels, un nupat izveidojām cilvēku sarakstu, pie kuriem tuvākajā laikā vajadzētu aizdoties, tās ir vairāk nekā 100 ģimenes. Tās ir gan nelabvēlīgās ģimenes, gan vientuļi cilvēki. Ir desmit ģimenes, kurās saskatām problēmas un kuras apmeklējam regulāri,” stāsta Ligita Podziņa.
Kā katram darbam ir plusi un mīnusi, tā arī sociālais darbs ir grūts un emocionāls, bet sniedz gandarījumu par atrisināto situāciju. “Darbs ir emocionāli grūts. Mēs dzīvojam dažādi, ir dažādas sabiedrības,” stāsta Daiga. Iepriekš Viņa strādājusi Alsviķu profesionālajā skolā, kur darba specifika bijusi nedaudz citāda, bet gūtās iemaņas viņai daudz palīdz. Daiga domā, ka sociālais darbs ir viņas aicinājums un šis darbs ir tiešām jādara ar visu atdevi un sirdi. “Darbiniekam šeit ir jābūt saprotošam, iejūtīgam un jāprot problēma vai noslēpums glabāt sevī un nevienam neizpaužot,” saka Daiga.
Visbiežāk Alsviķos sociālie darbinieki saskarās ar emocionālās vardarbības problēmām. Cilvēki ir kūtri uz palīdzības prasīšanu. “Iedzīvotājiem tiek piedāvāts daudz dažādu pabalstu, bet daļa cilvēku kaunas to prasīt. Tomēr jāatceras, ka tas, kas pienākas, ir jāņem,” uzskata D.Donska. Daudz problēmu ir arī ar cilvēkiem, kas vēlas saņemt tikai garantēto iztikas minimumu, bet nevēlas strādāt.
