Šodien, valdībai pieņemot Veselības ministrijas (VM) izstrādātos
noteikumus, tiek izbeigta diskusija par slimnīcu dalījumiem pa līmeņiem,
proti, vienošanās ar slimnīcām beidzot panākta, šodien žurnālistiem
teica VM valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.
Viņa piebilda, ka slimnīcu līmeņus plānots pārskatīt pēc 1,5 gadiem,
lai pārliecinātos, vai slimnīcas spēj nodrošināt tām uzticētos
pakalpojumus. “Bieži vien ir nedaudz lielākas ambīcijas par reālo dzīvi,
turklāt mēs zinām, ka patlaban ir problēmas ar speciālistu piesaisti,”
teica VM pārstāve, piebilstot, ka valsts piešķir finansējumu, bet
slimnīcām jānodrošina līmenim atbilstošais profils un noteiktā
speciālista 24 stundu palīdzība.
Pēc Mūrmanes-Umbraško paustā, slimnīcu attīstībai paredzēts
finansējums 15,8 miljonu eiro apmērā, tostarp līdz 330 000 eiro būs
pieejami pirmā līmeņa slimnīcām, līdz 770 000 eiro – otrā līmeņa, bet
līdz 1,1 miljonam eiro būs paredzēti trešā līmeņa slimnīcām.
Mūrmane-Umbraško norādīja, ka piešķirtais finansējums paredzēts
slimnīcu profilu attīstībai, proti, infrastruktūrai, remontiem un
aparatūras iegādei.
VM pārstāve norādīja, ka papildus finansējums līdz 500 000 eiro būs
pieejams slimnīcām, kuras veidos sadarbību, proti, nodrošinās vienotu
veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pacientiem, kombinējot noteiktajā
slimnīcu sadarbības teritorijā vairāku slimnīcu iespējas ārstēt
pacientus dažādos profilos.
Vienlaikus finansējums līdz 110 000 eiro būs pieejams pagaidām
četriem steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, kuri plānoti Rīgā,
Saulkrastos, Smiltenē un Priekulē.
Kā ziņots, no veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem
slimnīcu aprūpes līmeņiem VM pāries uz pieciem, kā rezultātā Siguldā,
Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies, lēma valdība.
Patlaban augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts
ceturtais un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi
piekto un ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un
otrā līmeņa slimnīcas Ministru kabineta atbalstītie noteikumi paredz
sadalīt trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais,
bet pirmais – zemākais.
Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas
nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa –
darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku
pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un
dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā
līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta
terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs
jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā
saglabāsies septiņi obligātie profili.
VM skaidro, ka izmaiņas plānotas, “izvērtējot veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti”, kā arī, lai
nodrošinātu “elastīgu pāreju uz sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu
koncentrāciju sistēmiski svarīgajās slimnīcas un pēc iespējas plašāku
veselības aprūpes pamatpakalpojumu pieejamību sadarbības teritorijas
iedzīvotājiem”.
Ministrija uzsver, ka starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv
nevienlīdzība ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī
pakalpojumu pieejamībā, un tas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti
dažādu teritoriju iedzīvotājiem un ierobežotu piekļuvi specializētiem
veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas
tālāk no Rīgas. Šī iemesla dēļ stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu
centralizācijas procesam jābūt pēc iespējas pakāpeniskam, lai tiecoties
uz kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu, netiktu apdraudēta
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un saglabāti esošie
cilvēkresursi.
