Apes pirmsskolas izglītības iestādē “Vāverīte” jaunais mācību gads
iesācies darbīgi. Vienā no grupiņām izvietoti skaņu izolējoši un
trokšņus absorbējoši paneļi, bērnu veselības stāvokli pārbaudījuši
“Mobilā veselības aprūpes centra” speciālisti, savukārt iestādes vadība
aktīvi iesaistās jaunā mācību satura vērtēšanā pilotprojektā “Skola
2030”.
Iestādes vadītāja Iluta Apine ir
pateicīga uzņēmumam “Cewood” un personīgi Edmundam Bērziņam par
atsaucību, sapratni un labo gribu, uzstādot grupā “Kodoliņi” skaņas
izolācijas un trokšņu absorbcijas paneļus. “Grupā ir bērns ar dzirdes
attīstības traucējumiem, un pēc Valmieras vājdzirdīgo
internātvidusskolas – attīstības centra apmeklējuma sapratām, ka grupas
ikdienas trokšņu līmenis varētu būt šim bērnam traucējošs, tādēļ
domājām, kā klusināt trokšņus. Mums atsaucās uzņēmums “Cewood”,
piedāvājot trokšņus mazināt ar viņu ražotajiem paneļiem. Ieejot grupā,
šķiet, ka trokšņu līmenis ir zemāks, sajūtas ir labākas,” stāsta
I.Apine. Viņa ir arī pateicīga darbiniekiem, kuri sestdienā, netraucējot
bērnu ikdienas dzīvi, apzinīgi un akurāti veica darbus bez maksas,
ieteica labāko variantu.
Iestādes bērnu vecākiem bija
iespēja saņemt programmas “Mobilais veselības aprūpes centrs” ārstu (LOR
un mikrologopēda) konsultācijas. I.Apine atzinīgi vērtē labdarības
organizācijas “Ronald McDonald House Charities Latvija” devumu,
apmaksājot mobilās brigādes, kuras dodas uz vietām, kur speciālisti nav
pieejami.
“Vāverīte” ir starp 100 skolām
Latvijā, kas darbojas pilotprojektā “Skola 2030”. “Esam piedalījušies
divās mācībās, lai domātu un mēģinātu mācību procesu veidot citādāku.
Esam iepazinušies ar plānoto programmu un veicam pirmo mājasdarbu –
izvērtējam savu iestādi, atzīstot stiprās un vājās puses. Mūsu iestādes
izvēlētā kompetence ir “Pašvadība”. Šobrīd apzinām, kas mums pašiem ir
jāmācās, lai varētu kopā darboties ar bērniem. Saprotam, ko mākam un
varam katrs pats un ko var kolēģis. Ja grupā ir divas audzinātājas, tad
jāmācās strādāt kā komandai, kur viens pedagogs papildina otru. Tās ir
pamatlietas, ar ko jāsāk,” stāsta I.Apine.
Jāpārveido
arī grupas telpas, lai nav pasīvā, bet aktīvā mācīšanās. “Mācību videi
ir jārosina bērnu darboties un jāatspoguļo paveiktais. Tai jābūt viegli
transformējamai reālas dzīves problēmsituāciju risināšanai un pašvadītas
mācīšanās nostiprinošai. Šis arī būs grūti īstenojams uzdevums, jo esam
pilnas dienas iestāde ar tādām telpām, kādas ir, bez atsevišķas
ēdamzāles un guļamtelpām, kā tas ir ārzemēs. Būs jādomā, kā pārkārtot
galdus, kā sakārtot telpu, lai, guļot diendusu, netraucētas paliktu
aktivitāšu centru vietas, kur bērni var apgūt pamatprasmes un
kompetences. Pie tam materiālajai bāzei jābūt ļoti daudzpusīgai. Šīs ir
jomas, ko teorētiski izprotam, bet būs vajadzīgi resursi, lai ieviestu
dzīvē,” skaidro I.Apine.
