Deviņi pūtēju orķestru pārstāvji atklātā vēstulē XXVI Vispārējo
latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku rīkotājiem pauduši bažas par svētku
norises apdraudējumu sliktās plānošanas dēļ.
Vēstulē tiek skaidrots, ka aprīlī orķestru vadītāji pie svētku
rīkotājiem pirmo reizi vērsās saistībā ar to, ka par svētku
virsdiriģentiem netiek virzīti, viņuprāt, izcilākie diriģenti, svētku
starplaikā pastāvošā virsdiriģentu institūcija ir formāla un tās
lietderība – apšaubāma. Tāpat iepriekšējā vēstulē esot pausta nostāja,
ka amatieru orķestru nozarei nav izstrādāta attīstības stratēģija, un
repertuāra skaņdarbi tiekot iepirkti bezmērķīgi.
Līdz ar to vēstules sūtītāji atkārtoti pauduši bažas ne tikai par
Dziesmu svētkiem, bet gan arī amatiermākslas nozares tālāko attīstību.
Vēstules autori uzsver, ka svētku pēdējā versija, ko Latvijas
Nacionālais kultūras centrs izsūtījis 3.oktobrī, ir saņemta par vēlu,
lai amatieru kolektīvi to spētu kvalitatīvi apgūt.
Vēstulē arī norādīts, ka pūtēju orķestra finālskates laiks jūnija
sākumā neesot piemērots, jo tās ir tieši mācību gada beigas, kad
skolēniem jāgatavojas eksāmeniem. Vēstules autori lūdz rīkot pūtēju
orķestru finālskati Dziesmu svētku laikā.
Līdz ar to vēstules noslēgumā tās autori svētku rīkotājiem pieprasa
ieviest virsdiriģentu ievēlēšanas procesu, no svētku repertuāra izņemt
pēdējā brīdī iekļautās kompozīcijas, kā arī pūtēju orķestru fināla skati
rīkot Dziesmu un deju svētku laikā, nevis 2.jūnijā.
Vēstuli parakstījis nozares pārstāvji Jānis Kurpnieks, Tomass
Kokamegi, Ivars Strautnieks, Ervīns Zandersons, Agris Celms, Sandors
Līviņš, Andris Cepītis, Ziedonis Pūķītis un Jānis Retenais.
