Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos, otrdien lēma valdība.
No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu
aprūpes līmeņiem Veselības ministrija (VM) vēlas pāriet uz pieciem, kā
rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.
Sākotnēji noteikumu projektā tika norādīts, ka Kuldīgā, Gulbenē un
Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, tomēr pēc Ministru kabineta
komitejas sēdes pagājušajā nedēļā tika nolemts, ka šo slimnīcu līmeņi
tomēr saglabāsies, un arī turpmāk šīs slimnīcas sniegs pakalpojumus
septiņos obligātajos profilos.
Pašlaik augstākais slimnīcu pakalpojumu līmenis ir noteikts ceturtais
un trešais, un šīs slimnīcas plānots pārdēvēt par attiecīgi piekto un
ceturto līmeni, nemainot pakalpojumu klāstu. Savukārt pirmā un otrā
līmeņa slimnīcas Ministru kabineta atbalstītie noteikumi paredz sadalīt
trīs jaunos līmeņos, no kuriem trešais būs relatīvi augstākais, bet
pirmais – zemākais.
Reformā sākotnēji tika iecerēts, ka pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas
nodrošina tikai terapiju un hronisko pacientu aprūpi, bet otrā līmeņa –
darbību septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku
pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un
dzemdību profilā, kā arī pediatrijā. Patlaban VM iecerējusi, ka pirmā
līmeņa slimnīcas profils paliek nemainīgs, proti, tur tiek veikta
terapija un hroniskā aprūpe, savukārt otrā līmeņa slimnīcās būs
jānodrošina vēl papildus ķirurģiskais profils. Trešā līmeņa slimnīcā
saglabāsies septiņi obligātie profili.
Pēc izmaiņām četras slimnīcas, tostarp Siguldas slimnīca, Tukuma slimnīca, Alūksnes
slimnīca un Preiļu slimnīca, no pirmā līmeņa slimnīcām kļūs par otrā
līmeņa, kas nozīmēs, ka tur būs jānodrošina arī ķirurģiskais profils.
VM informēja, ka slimnīcu attīstībai paredzēts finansējums 15,8
miljonu eiro apmērā, tostarp līdz 330 000 eiro būs pieejami pirmā līmeņa
slimnīcām, līdz 770 000 eiro – otrā līmeņa, bet līdz 1,1 miljonam eiro
būs paredzēti trešā līmeņa slimnīcām. Finansējums paredzēts slimnīcu
profilu attīstībai – infrastruktūrai, remontiem un aparatūras iegādei.
Papildu finansējums līdz 500 000 eiro būs pieejams slimnīcām, kuras
veidos sadarbību, proti, nodrošinās vienotu veselības aprūpes
pakalpojumu klāstu pacientiem, kombinējot noteiktajā slimnīcu sadarbības
teritorijā vairāku slimnīcu iespējas ārstēt pacientus dažādos profilos.
Turklāt finansējums līdz 110 000 eiro būs pieejams pagaidām četriem
steidzamās medicīniskās palīdzības punktiem, kuri plānoti Rīgā,
Saulkrastos, Smiltenē un Priekulē.
VM skaidro, ka izmaiņas plānotas, “izvērtējot veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un izmaksu efektivitāti”, kā arī, lai
nodrošinātu “elastīgu pāreju uz sarežģīto veselības aprūpes pakalpojumu
koncentrāciju sistēmiski svarīgajās slimnīcas un pēc iespējas plašāku
veselības aprūpes pamatpakalpojumu pieejamību sadarbības teritorijas
iedzīvotājiem”.
Ministrija uzsver, ka starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv
nevienlīdzība ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī
pakalpojumu pieejamībā, un tas rada izteikti atšķirīgu dzīves kvalitāti
dažādu teritoriju iedzīvotājiem un ierobežotu piekļuvi specializētiem
veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos, īpaši pašvaldībās, kas atrodas
tālāk no Rīgas. Šī iemesla dēļ stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu
centralizācijas procesam jābūt pēc iespējas pakāpeniskam, lai tiecoties
uz kvalitatīvu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu, netiktu apdraudēta
veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība un saglabāti esošie
cilvēkresursi.
Pēc VM paustā, trešā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība
septiņos obligātajos profilos, tostarp terapijā, hronisku pacientu
aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecībā un dzemdībās,
kā arī pediatrijā. Par trešā līmeņa slimnīcām plānots noteikt Balvu un
Gulbenes slimnīcu apvienību, Kuldīgas slimnīcu, Madonas slimnīcu, Cēsu
klīniku, Dobeles un apkārtnes slimnīcu, Jūrmalas slimnīcu un Ogres
rajona slimnīcu.
Trešā līmeņa slimnīcās 24 stundas diennaktī neatliekamās medicīniskas
palīdzības sniegšanai jānodrošina seši speciālisti – ķirurgs,
anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs, pediatrs un internists.
Papildus šajās slimnīcās var tikt nodrošināta darbība atbilstoši
traumatoloģijas profilam.
Otrā līmeņa slimnīcās, kuru vidū varētu būt Alūksnes
slimnīca, Preiļu slimnīca, Krāslavas slimnīca, Siguldas slimnīca un
Tukuma slimnīca, būs nodrošināta darbība trīs obligātajos profilos –
terapijā, hronisku pacientu aprūpē un ķirurģijā. Tāpat 24 stundas
diennaktī neatliekamās medicīniskas palīdzības sniegšanai būs
jānodrošina trīs speciālisti – ķirurgs un internists, kā arī
anesteziologs vai reanimatologs, ginekologs vai pediatrs.
Pēc VM paustā, papildus otrā līmeņa slimnīcā var tikt nodrošināta
darbība tādos profilos kā ginekoloģija, grūtniecība un dzemdības,
pediatrija un traumatoloģija.
Savukārt pirmā līmeņa slimnīcas nodrošinās darbību divos obligātajos
profilos – terapijā un hronisko pacientu aprūpē. Pirmā līmeņa slimnīcas
varētu būt Līvānu slimnīca, Aizkraukles slimnīca, Bauskas slimnīca,
Limbažu slimnīca, Ludzas medicīnas centrs un Saldus medicīnas centrs.
VM norāda, ka pirmā līmeņa slimnīcā 24 stundas diennaktī neatliekamās
medicīniskas palīdzības sniegšanai jānodrošina viens speciālists –
internists. Papildus šī līmeņa slimnīcām iespējama pacienta novērošana
observācijas gultā līdz četrām stundām, lai veiktu diagnostiku un
novērtētu pacienta stāvokli.
Ministrija uzskata, ka slimnīcu sadalīšana trīs aprūpes līmeņos pēc
būtības nemaina reformā paredzēto stacionāro ārstniecības iestāžu
attīstības modeli, tāpēc nav paredzēts minēto konceptuālo ziņojumu
grozīt, savukārt turpmāku ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju
izveidi un pakalpojumu sniegšanu atbilstoši sadarbības teritorijām
paredzēts regulēt ar normatīvajiem aktiem veselības aprūpes
organizēšanas un finansēšanas jomā.
Ņemot vērā iedzīvotāju izvietojumu un augsta līmeņa specifisku
veselības aprūpes pakalpojumu augstās izmaksas, sarežģītāko veselības
aprūpes pakalpojumu sniegšana tiks koncentrēta Rīgā un nacionālās
nozīmes attīstības centros, proti, ceturtā un piektā līmeņa slimnīcās,
pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcas koncentrēsies uz veselības aprūpes
pamatpakalpojumu sniegšanu, kas uzlabos pamatpakalpojumu pakalpojumu
pieejamību pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem, uzsver VM.
Pirmā, otrā un trešā līmeņa slimnīcās plānots veicināt slimnīcu
sadarbības apvienību izveidi reģionos, lai iedzīvotājiem pieejamāki
kļūtu dažāda veida veselības aprūpes pakalpojumi un slimnīcas sadarbotos
savā starpā. Sadarbības teritorijās ārstniecības iestādes varēs
efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus,
nodrošinot ne tikai vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību, bet arī
vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu
veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, uzskata VM.
Ministru kabineta komitejas sēdē tika atbalstīts noteikumu projekts
“Noteikumi par darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība”
specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot kvalitatīvu veselības aprūpes
pakalpojumu pieejamību, jo īpaši sociālās, teritoriālās atstumtības un
nabadzības riskam pakļautajiem iedzīvotājiem, attīstot veselības aprūpes
infrastruktūru” projektu iesniegumu atlases trešo kārtu”.
Kā ziņots, slimnīcu pakalpojumu pieejamības uzlabošanā plānots
ieguldīt 15,8 miljonus eiro, tostarp Eiropas Reģionālā attīstības fonda
finansējumu 13,5 miljonu eiro, valsts finansējumu 1,4 miljonu eiro un
privāto finansējumu 950 000 eiro apmērā.
