Lai veiksmīgāk
piesaistītu nākamā plānošanas perioda finansējumu no Eiropas
Savienības savu ieceru īstenošanai, Alūksnes novada pašvaldība
noteikusi objektus, kas ir nozīmīgi tautsaimniecībai un kurus
attīstīs papildus.
Par tādiem atzīti
Viktora Ķirpa Ates muzejs Kalncempjos, bijusī PSRS raķešu bāzes
teritorija Zeltiņos, aizsargājamā ainavu apvidus “Veclaicene”
teritorija un vairāki objekti Alūksnes pilsētā: Alūksnes ezers,
Pilssala, Tempļakalna pussala, Cepurītes sala, Jaunā pils,
Alūksnes muzejs, Muižas parks, šaursliežu dzelzceļa līnijas
Gulbene – Alūksne stacijas teritorija. Šo objektu attīstības
projekti iekļauti Alūksnes novada attīstības programmas
investīciju plānā. Atbilstoši finanšu iespējām plānos
līdzekļus to attīstībai arī Alūksnes novada pašvaldības
ikgadējā budžetā.
Jāveic daudzi mājas
darbi
Alūksnes novada domes
priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers norāda, ka vairākus
mēnešus par to sprieda darba grupa, kā sastāvā bija daudzi
pašvaldības darbinieki. Analizējot nonākts pie secinājuma, ka
tieši šīs teritorijas novadā ir visspilgtākās, bet “vēl
jāpaveic daudzi mājas darbi”, lai tās sāktu pilnvērtīgi
reklamēt.
“Šajā virzienā mūs iedrošināja strādāt arī viesi
no Somijas, Zviedrijas, Krievijas un citi. Par reģionālo attīstību
daudz runā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrija, caur ko jaunajā plānošanas periodā varēs apgūt 195
miljonus eiro, no tiem Alūksnes novads varēs pretendēt vismaz uz 8
miljoniem. Lai tiktu pie šā finansējuma, mums būs jāpierāda
savu projektu idejas un to ekonomiskais pienesums. Iegūt mēs varam
ne tikai ražojot, bet arī sniedzot savus pakalpojumus uz āru –
arī ar tūrismu. Tam ir daudz veidu, bet mēs specializētos
medicīnas tūrismā, attīstot ieceri par rehabilitācijas centra
izveidi, pasākumu tūrismā – gan sporta, gan kultūras, tikai
kardināli jāmaina pasākumu klāstu, jo īpaši ziemā to šobrīd
vispār trūkst. Trešais veids būs apskates objektu tūrisms, kā
galvenos izceļot Ati, Zeltiņus, Veclaiceni un Alūksni,” skaidro
Dz.Adlers.
2013.gadā Alūksnes
novadā bijuši vieni no zemākajiem rādītājiem tūrisma mītņu
apkalpošanas ziņā. Kā pirmais potenciāls tiek saskatīti
tūristi no Latvijas, Pleskavas un Eiropas. Tūrisma dati liecina, ka
no ārvalstu tūristiem šobrīd Alūksni visbiežāk apmeklē
vācieši, skandināvi un krievi.
Sola palīdzēt
reklamēties Zviedrijā
Visiem objektiem sastādīts
veicamo mājas darbu saraksts, sadalot darbus vairākās kārtās.
Pirmās kārtas darbus paveiks tuvākā gada laikā, lai varētu sākt
intensīvi reklamēties, tad otro un trešo. Piemēram, Ates muzejam
pirmās kārtas īstenošanai vajadzētu aptuveni 45 000 eiro, lai
iegādātos aprīkojumu un laistu to darbībā, mēbeles, darba
tērpus, labiekārtotu teritoriju, izvietotu informatīvas norādes,
bet otrās kārtas laikā veiktu ekspozīciju modernizēšanu.
“Ates
muzejs ir unikāla vieta, jo glabā mūsu vēsturiskās liecības un
vērtības, mums tikai tās “jāpalaiž”
arī praktiskā darbībā,” domā Dz.Adlers.
Zviedri atzinuši, ka
liels tūrisma objekta potenciāls esot bijušajai PSRS raķešu
bāzes teritorijai Zeltiņos, no kurienes savulaik tikušas
pagrieztas raķetes gan uz skandināviem, gan rietumiem, tāpēc
zviedri iesaka pie šā objekta piestrādāt un sola palīdzēt
reklamēties sadraudzības pilsētā Sundbibergā.
Arī Zeltiņu
muzeja vadītājai Sandrai Magaziņai ir daudz ideju, kā papildināt
šo teritoriju ar atribūtiku no armijas laikiem. Šobrīd bāzes
teritorijai ir vairāki īpašnieki – gan pašvaldība, SIA “KRK
Vidzeme”, privātpersona Māris Sormulis, kas ir gatavi sadarbībai,
lai vispirms teritoriju sakoptu un labiekārtotu. Tā kā teritorija
tur ir liela, trešajā kārtā paredzēta elektromobiļa iegāde
tūristu pārvadāšanai.
Uz Cepurītes –
laulību templis
Dz.Adlers uzskata, ka
Veclaicenes apvidus ar savām ainavām ir viena no unikālākajām
teritorijām Latvijā. Jau šobrīd tā ir tūristu iecienīta, bet
trūkst vēl informatīvu norāžu, jāveic sakopšanas darbi. Otrās
un trešās kārtas izmaksas ir lielas, paredzot pat guļbūves
mājiņas būvniecību, informācijas punkta un mājražotāju
produkcijas tirdzniecības vietas izveidi.
“Bet vajag panākt
sistēmu, ka dienā atbrauc divi trīs tūristu autobusi, nevis
nedēļā viens. Problēma ir tā, ka apvidū ir daudzas privātās
teritorijas, ar kuru īpašniekiem jāslēdz vienošanās par tūristu
plūsmu,” saka Dz.Adlers.
Savukārt Alūksnē darba
grupa kā trīs galvenos objektus saskata Alūksnes ezeru, Pilssalu,
bānīti un Alūksnes Jauno pili ar parku. Dz.Adlers uzsver, ka pie
šo teritoriju attīstības jau tiek strādāts. Pilssalā vēl
trūkstot informatīvu stendu, iespējas iegādāties suvenīrus. Uz
Cepurītes salas iecerēts izveidot laulību templi.
“Mums ļoti
svarīgs ir arī bānītis, lai gan Alūksnē ir tikai gala stacija –
mēs no tā nedrīkstam atteikties, jo bānītis ir brends visā
Eiropā. Jāsakopj šķūņa ēku, jāizvieto stendi, jāiegādājas
stacijas vēsturiskais aprīkojums. Lai to visu panāktu, svarīgs ir
cilvēks, investīcija un reklāma. Citas pašvaldības mums ir trīs
soļus priekšā un jau dara to, par ko mēs vēl tikai runājam,”
saka Dz.Adlers.
