Viens no priekšnoteikumiem
labai pārvaldībai ir plašākas sabiedrības iesaiste un līdzdalība
publiskās pārvaldes darbībā. Pagājušajā nedēļā (22.-24.
maijā) projekta SWARE ietvaros pārstāvji no Latvijas Republikas
Kultūras ministrijas, Vidzemes plānošanas reģiona (VPR), Amatas
novada pašvaldības un Alūksnes novada pašvaldības aģentūras
“ALJA” viesojās Īrijā, Tiperarī apgabalā, kur iepazina
dažādas iniciatīvas un pieejas sabiedrības līdzdalības
veicināšanā.
Trīs dienu vizītes laikā dalībnieki –
projekta partneri, iesaistīto pušu un nacionālā līmeņa
institūciju pārstāvji – uzklausīja virkni prezentāciju un
piedalījās diskusijās gan šaurāku grupu ietvaros, gan
plenārsesijā. Tiperarī apgabala organizāciju pārstāvji sniedza
vairākus interesantus piemērus sabiedrības iesaistīšanai lēmumu
pieņemšanas procesā.
Tiperarī apgabalā aktīvi darbojas plašs
sabiedrības līdzdalības tīkls, kurā ietilpst vairāk nekā 1200
organizācijas. Šis sadarbības tīkls ne tikai izvirza pārstāvjus
dažādām pašvaldību darba grupām, tādējādi tieši ietekmējot
pieņemto lēmumu kvalitāti, bet arī kalpo visai sabiedrībai par
informācijas avotu saistībā ar vietējās nozīmes jautājumiem un
piedāvā iespējas pilnveidot kvalifikāciju, saņemt informāciju
par finansējuma piesaisti vai citā veidā stiprināt atsevišķu
sabiedrības indivīdu vai organizāciju kapacitāti.
Pasākuma dalībniekiem bija arī iespēja
uzzināt, kā Derga ezers (Lough Derg), kas ir viens no lielākajiem
Īrijā un robežojas ar trim apgabaliem, pateicoties veiksmīgai
sadarbībai starp pašvaldībām un sadarbībai starp publisko un
privāto sektoru, ir kļuvis par nozīmīgu tūrisma objektu. “Man
kā Alūksnes novada pašvaldības pārstāvim tas bija saistošs
temats – uzzināt, kā notiek tūrisma procesu organizēšana un
kopējas infrastruktūras izveide starp trīs pašvaldībām, kur
pastarpināti tiek atbalstīti arī uzņēmēji. Derga ezera kopējā
projektā šīs trīs pašvaldības katru gadu investē ap trim
miljoniem eiro, savukārt kopējais apgrozījums (publiskā un
privātā sektora finansējums) sasniedz pat 10-11 miljonus. Tas
parāda to, ka, nebaidoties investēt un pielietojot pareizus
politiskos un organizatoriskos lēmumus, iespējams veiksmīgi
attīstīt publiski pieejamos ūdeņus un ar privātā sektora
palīdzību tos apsaimniekot,” norādīja “ALJA” direktors
Māris Lietuvietis.
Tāpat tika sniegtas prezentācijas par to, kā
sabiedrības līdzdalība pozitīvi ietekmē attīstības plānošanu,
palīdz saglabāt dabas daudzveidību un atbalsta informācijas
apkopošanu par dažādiem tematiem. Programmā tika iekļauti arī
ar sabiedrības līdzdalības rezultātiem saistītu apskates objektu
apmeklējumi, piemēram, Derga ezera apkārtne vai kanoe slaloma
trase Šīras upē (River Suir). Visas prezentācijas vienoja kopīgā
atziņa, ka sabiedrības līdzdalība var radīt papildu pievienoto
vērtību dabas un kultūras mantojumam objektiem. Dažādu
sabiedrības grupu iesaiste arī sekmē līdzsvara saglabāšanu
starp šo objektu aizsardzību un ekonomisko lietderīgumu.
Ļoti nozīmīga daļa no pasākuma bija tieši
praktiskie risinājumi, kā sekmēt sabiedrības līdzdalību.
Piemēram, iesaistes formāti var būt ļoti dažādi – no
publiskiem forumiem un aptaujām līdz pat individuālām pārrunām.
Tikšanās dalībnieki atzina, ka ļoti būtiski ir arī patiešām
ņemt vērā ieteikumus un iespēju robežās tos ieviest, nevis
tikai formāli uzklausīt. Tikai tādā gadījumā sabiedrības
līdzdalība un iesaiste var sekmēt vēlamos ilgtermiņa efektus.
“Nevar teikt, ka tas bija pilnīgs jaunums, tomēr bija interesanti
redzēt, cik lielā mērā vietējās politikas veidošanā un
caurspīdīguma nodrošināšanā iesaistās sabiedrība un
nevalstiskās organizācijas. Varēja redzēt, ka politiķi ir
sapratuši, ka ar sabiedrības viedokli ir jārēķinās un ka to
iespējams veiksmīgi izmantot kopēju mērķu sasniegšanai,
piemēram, labklājības veicināšanai,” sacīja M. Lietuvietis.
“Būtisks ieguvums no šī brauciena bija arī
Kabras (Cabragh) mitrāju apmeklējums, kur bija redzams, kā ar
vienkāršām lietām var piesaistīt sabiedrības uzmanību dabas
procesu izzināšanai. Šis dabas objekts ir salīdzinoši neliels,
kur finanšu līdzekļu ieguldījums arī nav pārspīlēts, savukārt
tiek iegūts maksimāls efekts – izveidota infrastruktūra mācību
procesu nodrošināšanai, maz ietekmēta aplūkojamā mitrāja
teritorija un sakārtota vide gan mācību, gan rekreācijas
vajadzībām,” piebilda Alūksnes novada pašvaldības aģentūras
“ALJA” direktors.
Iegūtās atziņas no šī brauciena un nākamajiem
diviem, kas paredzēti šī gada rudenī, palīdzēs izstrādāt
reģionālos rīcības plānus politikas instrumentu uzlabošanai pie
iekšzemes ūdensceļiem esošā dabas un kultūras mantojuma
pārvaldības jomā. Atlikušo braucienu centrālie temati būs
infrastruktūra tūrisma un mantojuma objektos un mārketinga un
publicitātes aktivitātes.
