23.martā Ojāra Vācieša Gaujienas pamatskolā notika
deportāciju 69.gadskārtas piemiņas pasākums “Vēstules uz
mājām” un grāmatas “Rūgtais vērmeļu kauss” 4.daļas
atvēršana.
1941.gada un 1949.gada deportācijās no Latvijas svešumā tika
izsūtīti vairāk kā 57 000 iedzīvotāju. Vilcienu rindas ar
cilvēkiem lopu vagonos brauca tūkstošiem kilometru projām no
mājām. Starp viņiem bija arī gaujienieši.
No tālās Sibīrijas uz mājām sāka ceļot vēstules. Tās bija
saites ar dzimteni, cerības un dzīvesprieka uzturētājas. Vēstules
uz bērza tāss ir iekļautas UNESCO programmas “Pasaules atmiņa”
Latvijas nacionālajā reģistrā. Uz Latviju arī pienāca vēstules
rakstītas uz vienkāršas rūtiņu vai līniju burtnīcas lapas.
Gaujienas skolā pasākuma nosaukums bija “Vēstules uz mājām”
. Vairāku gadu garumā tika vākti Gaujienas iedzīvotāju
dzīvesstāsti deportāciju laikā. Droši vien arī viņi rakstīja
vēstules tuviniekiem, bet mēs neizlasījām ne vienu. Bet pasākumā
laikā varēja dzirdēt tieši vēstuļu fragmentus, kas varētu būt
bijuši. Vēstules forma – tā bija radoša pieeja, bet saturs –
skaudrs dzīvesstāsts.
Gaujienas skolas skolēni Ance Pakalne, Fēbe Līga Pāsa,
Krišjānis Graudiņš lasīja izsūtīto gaujieniešu vēstules uz
mājām. Mēs iepazināmies ar atmiņām par izsūtīšanas dienu,
par ceļu lopu vagonos uz Sibīriju, par satikšanos ar vietējiem
iedzīvotājiem, par dzīvi, dabu un darbu gan Sibīrijā, gan pašos
Ziemeļos, gan atrašanos nometnēs, kā arī ceļu mājup. Tie bija
fragmenti no Jāņa Akmentiņa, Gaidas Leoskas, Anatolija Kotova,
Agnese Kamzoles, Lilijas Pliškinas, Intas Zučikas, Indras
Sadovņikovas, Agates Dailas Lauces, Skaidrītes Krastiņas un Ārijas
Lambres dzīvēm. Tāpat savas vecmāmiņas Gaitas vēstuli lasīja
mazmeita Santa Muskate un savas vecvecmāmiņas Marijas vēstuli –
mazmazmeita Megija Lukjanoviča.
Grāmatā “Rūgtais vērmeļu kauss” ir ievietoti Gaujienas
represēto dzīvesstāsti, ko izzināja un apkopoja vairāku gadu
garumā Gaujienas skolēni – Nauris Čers, Līva Lārmane, Dita
Poševa, Regīna Aleksandra Lauce, Lāsma Harkina, Elīna Bondare,
Eilīna Antapsone un Santa Muskate. Šodien šie skolēni jau ir
ciemiņi mūsu skolā, jo ir kļuvuši par studentiem, strādā
ārzemēs un mācās vidusskolā citur. Uz pasākumu bija ieradušās
Eilīna Antapsone, Līva Lārmane un Dita Poševa. Uz vēstures
skolotājas jautājumu – ko personīgi deva šis darbs ar deportēto
dzīvesstāstu iepazīšanu un piedalīšanos projektā “Latviešu
pēdas Sibīrijā un Tālajos Austrumos”, meitenes atbildēja, ka
viņu zināšanas vēsturē ieguva citu skatījumu, bagātinātas ar
cilvēku dzīvajām atmiņām, uzzināja vairāk par savu tuvinieku –
vecvecāku dzīvi Sibīrijā. Meitenes ieguva uzstāšanās pieredzi,
jo bija jāuzstājas ne tikai Gaujienā skolā vai tautas namā, bet
arī Alūksnē, Cesvainē, Madonā, Gulbenē, Balvos, kā arī kopā
pārdzīvotais, atklājot arī izstādi par gaujieniešiem Sibīrijā
2016.gadā.
Savu pateicību par grāmatā ievietotajiem skolēnu
uzrakstītajiem stāstiem izteica politiski represētā Indra
Sadovņikova.
Grāmata tika dāvināta gan represētajiem, viņu tuviniekiem un
šo stāstu autorēm.
Pasākuma muzikālos veltījumus izpildīja Gaujienas tautas nama
vīru ansamblis un Gaujienas skolas mūzikas skolotāja Dagnija
Pakalne un skolniece Ance Pakalne.
Es, vēstures skolotāja Līga Bukovska, gribu teikt lielu paldies
Gaujienas represētajiem par uzticēšanos man un maniem skolēniem!
Paldies, mana komanda – Līva, Regīna, Dita, Lāsma, Elīna,
Eilīna, Santa un Nauri! Tas mums bija gan izzinošs, gan pārsteigumu
pilns, gan mūsu varēšanas apliecinošs laiks! Paldies mūsu skolas
direktorei Ievai Zariņai, kas mūs vienmēr atbalstīja, lai mēs
varētu realizēt savas idejas! Paldies Gaujienas tautas nama
vadītājai Laimai Poševai, kas bija blakus mūsu lielāko projektu
realizācijā!
Paldies visiem, kas piedalījās 23.marta pasākumā “Vēstules
uz mājām”!
Šodien mēs dzīvojam brīvā valstī, mums pašiem tajā ir
jāstrādā, pašiem tā jāveido un jāsargā, lai nekad vairs
nepiedzīvotu rūgto vēstures atkārtošanos.
