Lai gan pērnā gada nogalē Izglītības un zinātnes ministrija
(IZM) paziņoja, ka skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma
plānots ieviest gadu vēlāk – 2019./2020.mācību gadā, balsu
vākšana sabiedrības iniciatīvas platformā manabalss.lv
turpinās, un šobrīd tā ir jau finiša taisnē, jo savākti vairāk
nekā 9 000 paraksti. Neraugoties uz lielas sabiedrības daļas
iebildumiem un nozares profesionāļu centieniem ar priekšlikumiem
un ieteikumiem piedalīties izglītības politikas uzlabošanā,
ministrija turpina virzīt grozījumus.
Virkne nevalstisko izglītības nozares organizāciju un
profesionāļu ilgstoši ir centušies līdzdarboties izglītības
politikas uzlabošanā, sniedzot priekšlikumus un idejas, taču
kārtējo reizi saskārušies ar noraidījumu no IZM puses.
Ministrija noraidījusi iebildumu par to, ka minimāli pieļaujamo
izglītojamo skaita klašu grupās iekļaušana likumā nebūtu
pieļaujama, jo tā ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām tiesībām
uz izglītību. Tāpat ministrija nav atbildējusi uz lūgumu definēt
izglītības iestādē iegūstamās izglītības kvalitātes
rādītājus, kuri tiks ņemti vērā, pieņemot lēmumu par klašu
atvēršanu u.c.
“Rodas sajūta, ka IZM tikai ārēji ieklausās mūsu viedokļos,
taču patiesībā nekas no tā netiek ņemts vērā. Neskaitāmas
sēdes, kurās prezentējam pētījumus, priekšlikumus un
argumentējam savus viedokļus, taču viss veltīgi – ceļa rullis
turpina iet uz priekšu. Arī šis gads iesākās ar kārtējo
noraidījumu profesionāļu piedāvātajiem grozījumiem. Tāpēc arī
mēs uzskatām par nepieciešamu turpināt parakstu vākšanu, lai
iniciatīvu iesniegtu Saeimā. Un ļoti ceram, ka tad mēs tiksim
sadzirdēti! Vēl nepieciešami nepilns 1 000 parakstu, tādēļ
ikviens, kas vēlas atbalstīt esošo kārtību, ir aicināts
parakstīties,”
stāsta iniciatīvas autori.
Šajā kontekstā savu viedokli aktīvi ir paudušas vecāku
organizācijas, piemēram, biedrība “Vecāki par izglītību”,
kuri uzskata, ka svarīgāk ir izprast un atpazīt bērnu dotības un
stiprās puses, nevis mehāniski panākt ātrāku nonākšanu darba
tirgū. Vecāku biedrība uzsver, ka jau gandrīz desmit gadus paliek
pie sava viedokļa – sešgadniekiem jāmācās sev piemērotā
vidē, šajā vecumā bērnam jābūt aprūpētam visas dienas
garumā, un vislabākā ir vide, ko nodrošina bērnudārzi.
Esošo kārtību atbalsta ne tikai virkne vecāku, bet arī liela
daļa pedagogu, kuri nesen veiktā aptaujā pauduši savu viedokli,
norādot arī uz faktu, ka skolas šobrīd nav piemērotas tik maziem
skolēniem. Aptaujas dati liecināja, ka 91,5% pedagogu uzskata, ka
skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus, turklāt 69,8% noradīja,
ka to pielāgošana mazo skolnieku vajadzībām būtu ļoti dārgs un
laikietilpīgs process.
Iniciatīvas autori aicina ņemt vērā, ka
sešgadnieku reforma nav stāsts tikai par izglītību – jo mazāks
bērns, jo vairāk jāvērtē arī drošības un sociālais aspekts.
Eksperti ir pauduši viedokli, ja sešgadnieki dosies uz skolu,
pieaugs riski bērnu drošībai, piemēram, ceļu satiksmes
negadījumu risks. Ja mums visiem svaigā atmiņā ir gadījumi, kad
mazi bērni tiek izsēdināti no sabiedriskā transporta, jo nav
e-talona vai tas ir sabojājies, tad jāaizdomājas par to, vai
nepieciešams veicināt sešgadnieku nonākšanu šādā situācijā.
