Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās
pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, šorīt LTV “Rīta panorāmā” uzsvēra
izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Šadurskis atgādināja, ka valdība ir apsolījusi un pildīs solījumu –
ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu,
tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt
skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot
notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 līdz 3
miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliek no cerētajiem nepilniem desmit
miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu,
skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro.
Šādos apstākļos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvās
noteikt, ka atbalstu varēs saņemt tikai tās pašvaldības, kurās notiek
skolu tīkla sakārtošana. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir
notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas
par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk
par 800 eiro par slodzi.
Runājot par nokļūšanu uz skolu, Šadurskis atrunājās, ka par
transportu ir jādomā pašām pašvaldībām, bet ceļu tīkla sakārtošana ir
Satiksmes ministrijas atbildība.
Šadurskis izteica kritiku Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku
arodbiedrībai, kas pārāk maz domājot par skolotāju interešu aizstāvību,
piemēram, tā neesot devusies uz pašvaldībām pārliecināt tās, lai tiek
veiktas reformas un skolotāji saņemtu lielākas algas, bet tā vietā it kā
nepamatoti kritizējot IZM iecerētās “sešgadnieku” reformas.
Kā šonedēļ izteicās Šadurskis, nākamgad varētu trūkt līdzekļu
plānotajam algu palielinājumam pedagogiem, jo daļa pašvaldību tikai
formāli sakārto skolu tīklu, līdz ar to neveidojas cerētais budžeta
ietaupījums. Viņš atgādināja, ka, valdībā skatot pedagogu atalgojuma
pieauguma grafiku, tika panākta vienošanās, ka, skolu tīkla kārtošanas
rezultātā ietaupītie līdzekļi tiks virzīti pedagogu atalgojuma celšanai,
valstij pretim liekot adekvātu līdzfinansējuma daļu.
“Skatoties uz pašvaldību lēmumiem par skolu tīkla sakārtošanu šogad,
redzams, ka reorganizējamo skolu skaits ir pietiekami liels, taču, ja
skatās uz situāciju pašvaldībās, tad tās ir ļoti dažādas. Ir situācija,
kur vairākās izglītības iestādēs mācību procesa vieta nemainās – skolas
tikai juridiski tiek apvienotas zem viena jumta. Rezultātā nav nekāda
ietaupījuma,” stāstīja politiķis.
Šadurskis pauda, ka “ļoti provizoriskie” aprēķini par reālo finanšu
ietaupījumu patlaban liecinot, ka ietaupījums ir apmēram 1,5 miljoni
eiro gadā. Taču, kā izriet no ministra teiktā, tas esot par maz, lai
varētu palielināt pedagogu atalgojumu. “Ja valsts no savas puses arī
liek pretim 1,5 miljonus eiro, tad ir saprotams, ka ar trim miljoniem
nevar realizēt pedagogu atalgojuma pieauguma grafiku,” atzina Šadurskis.
Politiķis informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM)
patlaban skata iespējas, kā papildu dotāciju varētu iedot tām
pašvaldībām, kurās skolu tīkla sakārtošana notiek pēc būtības, ar reālu
finanšu ietaupījumu.
Kā aģentūra LETA uzzināja IZM, šogad no 119 pašvaldībām,
racionalizējot skolu tīklu, ietaupīt izdevies 18 pašvaldībām.
Finansējuma ietaupījums ir ļoti dažāds – ieekonomējušo pašvaldību vidū
ir tādas, kurām izdevies ietaupīt gandrīz pusi no mērķdotācijas, taču
atsevišķas pašvaldības no mērķdotācijas ietaupījušas vien pāris
procentus. Kopumā pašvaldībām izdevies ietaupīt vien 0,5% no valsts
budžeta mērķdotācijas.
Savukārt pedagogu darba samaksa saskaņā ar darba slodzi likvidējamās
izglītības iestādēs, kurās ir ļoti mazs skolēnu skaits, svārstījies no
nepilniem 200 eiro līdz aptuveni 400 eiro.
Kā ziņots, domājot par skolu tīkla sakārtošanu, pašvaldības
pieņēmušas lēmumus par 59 izglītības iestāžu reorganizāciju vai
likvidāciju, liecina IZM apkopotā informācija par saskaņotajiem
pašvaldību lēmumiem dibināt, reorganizēt vai likvidēt izglītības
iestādes 2018.gadā.
