Ir cerības, ka Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvas valsts
statusu, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD)
Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vecākais eksperts Mārtiņš
Seržants
Viņš atgādināja, ka Latvijā pēdējo klasiskā cūku mēra gadījumu meža
cūkām konstatēja 2015.gada martā. “Līdz šim iegūtie dati vieš cerību, ka
Latvija atgūs no klasiskā cūku mēra brīvu statusu,” sacīja Seržants,
pastāstot, ka meža un mājas cūku uzraudzība turpinās un norit
konsultācijas ar Eiropas Komisiju (EK) par iesniedzamās informācijas
saturu.
PVD eksperts gan piebilda, ka pašlaik konkrētus statusa atgūšanas termiņus ir pāragri plānot.
Jau vēstīts, ka klasiskais cūku mēris Latvijā nav konstatēts kopš
2015.gada. Togad meža cūku populācijā tika konstatēti seši klasiskā cūku
mēra gadījumi. Tas ir piecas reizes mazāk nekā 2014.gadā, kad Latvijā
tika konstatēti 30 klasiskā cūku mēra gadījumi. 2013.gadā klasiskā cūku
mēra vīruss (ierosinātājs) tika konstatēts 46 gadījumos, veicot nomedīto
meža cūku laboratorisko pārbaudi. Turpretī 2012.gada beigās infekcijas
slimība tika konstatēta Latgales reģiona mežos mītošajām meža cūkām, kā
arī triju saimniecību mājas cūkām.
Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo gan
meža, gan arī mājas cūkas. Slimības pazīmes ir augsta ķermeņa
temperatūra (40°C), konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās
nervu sistēmas darbības traucējumi. Uz saslimušā dzīvnieka ādas – īpaši
uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē, novērojami asins izplūdumi.
Slimās sivēnmātes var abortēt, sivēni piedzimt vārgi, atsevišķos
gadījumos – nedzīvi. Saslimšana parasti beidzas ar cūku nobeigšanos.
Klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
