Alūksnes Tempļa kalna pilskalnā pirmo reizi notiek
arheoloģiskās izpētes darbi, informē pašvaldības sabiedrisko
attiecību speciāliste Evita Aploka. Pirmie atradumi, ko zeme
atklājusi, ir dažādas rotaslietas un to fragmenti – gredzeni,
saktiņas, piekariņi, zvārgulīši, kā arī sadzīves priekšmeti,
māla trauku lauskas.
Iepirkuma procedūras rezultātā arheoloģisko izpēti veic SIA
“ARCHEO”. Izpētes darbiem no Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijas saņemta mērķdotācija 17 500 eiro
apmērā.
Tempļa kalns ir valsts aizsargājams kultūras piemineklis, sens
latgaļu pilskalns un senpilsētas vieta. Izpēti šeit veic 30 m2
lielā laukumā, ko arheologi izvēlējušies pēc kultūrslāņa
zondāžas. Arheologiem palīdz arī 10 jaunieši, ko Alūksnes
novada pašvaldība iesaistījusi darbā Nodarbinātības valsts
aģentūras jauniešu nodarbinātības programmas ietvaros.
Tempļa kalna pilskalnā arheoloģiskā izpēte notiek pirmo
reizi, līdz šim te bijuši atrasti vien savrupatradumi. Šobrīd
pirmās atrastās senlietas liecina par pilskalna teritorijas
apdzīvotību 13.-14. gadsimtā, izņemot vienu pakavsaktas
fragmentu, kas varētu būt attiecināms uz 12. gadsimtu, tomēr
arheologi cer atrast vēlā dzelzs laikmeta – 9.-12. gadsimta
priekšmetus. Atrastās trauku lauskas lielākoties ir uz ripas
darinātās keramikas liecības, bet atsevišķas lauskas ir no
traukiem, kas darināti ar rokām.
Arheologi izpētei izvēlējušies laukumu, kas atrodas pilskalna
plakumā. Zondāžas laikā te konstatēts apmēram 1,40 m biezs
kultūrslānis. Šobrīd galvenais arheologu uzdevums ir izrakt šo
laukumu līdz pamatzemei, un atsegt to, ko zeme slēpj. Ņemot vērā
pilskalna blīvo apaugumu, izvēlētā vieta ir ērtāka darbu
veikšanai, jo mazāk traucē koku saknes, un tā ir atstatus no
rotondas, kur jau drīzumā sāksies restaurācija.
“Vēlamies šeit atrast vēlā dzelzs laikmeta liecības, lai
redzētu, kas šajā pilskalnā šai laikā ir dzīvojuši, vai
tiešām tās ir bijušas latgaļu ciltis. Vairāk nekā skaidrs, ka
te būs arī citu kultūru ietekmes, ņemot vērā pilskalna
atrašanos robežrajonā, kur ir gan igauņi, gan slāvi, gan balti.
Nekas nebūtu pretī arī, ja atrastu vēl senākas pilskalna
apdzīvotības liecības, kā, piemēram, tas bija Veclaicenes
pagastā Drusku pilskalnā, kur savulaik atrada pat romiešu perioda,
tātad pirmo gadsimtu pēc Kristus, apdzīvotības liecības,” saka
arheoloģe Antonija Vilcāne. Viņa norāda, ka izvēlētajā laukumā būs iespējams gūt
priekšstatu par apdzīvotības periodu, bet nevarēs konstatēt
nocietinājumu konstrukcijas, jo tie, ja vēl saglabājušies,
atrodas gar plakuma malu. Tomēr ir iespējams, ka bijis apdzīvots
arī plakuma vidus, līdz ar to varētu atklāties atsevišķas
celtnes, pavarda, krāšņu vietas.
“Kultūrslānis šeit ir intensīvi melns, ļoti pildīts ar
lauskām. Laukumā strādājam ar mazajām lāpstiņām un visu zemi
vēl arī sijājam, jo zemes raksturs ir tāds, ka ļoti grūti
pamanīt senlietas, turklāt jauniešiem, kuri kopā ar mums strādās
vēl visu augustu, nav pieredzes. Ir svarīgi konstatēt priekšmetus
to atrašanās vietā, lai varētu fiksēt. Citkārt arī pēc
atradumu intensitātes laukumā var noteikt kādas ēkas atrašanos,”
norāda A. Vilcāne.
Viens no jauniešiem, kuri strādā arheoloģiskās izpētes
darbos, ir Kristaps Lācis. Viņam šī ir pirmā šāda veida darba
pieredze. “Gribēju izmēģināt kaut ko jaunu, un ir ļoti forši. Īpaši
interesanti ir tajos brīžos, kad izdodas atrast kādu priekšmetu.
Protams, šis darbs ir grūts, jo prasa arī fizisku izturību,”
arheoloģiskās izpētes laikā veicamos darba pienākumus raksturo
Kristaps.
