Piešķirtais papildu finansējums atalgojuma palielināšanai neatrisina
visas problēmas, šodien Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas
sēdē apliecināja dažādu mediķu organizāciju un slimnīcu vadītāji.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs norādīja, ka
patlaban atalgojuma pieaugumu var uztvert kā apmierinošu, tomēr tas
neesot Veselības ministrijas (VM), bet gan slimnīcu vadītāju nopelns, jo
tieši slimnīcām jāspēj sabalansēt atalgojuma palielināšana ar citām
iestādes vajadzībām.
Pēc Kalēja paustā, piešķirtais finansējums nodrošina tikai minimālo
prasību izpildi, bet viss pārējais, tostarp tehniskā personāla, kurš
patlaban saņem minimālo algu, atalgojuma palielināšana ir atkarīga no
slimnīcas vadības. Tāpat slimnīcās par minimālo algu būtu jānodrošina IT
speciālists, un šajā nozarē, kā zināms, speciālisti strādā par
ievērojami lielāku atalgojumu.
Arī Alūksnes slimnīcas valdes
priekšsēdētāja Maruta Kauliņa norādīja, ka pastāv bažas, kā būs ar
piešķirto finansējumu līdz gada beigām, jo medikamentu izmaksas
palielinās, tāpat arī medicīnisko iekārtu tarifi ilgi nav mainīti,
turklāt šogad slimnīcām noteikta prasība nodrošināt datu speciālistu
saistībā ar e-veselības ieviešanu.
Kauliņa norādīja, ka Alūksnes
slimnīcā lielākais atalgojuma pieaugums ir māsām, proti, par 30% lielāks
nekā pērn, savukārt ārstiem alga palielinājusies par 20 līdz 25%. Tas
saistīts ar to, ka māsu ziņā esot liela konkurence, jo tieši medicīnas
māsas nepieciešamas tuvumā esošajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības
dienestam un Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolai.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs norādīja, ka
mediķu atalgojuma palielināšanas jautājumā atslēga ir labs līgums ar
Nacionālo veselības dienestu (NVD), adekvāta pacientu plūsma, kā arī
pietiekošs personāls.
Muskovs uzsvēra, ka slimnīcām, kurām trūkst personāls, nāksies
nodrošināt ārstu darbu ar virsstundām, un tas ir ļoti dārgi. Tāpat
reģionos ir ļoti liels ārstu un māsu pieprasījums, kura rezultātā, ja
tirgus spiedīs, speciālistus būs jācenšas noturēt ar lielāku atalgojumu,
jo ārstniecības iestāde reģionā nevar atļauties zaudēt nevienu
speciālistu.
Pēc Muskova paustā, Vidzemes slimnīcai izdevies nodrošināt atalgojuma
pieaugumu 25% līdz 30% apmērā, salīdzinot ar pagājušo gadu, tomēr tas
izdevies, nevis pateicoties VM piešķirtajam papildu finansējumam, bet
gan izmantojot ienākumus no maksas pakalpojumiem un iepriekšēja gada
peļņas.
Vienlaikus Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku
arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris norādīja, ka kopumā
pēc visa dzirdētā šogad solītais atalgojuma pieaugums ticis izpildīts,
tomēr jāņem vērā, ka piešķirtā nauda neatrisina visas problēmas, –
nepieciešams vidēja termiņa redzējums par to, kā pieaug tarifi, īpaši
ķirurģijā.
Keris uzsvēra, ka ceļā uz mērķi – ārsta atalgojumu divu
tautsaimniecībā vidējo darba samaksu apmērā – šogad sperts būtisks
solis, tomēr ceļš nebūt neesot noiets. Šī iemesla dēļ nepieciešams
atjaunot darba grupu, kura strādātu pie mediķu atalgojuma palielināšanas
arī turpmāk, piebilda LVSADA priekšsēdētājs.
Tāpat Keris rosināja NVD apkopot mediķu atalgojumu pa amata grupām,
nevis reizi pusgadā, bet reizi ceturksnī, un pret šo ieceri dienesta
direktore Ingai Milaševičai iebildumu nebija.
Jau vēstīts, ka veselības nozares finansējums šogad sasniedzis 1,014
miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par
194 miljoniem ir lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas
neatkarības atgūšanas.
No papildu finansējuma teju puse novirzīta ārstniecības personu darba
samaksas palielināšanai. Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka
veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību vidējā ārstu un
funkcionālo speciālistu darba samaksa tarifā palielināta no 859 eiro
līdz 1125 eiro mēnesī, ārstniecības un pacientu aprūpes personas un
funkcionālo speciālistu asistentiem no 537 eiro līdz 675 eiro mēnesī,
bet ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – no 400 eiro
līdz 450 eiro mēnesī.
Stacionārajā sektorā strādājošajām ārstniecības personām paredzēts
lielāks darba samaksas palielinājums, ņemot vērā obligātās piemaksas par
diennakts darba režīma nodrošināšanu, kā arī normālā pagarinātā darba
laika pakāpenisku atcelšanu.
