2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95
miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 15,6 % vecāka gadagājuma
cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk*. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju
kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %,
bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis
par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes
(CSP) dati.
2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju
ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir
atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas
Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu
disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.
Lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju
īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā
(20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju
vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm
– 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais
vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.
2017. gada sākumā 66 % vīriešu un tikai
28 % sieviešu vecumā virs 65 gadiem bija precēti, 44 % sieviešu bija
atraitnes un 20 % – šķirtenes. No senioriem vīriešiem atraitņi bija
15 %, savukārt 13 % bija šķirteņi. Ik gadu apmēram 2 % no gadā laulību
noslēgušajiem ir vecumā 65 gadi un vairāk.
Laulību slēdz arī vīrieši un sievietes
cienījamā vecumā – 2016. gadā 34 līgavaiņi un 12 līgavas bija vecāki
par 80 gadiem. Šie seniori apprecēja par sevi vidēji divpadsmit gadus
jaunākas līgavas (līgavaiņu vidējais vecums 84 gadi, bet viņu līgavām
– 72 gadi). Savukārt līgavas, kas bija vecumā virs 80 gadiem, apprecējās
ar vidēji 4 gadus jaunākiem partneriem (vidējais vecums līgavām –
83 gadi, viņu līgavaiņiem – 79 gadi).
Sieviešu mūža ilgums ir par nepilniem 10
gadiem garāks nekā vīriešiem. Tik izteikta vīriešu un sieviešu mūža
ilguma starpība Eiropas Savienībā ir raksturīga tikai Baltijas
valstīs. Mazākā atšķirība 2015. gadā bija Nīderlandē – sieviešu
paredzamais mūža ilgums bija par 3,5 gadiem garāks nekā vīriešiem.
2016.gada augstskolu beidzēju vidū vecākajam
absolventam bija 71 gads. 15 augstskolu beigušie bija vecuma grupā 60
gadi un vairāk. Zinātņu doktoru kopskaitā 15,3 % veido seniori (65-69
gadi).
CSP sagatavotais datu krājums “Vecāka
gadagājuma iedzīvotāji Latvijā” sniedz aktuālo informāciju par senioru
skaitu un sadalījumu pēc vecuma un tautības, par laulībām, šķiršanos,
saslimstību, mirstību, nodarbinātību, darba samaksu, ieņēmumiem,
nabadzības riska indeksu, sociālo nodrošinājumu, izglītību, tūrismu
un informācijas tehnoloģiju lietošanu. Krājumā izmantoti gan CSP veikto
aptauju, gan citu valsts pārvaldes iestāžu sniegtie dati. Publikācija
pieejama tiešsaistē www.csb.gov.lv/seniori_2017
*Eiropas Savienībā šos rādītājs 2016.
gadā bija 17,4 %.
