Kopš 2009.gada par 28% pieaugusi Latvijas skolēnu uzticēšanās
valdībai un par 15% – politiskajām partijām, liecina šodien prezentētie
pētījuma “Pilsoniskās izglītības problēmas un izaicinājumi” (ICCS 2016)
rezultāti.
2009.gadā valdībai uzticējās 32% skolēnu, bet 2016.gadā jau 60%.
Tomēr kopējie pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā aizvien saglabājas
liels īpatsvars to skolēnu, kuriem ir zema vai ļoti zema pilsoniskā
kompetence.
Latvijā pētījums pirmo reizi tika veikts 1999.gadā, otro – 2009.gadā,
bet trešo – 2016.gadā, un trešajā posmā kopumā pētījumā piedalījās 23
valstis. Mērķauditorija pētījumam bija 14 līdz 15 gadus veci skolēni,
viņu skolotāji un skolu direktori, un mērķis bija izpētīt, cik šie
jaunieši ir gatavi uzņemties dažādas pilsoniskās atbildības lomas.
Pētījuma rezultāti par skolēnu attieksmi pret sabiedrībā nozīmīgiem
jautājumiem liecina, ka starp visām dalībvalstīm Latvijas skolēnu
sasniegumi ir vieni no zemākajiem, proti, pilsonisko kompetenču
sadalījuma līmeņos, augstākajā līmenī ir vien 19% skolēnu.
Salīdzinājumam – Dānijā augsta pilsoniskā kompetence ir 62% skolēnu,
Somijā – 60%, Igaunijā – 43%, bet Lietuvā – 30%.
Tas nozīmē, ka nākotnē šie skolēni varētu būt drauds valsts drošībai,
jo “viņiem nav izpratnes par valsts pārvaldes procesiem, viņiem ir vāja
piederības apziņas izpratne un lokālā un globālā piederības apziņa. Šie
skolēni nespēj loģiski spriest par pilsoniska rakstura un satura
notikumiem, viņi ir viegli manipulējami un pakļaujami,” teikts pētījumā.
Zemākie sasniegumi novērojami tiem skolēniem, kam mācību valoda ir krievu valoda un tiem, kas dzīvo valsts nomalēs.
Savukārt, lai kļūtu par labu pilsoni, Latvijas skolēni vidū
vispopulārākie ir uzskati, ka iedzīvotājam jānodrošina savas ģimenes
labklājība, jāciena cita tiesības uz savu viedokli un vienmēr jāievēro
likumi.
Pētnieki skaidro, ka iemesls šādiem pētījuma rezultātiem varētu būt
tas, ka skolās maz tiek runāts par reālajiem ekonomiskajiem procesiem
valstī, tāpat par demokrātiskajiem procesiem un citiem pilsonisko
atbildību veicinošiem tematiem. Kā vēl viens iemesls tika minēts tas, ka
mājās ar skolēniem maz tiek apspriesti ārpolitikas jautājumi un
skolēniem trūkst izpratnes par globālajiem notikumiem kopumā.
Salīdzinoši ar 2009.gadu kopējie pētījuma rezultāti gan esot uzlabojušies, taču šie uzlabojumi nav vērtējami kā būtiski.
Pētnieki skaidro, ka lielākie izaicinājumi šajā jomā ir palielināt to
skolēnu skaitu, kam ir augsts vai ļoti augsts kompetences līmenis,
skolotāju un sabiedrības vidū izveidot sapratni par to, ko tas nozīmē –
augsts kompetences līmenis – un mērķtiecīgi turpināt palielināt kritisko
domāšanu.
Nākamais pētījuma posms tiks sākts 2020.gadā un noslēgsies 2022.gadā.
