Pētījumā “Optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveide
Latvijā” ieteiktie prioritāri asfaltējamais ceļu posmi būtiski uzlabos
sasniedzamību aptuveni 28 600 iedzīvotāju.
Pētījuma autori kopumā piedāvā prioritāri asfaltēt 31 ceļu posmu 263
kilometru garumā, kas būtiski uzlabos sasniedzamību ap 28 600iedzīvotāju
(vidēji 109 cilvēkiem vienā kilometrā).
Pēc “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” aprēķiniem tikai 28% valsts,
pašvaldību un Latvijas valsts mežu (LVM) ceļu ir ar melno jeb
asfaltbetona segumu. Valsts ceļu vidū šis rādītājs ir 51%. Visi galvenie
autoceļi ir ar melno segumu, bet reģionālo autoceļu vidū asfaltētie
ceļi ir 82,5%, vietējo autoceļu vidū – tikai 20,9%. Tāpat Latvijā
vēsturiski veidojusies situācija, ka valstī ir neproporcionāli pret
iedzīvotāju skaitu blīvs autoceļu, to skaitā valsts autoceļu, tīkls, kas
nozīmē, ka ir rūpīgi jāizvēlas, kurus autoceļus asfaltēt prioritāri.
Pētījuma autoru mērķis bija noskaidrot asfaltējamo ceļu optimālos
posmus, kam blīvi apdzīvotās vietas būtu jāpieslēdz asfaltēto autoceļu
tīklam un jāsavieno tās ar tuvāko attīstības centru vai citu pilsētu,
kur ir potenciāls, arī samazinoties iedzīvotāju skaitam, vidējās
izglītības pakalpojumu saglabāšanai. Metodikā tika atlasītas tās
apdzīvotās vietas, kur iedzīvotāju skaits (pēc autoru aprēķiniem,
balstoties uz 2011.gada tautas skaitīšanas datiem) pārsniedz 100, kas
nav pievienotas kopējam valsts asfaltēto autoceļu tīklam un kuras no tā
šķir vismaz divi kilometri.
Kopumā ir 126 vietas ar vismaz 100 iedzīvotājiem, kas nav pieslēgtas
asfaltēto ceļu tīklam. Lielākās no tām ir Misa (779 – 2011. gadā), Indra
(626), Ļaudona (562), Svitene (532) un Pampāļi (526). Tāpat tika
aplūkotas lielākās apdzīvotās vietas, kas ir pieslēgtas asfaltēto ceļu
tīklam, taču ne pa taisnāko ceļu savienotas ar tuvāko attīstības centru.
Ņemot vērā nepietiekamo finansējuma apjomu, kāds valstī pieejams
jaunu ceļa posmu asfaltēšanai, izvērtējumā galvenais mērķis bija
piedāvāt uzlabot ceļu tīklu tā, lai pēc iespējas izdevīgāk, proti,
noasfaltējot mazāk kilometru grants ceļa, tas būtu vislielākajam cilvēku
skaitam, tāpēc nozīmīgs rādītājs bija iedzīvotāju skaits uz asfaltējamā
ceļa posma kilometru. Iedzīvotāju skaita aprēķinā tika iekļauti tie
iedzīvotāji, kuriem šī ceļa posma asfaltēšana uzlabotu dzīves kvalitāti –
ne tikai tie, kuri dzīvo apdzīvotajās vietās, kas tagad tiks pieslēgtas
asfaltēto ceļu tīklam, bet arī apkārtnes iedzīvotāji, kam šis ceļš ir
vai būs visizdevīgākais nokļūšanā uz noteiktu galamērķi.
Kā augsts rādītājs tika novērtēts 70 iedzīvotāju uz asfaltējamo
kilometru, tāpēc asfaltēšanai ir izvēlēti tie ceļa posmi, kur šis
rādītājs ir pārsniegts. Visaugstākais tas bija Indras-Krāslavas (276) un
Kalnciema-Jelgavas (219) maršrutā.
Pētījuma autori apzinās valsts ierobežotos naudas līdzekļus, tāpēc
mērķis bija rast kompromisu starp laika ziņā izdevīgāko ceļa posmu un
ceļu, kur asfaltējamais posms ir īsāks, kā arī tehniski vienkāršāk
asfaltējams. Tā Ļaudonas gadījumā taisnākais ceļš uz Madonu ir ceļš V841
(caur Lazdonu), taču tā asfaltējamais posms būtu par 4,1 km garāks, kā
arī reljefa dēļ šis ceļš ir sarežģītāk asfaltējams nekā autoceļš P82.
Pa grants ceļu pārvietošanās arī normālos laika apstākļos ir lēnāka
nekā pa asfaltētu ceļu, tāpēc pētījuma autori novērtēja arī laika
ieguvumu, ko dos noteiktā ceļa posma noasfaltēšana. Vislielāko ieguvumu
ceļa asfaltēšana dos maršrutos Lestene-Dobele (9,7 minūtes jeb par 30%
ātrāk) un Liepna-Alūksne (5,8 minūtes
jeb 15,7% ātrāk). Dažos gadījumos (Bukaiši, Kurmene, Pāce) ceļa
asfaltēšana acīmredzamu laika ieguvumu nedod, taču asfalta segums
garantē, ka šie posmi būs braucami faktiski vienādā ātrumā neatkarīgi no
gadalaika un laikapstākļiem, ko nevar sacīt par grants segumu. Līdz ar
to, ja arī vasarā ceļā pavadītais laiks nemainītos, taču, piemēram,
atkušņa periodā ceļā pavadītais laiks uzlabotos ievērojami.
Pētnieki uzsvēra, ka tāpat jāņem vērā, ka asfaltēto ceļu pieejamība
samazina transporta līdzekļu uzturēšanas izmaksas un paaugstina
apkārtnes iedzīvotāju komforta līmeni, risinot putekļu problēmu. Līdz ar
iedzīvotāju skaitu uz kilometru tika ņemti vērā arī tādi papildu
faktori kā tas, vai apdzīvotajā vietā ir reorganizējama mācību iestāde,
vai tas ir pagasta centrs, vai vietai ir kultūrvēsturiska/tūrisma
nozīme. Piemēram, autoceļa P41 asfaltēšana no Liepnas uz Alūksni
būs nozīmīga Mālupes pamatskolas slēgšanas un Liepnas
internātpamatskolas potenciālās slēgšanas, kā arī Liepnas vidusskolas
reorganizācijas dēļ. Savukārt Lestenes pieslēgšana autoceļam A9 uzlabos
tādu valsts mēroga kultūrvēsturisku objektu kā Lestenes luterāņu baznīca
un Lestenes brāļu kapi sasniedzamību, skaidrots pētījumā.
Izvēloties noteiktos ceļu posmus, iespēju robežās tika mēģināts
uzlabot apdzīvoto vietu sasniedzamību ne tikai no reģionālajiem
attīstības centriem, bet arī no tuvākās pilsētas, kur izvietota
reģionālā slimnīca. Tāpat mēģināts ievērot iedzīvotāju gadu gaitā
veidotās tradicionālās saiknes ar attīstības centriem, kas ne vienmēr ir
tuvāki. Pētnieki arī analizējuši skolēnu izvietojumu, kā arī esošās un
skolu tīkla reorganizācijas ietekmētās potenciālās plūsmas uz mācību
iestādēm, īpaši vidusskolām. Pētījumā ņemta vērā esošā kopējā un kravas
autotransporta intensitāte, analizēts mājsaimniecību elektroenerģijas
patēriņš kā iedzīvotāju reālās klātbūtnes rādītājs, analizēts uzņēmumu
elektroenerģijas patēriņš kā viens no saimnieciskās aktivitātes
rādītājiem. Papildus analizēts sabiedriskā transporta tīkls, autobusu
aizpildījums un pārvietošanās ātrums.
